«…te ož pēc scenārija…»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Reizēm var pabrīnīties, kādus sūtījumus tikai nesaņem redakcija vai konkrēti žurnālisti. Ir gan mīļas un sajūsmas pilnas vēstules par mūsu darbu, ir arī žultaini draudi izrēķināties, ir kvēlas apsūdzības melos, ir tikpat kvēlas aizstāvības utt. Tā, piemēram, biedrs J. Lisments no Ogres apgalvo, ka publikācijas laikrakstā «Padomju Jaunatne» viņā «izsauc, mīksti runājot, nepatiku un nesaprašanu, jo ir skaidri jūtams patiesības trūkums». Apsūdzēdams laikrakstu melos, viņš reizē pieprasa, lai tas nekavējoties dotos pie prokurora apsūdzēt (?!) metro piekritējus...
Bet — lai nu kā — neņemsim vērā uzkarsētas emocijas, jo ir pienācis brīdis mazliet ielūkoties arī tajās nedaudzajās vēstulēs, kuru autori iestājas par metro būvi Rīgā.
R. Balode no Rīgas rajona raksta tā:
«Rīgas ielās ļoti neaizsargāti ir gājēji. Maksimumstundās ir grūti noturēties uz ietves. Kas notiks, ja vēl vairāk intensificēsies virszemes transports? Presē daudz runā, ka metro neatmaksāšoties. Ja pēc 50 gadiem rīdzinieki varēs ar metro no jebkura dzīvojamo namu rajona aizbraukt uz Rīgas centru, tas jau būs atmaksājies. Arī piena ražošana izmaksā dārgi, vai tāpēc neslauksim govis? Tautā dzird runājam, ka metro celtniecības dēļ cietīšot kultūras pieminekļi. Kāpēc tad Maskavā un Ļeņingradā kultūras pieminekļi stāv kā stāvējuši?»
Rīdziniece Iveta Cinīte savukārt vēlas piedalīties metro celtniecībā. Viņa saka: «Jārēķinās ar tiem cilvēkiem, kas šo nākotnes būvi ir projektējuši un lolojuši, varu iedomāties šos brīnišķos ļaudis, kā viņi jūtas, dzirdēdami mūsu «pret». Gribu patiešām piedalīties metro celšanā, šķiet, neesmu vienīgā, kas tā domā. Lai dod cilvēku grupai (20—30) vienu speciālistu, kas apmāca, jo tai pašai lāpstai būs daudz darba, kāpēc tad mēs paši to nevarētu darīt, jo ir daudz meiteņu un puišu, kuri vēl nav atraduši savu vietu dzīvē.»
Pensionārs, darba veterāns, Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas aculiecinieks Arvīds Vasilis:
«Esmu stipri neapmierināts ar Rīgas sabiedriskā transporta nespējību. Elektriskais dzelzceļš ir jau pārslogots. Sezonā nevar ciešami aizbraukt uz Jūrmalu. Neticami ir laikrakstā minētie skaitļi pret metro. Vai tā ir tautas vai pūļa balss?»
«Domāju, ka tagad ir pienācis laiks, kad metro jāceļ un to nevajag atlikt,» domā G. Daudzvārdis, rīdzinieks. «Tā, piemēram, posmā Zasulauks — VEF būtu iespējams vispār likvidēt virszemes sabiedrisko transportu. Pilnīgi piekrītu deputātei K. Grīnbergai, ka jūsu avīze tikai publicē rakstus pret metro. Metro pretinieki ir izveidojuši veselu kampaņu ar tā sauktajām kolektīvajām vēstulēm. Domāju, ka daudzi parakstījušies piespiedu kārtā.»
Normunds Mits:
«Tā būs liela traģēdija, ja mēs atteiksimies no metro būves. Emociju vilnis, kas tagad uzbangojis pret metro, ir acumirklīgu cēloņu izraisīts. Atceros, mazs puika būdams, klausījos pieaugušo jūsmīgajās runās par metro celšanu Rīgā. Doma, ka rīdzinieki varētu atteikties no metro, viņiem būtu šķitusi absurda. Pilnīgi pievienojos «PJ» 15. martā publicētajai Miķeļa Lauvas vēstulei, ka par metro celtniecību ir lielākā daļa Rīgas iedzīvotāju, tikai viņi ir kūtri rakstītāji. Mūsu kūtrības dēļ dzimtā pilsēta pati nodarīs sev pāri.»
«Sveiciens no Kurgānas! Nu jau otro gadu te dzīvoju, taču esmu informēts par Latviju. Kas tur ko domāt – Rīgai metro ir vajadzīgs! Man vairāk šķiet, ka pret metro ir cilvēki — lauķi, kuri nezina metro priekšrocības, tāpēc raksta, ka ies bojā kultūras pieminekļi, un vēl veselu lērumu visādu muļķību. Ar cieņu pret «PJ» — Dzintars.»
«Pagaidām no jūsu «pret» skaitļiem iznāk tikai piliens jūrā. Pārējie klusē? Jūs kategoriski pieprasāt faktus. Tos tad arī dodu. Slapjdraņķī, lietū, putenī Rīgā nav nevienas pieturvietas, kur sagaidīt transportu. Tramvajos un trolejbusos ir auksts, to vadītāji var strauji nobremzēt vai apriet cilvēkus. Kur nu vēl tas, ka no līnijas izkrīt kāds autobuss, — stāvi, nervozē, spaidies durvīs… Un kur nu vēl par māju krišanu! Maskavā līdz šim nav nokritis neviens Kremlis, lai gan to cēla senos laikos. Un tagad taču ir valsts pieņemšana! Domājams, ikviens metro būvētāju solis tiks vērtēts ar valsts pieņemšanas modro aci. Tā ka, cienījamā redakcija, ja vajag, apstaigāšu pa trim četrām nedēļām visus paziņas un būs kolektīva vēstule. Mihails Borovskis»
Z. Urbāns, pensionārs: «Rodas iespaids, ka vēstuļu autori citu rakstīto laikrakstos nemaz nelasa, bet apspriežas tikai ar kaimiņiem un raksta to pašu. Daudzi autori izsakās, ka vispirms jābūvē bibliotēka, tilti, koncertzāle, dzīvojamie nami utt. Bet metro nauda tam nav paredzēta! Manuprāt, tādas vēstules būtu jāanulē. Ja visas pret metro būvi vērstās vēstules rūpīgi pārskatītu, tad no pāris tūkstošiem iznāktu labi ja pāris simtu. Rīga taču vēl augs. Metro atslogos ielas. Tūristiem būs ērtāk pastaigāties pa Rīgas ielām.»
«Daudzi «argumenti», kurus, nevairoties no atkārtošanās, bagātīgā klāstā ievieto «Padomju Jaunatne» un «Literatūra un Māksla», tiešām nav rakstāmi citādi kā pēdiņās. Daudzās lasītāju vēstulēs uzņemts augstais paniskais «fa» — Vecrīgas bojāeja, darbaspēka ieplūšana, dzīvokļu programmas izgāšanās un citas stihiskas nelaimes. Vai tā ir neticība spējām, ko dos ekonomikas pārkārtošana? Būvējot metro, mēs nekad nesaglabāsim absolūti visu, ko gribētu saglabāt. Nevajadzētu baidīties tāda mērķa labā upurēt mazvērtīgo, citādi mēs vispār nevarēsim uzbūvēt nevienu lielāku objektu. Uzskatām, ka nopietna diskusija vēl nav sākusies, sabiedrība tai nav sagatavota. Ar cieņu — Rīgas Galvenā dzelzceļa pasta šķirotāji Viktors Martinovs, Voldemārs Bulāns»
Lasītājs J. Birzulis iesaka: «Ja jau statistika, tad tajā jābūt kādiem analīzes datiem, piemēram, rakstītāja vecums, nodarbošanās, kurā rajonā dzīvo utt. Jo sauklis «pret metro» ir modes sauklis, un daudzi pat nevēlas motivēt savu atteikšanos.»
Varam paskaidrot: šobrīd ar vēstuļu analīzi nodarbojas profesora Jāņa Porieša vadītā komisija, kuras uzdevums ir analizēt rakstītāju profesionālo, nacionālo un cita veida piederību. Tiek vērtēts arī vēstuļu saturs: vai tās ir emocionālas, racionālas, profesionālas, kompetentas utt. Par rezultātiem tiks ziņots arī presē.
«Metro likteni nevar izlemt Centrālajā kolhozu tirgū – tas jādara citā veidā un vietā. Visa šī metro akcija ir cīņa ar vējdzirnavām. Žurnālisti meklē nevajadzīgus argumentus, lai bremzētu metro būvi,» — tā domā rīdzinieks A. Siliņš.
Garu vēstuli mums uzrakstījis rīdzinieks Alberts Krusts. Viņš uzskata, ka «no laikrakstā publicētām vēstulēm arvien vairāk jūtama nacionālisma izpausmes dvinga. Sevišķi metro celtniecībā. Arī viens otrs žurnālistu komentārs veidots slēptā vai atklātā nacionālisma garā. Kolektīvās vēstules pavairo tikai bara instinktu, kas specifisks jaunatnei, bet ne personībām. Jeb mums vairāk tādu nav? Esmu lasījis visus rakstus par metro Rīgā — gan kompetentu speciālistu, gan ne visai kompetentu vietējo speciālistu izteikumus. Metro pretinieki ir- nekompetenti cilvēki, tie, kuriem metro nesagaidīt, vai arī egoistiski un nacionālistiski noskaņoti elementi, kuriem vēl sapņos rādās buržuāziskās kundzības laiki un iespēja to restaurācijai. Tā ir kaitniecība, galvaspilsētas attīstības bremzēšana pēc Rietumu un ASV raidstaciju scenārija. Lielai daļai rakstītāju bažas rada iebraucēji — speciālisti, arī te ož pēc nacionālisma. Visi tie, kas izsakās pret metro un par koncertzāles, cirka, autostacijas būvi, ir tie, kuri gribētu redzēt viduslaikus. Varat manu vēstuli nepublicēt, jo tā jau nav jūsu garā. bet mani apmierinās arī tas, ka jūs zināsit, ka tie daži tūkstoši metro pretinieku vēl nav Latvijas iedzīvotāju vairums».
Pēdējā laikā nereti esam paraduši daudzas mūsu pašu nebūšanas un problēmas novelt uz Rietumu raidstaciju kamiešiem. Jo tā droši vien ir vieglāk?… Un saskatīt jebkura pilsoniskuma izpausmē kaut kādu «scenāriju», manuprāt, ir vairāk nekā nenopietni. Turklāt, izskatot itin visas vēstules, kurās to autori runā par vai pret metro būvi, pārsteidz (bet varbūt tas ir likumsakarīgi?) pilnīga nacionālistisku viedokļu neesamība. Paldies lasītājiem! — ne klajš, ne aizplīvurots šis postošais spēks nav parādījies nevienā vēstulē. Un vēl jo mazāk — cerēšana uz «buržuāziskās kundzības laikiem».
Pirms kāda laika redakcija aicināja atsaukties tieši speciālistus — ne mazums rakstu jau ir publicēti. Tāpēc metro entuziastiem nebūtu redakcijai jāpārmet kompetentu cilvēku izteikumu trūkums. Turklāt — atsauksies vēl jo daudzi gudri cilvēki, kuru viedokļus publicēsim. Taču metro būves speciālisti kā neatsaucas, tā neatsaucas. Daži pat atsakās no intervijas, kad viņus uz to aicina. Ko gan tas varētu nozīmēt?...
Un vēl. Nedaudzi lasītāji ļoti vēlas, lai redakcija nostātos absolūtā pozīcijā: vai nu kvēli iestātos par metro, vai kvēli vērstos pret to, citiem vārdiem sakot, lai visai republikai pavēstītu, ka metro pretinieki ir muļķi un metro cēlāji — nākotnes cilvēki. Vai arī otrādi. Taču mēs cenšamies objektīvi parādīt gan entuziastu, gan pretinieku argumentus. Jūs taču piekritīsit, ka tas ir pareizais ceļš, vai ne? Turklāt — citēšu vēl R. Balodes vēstuli: «Gribu lūgt visus radio, TV un laikrakstu žurnālistus, kuri ir pret metro: esiet maksimāli neitrāli savās intervijās! Presei, radio un TV ir liels spēks. Tas aizrauj masas.» Vai nu nav pietiekami skaidri pateikts?…
Vēstulēs ieskatījusies
ELITA VEIDEMANE
P. S. Redakcijas portfelī patlaban atrodas 14 422 balsis pret metro celtniecību. Par metro celtniecību iestājušies 43 cilvēki.
