Gunārs Birkerts šodien iebrauc Rīgā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Gunārs Birkerts. Šā pasaulslavenā latviešu arhitekta vārds Latvijā nevienam nav svešs — kā zināms, viņš ir jaunās (plānotās, topošās, ilgotās, cerētās) Nacionālās bibliotēkas projekta autors. Kamēr Amerikā Gunāra Birkerta birojā tapa projekta varianti, sabiedrības doma par jaunas bibliotēkas projektēšanu gan optimistiski cēlās, gan pesimistiski krita — atkarībā no prognozēm un republikas trūcīgajām finansu iespējām. Nu jautājums par projekta samaksāšanu atrisinājies (kā zināms, pats Gunārs Birkerts atteicies no sava honorāra, nauda nepieciešama dažādiem projektēšanas izdevumiem, kā arī ar to nodarbināto Birkerta biroja darbinieku atalgošanai). Mūsu laikraksts jau informēja, ka 3. augustā beidzot parakstīts līgums, ko sastādījis Gunārs Birkerts, no vienas puses, un apvienība «Interlatvija», no otras puses. «Interlatvija» nodarbosies gan ar valūtas operācijām, gan kārtos lietas juridisko pusi. Var rasties jautājums: no kurienes beidzot radusies projektēšanai nepieciešamā vaiūtas summa? To veido trīs avoti: Valsts bibliotēkai ziedotā nauda, kā arf nauda, ko apsolījusi Ministru Padome un Latvijas Rūpnieku asociācija.
Par jau padarīto un turpmāk darāmo mazliet sīkāk lūdzu pastāstīt Valsu bibliotēkas direktoru Andri Vilku.
— Jau 1989. gadā uz Ameriku aizsūtījām programmu projektēšanai, kā arī Birkerta birojā sastādītas anketas ar detalizētām ziņām par jaunajai bibliotēkai nepieciešamo.
Jāpiebilst, ka visa šī informācija tika apstrādāta tad, kad vēl nebija konkrētu ziņu par noslēgšanas iespējām, un Birkerta darbinieki veica šo darbu bez atlīdzības. Maijā arī pats biju Amerikā, pie projekta programmas strādājām Birkerta mājas studijā. Birkerts jau bija izveidojis bibliotēkas funkcionālo karkasu atbilstīgi arhitektoniskajām iecerēm. Viņam bija jāzina viss sīki par bibliotēkas darbu: ko dara katra nodaļa, gandrīz vai katrs cilvēks, kas notiek katrā telpā. Kopīgi apskatījām arī Vašingtonas Kongresa bibliotēku, dažādas bibliotēkas Mičiganā, Čikāgā, Ņujorkā. Jāpiebilst, ka šobrīd Birkertam ir ļoti daudz darba gan Amerikā, gan Venecuēlā un Itālijā, bet par galveno viņš uzskata darbu pie mūsu Nacionālās bibliotēkas…
– Gunārs Birkerts šodien iebrauc Rīgā. Kāds darbs pie projekta gaida šeit Latvijā?
– Gunāra Birkerta brauciena galvenais mērķis ir iepazīstināt republikas valdību un arhitektus ar vairākām projekta koncepcijām, vairākiem variantiem, kā arī nopietni jāpārrunā bibliotēkas novietnes un mēroga problēmas. Lai turpinātu darbu, Birkertam jāzina, kāda ir mūsu attieksme pret celtniecības vides sagatavošanu — ir vairāki neatrisināti jautājumi.
Nopietnas sarunas Birkertam droši vien būs ar Modra Ģelža vadīto arhitektu grupu projektēšanas institūtā "Pilsētprojekts". Kā zināms, Gunārs Birkerts strādā pie projekta vienas daļas, Modra Ģelža grupa ir projekta līdzautori Latvijā. Birkerta vizītes laikā jāpārrunā gan tas, kā notiks darbu pārņemšana, gan citi arhitektu sadarbības jautājumi. Jāpiebilst, ka, sabiedrībai, sākot ar 19.septembri, viss arhitektu padarītais izstādes veidā būs pieejams Arhitektu savienībā.
Sarunas ar Gunāru Birkertu notiks arf apvienībā «Interlatvija", tiksimies arī te, bibliotēkā, kur arhitektam jāizpēta dažu nodaļu darbs un telpu izvietojums.
Nav šaubu, ka visnopietnākās būs Gunāra Birkerta sarunas ar republikas valdību. Jāatceras, ka visas iepriekšējās sarunas par bibliotēku notikušas ar iepriekšējo valdību, tātad gaidāma Gunāra Birkerta pirmā tikšanās augstākajā līmenī ar mūsu jauno valdību. Mēs ļoti ceram, ka tikšanās iznākums būs labvēlīgs. Protams, situācija šobrīd ir sarežģīta, bet jāatceras — Brīvības pieminekli taču cēla grūtā, varētu pat teikt — krīzes laikā. Arī šobrīd mums ir ļoti svarīga liela, skaista ideja, kuras realizācija vitāli nepieciešama tautas intelektuālajai nākotnei un no kuras nedrīkstētu atkāpties.
Gunāra Birkerta birojā Mičiganā. Gunārs Birkerts (pirmais no labas), Silvija Birkerte, arhitekta dzīvesbiedre, un Andris Vilks.
Beidzot! Līguma fragments.
I. Raiskuma
