Atmiņas par Tjaņaņmiņa laukumu u.c.
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
"Miša, tā rīkoties nav pieklājīgi!" — apmēram šādi PSRS prezidentam par notikumiem Baltijā saka Bušs, Meidžors un citu Rietumvalstu līderi. Tātad vardarbības morālais nosodījums ir. Tiek vēlreiz apstiprināts, ka Rietumi nekad nav atzinuši Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai. Vai var gaidīt ko vairāk? Piemēram, ekonomiskās palīdzības pārtraukšanu, to, ka tiks iesaldētas attiecības ar PSRS?
Kad 1989. gada jūnijā Ķīnas armija sarīkoja asinspirti demokrātijas piekritējiem Tjaņaņmiņa laukumā Pekinā, likās, neviena Rietumu valsts nekad vairs neuzlabos attiecības ar Ķīnu. Šobrīd šīs attiecības ir uzlabojušās, un reti kurš Rietumos vēl atceras ķīniešu jaunekli, kas pēc laukuma «attīrīšanas" uzdrošinājās apturēt tanku kolonnu. Bet toreiz šī fotogrāfija apceļoja gandrīz visus brīvās pasaules preses izdevumus. Tagad ir vajadzīga Ķīnas pārstāvja balss ANO Drošības Padomē, lai varētu pieņemt rezolūciju, kas atļauj karadarbību pret Irāku.
1956. gadā Suecas krīzes aizsegā padomju armija sarīkoja asinspirti Ungārijas antikomunistiskajai revolūcijai. Likās, Rietumu sašutumam nebūs robežu. Bet pēc tam Janoša Kadara Ungārija visai sekmīgi sadarbojās ar Rietumu firmām.
1968. gadā padomju armija sarīkoja asinspirti "Prāgas pavasarim." Visos lielākajos Rietumu preses izdevumos bija fotogrāfija ar degošu padomju tanku, kam čehi bija uzkrāsojuši kāškrustu. Pagāja laiks, un viss iegāja iepriekšējās sliedēs. Rietumi atkal nomierinājās.
Rietumu atbalstu Baltijai nevajag novērtēt ne pārāk augstu, ne pārāk zemu. Jebkuras politikas pamatā ir pragmatiski apsvērumi. Ja Kuveita piegādātu Amerikai burkānus, nevis naftu, Persijas līcī šobrīd nebūtu neviena amerikāņu karavīra. Acīmredzot Baltijas dēļ Rietumi neziedos ne šobrīd tik labās attiecības ar Padomju Savienību, ne tās atbalstu cīņā pret Irāku. Bet Baltijai ir nepieciešama arī pasīvā pievienošanas neatzīšana un notikumu atainojums pasaules masu informācijas līdzekļos.
Grūti pateikt, vai Rietumi vēlas reālu PSRS sadalīšanos vairākās valstīs. Daudzi politiķi baidās, ka bijušās Padomju Savienības dienvidos var rasties Tuvajiem Austrumiem līdzīgs globālas nestabilitātes reģions.
Cīņā par neatkarību Lietuva, Igaunija un Latvija pilnībā var paļauties tikai uz pašu spēkiem. Un censties noķert to starptautiskās situācijas brīdi, kad būs iespējams atdalīties no impērijas.
Oskars Hānbergs
