Apgūsim Latvijas kultūras vēsturi
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Republikā patlaban daudz tiek spriests par nākotnes Latvijas politiskajiem, tiesiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Taču ēnā paliek kultūras politikas un ideoloģijas jautājumi, kas ir ne mazāk nozīmīgi. Tos risinot, svarīgi ir apzināt kultūras mantojumu tā kopumā.
Šajā nolūkā šā gada 1. februārī durvis vērs republikāniskā Kultūras vēstures tautas universitāte. Tās kursa apguve domāta kā atbalsts pedagogiem, bet jo īpaši kultūras vēstures pamatu pasniedzējiem, sabiedrisko organizāciju un visiem gara darbiniekiem, kuri, apgūstot pagātnes vērtības, tiecas dot savu ieguldījumu rītdienas Latvijas veidošanā.
Jau rudenī uz rajoniem tika izsūtīti mācību tematiskie plāni Latvijas kultūras vēstures tautas universitātei. Pašreiz tiek izstrādāta detalizēta programma ar plašu literatūras sarakstu. Tā palīdzēs noklausītās lekcijas papildināt ar patstāvīgām studijām.
Programmā pirmoreiz tiks uzrādīta literatūra un avoti, kas līdz šim bija pieejami tikai specfondu apmeklētājiem, tāpat arī vairākas trimdas latviešu sarakstītās grāmatas, bez kurām šodien grūti iedomāties vienoto latviešu kultūru, uz kuras stiprināšanu aizvien noteiktāk tiecamies un ejam.
Apgūsim Latvijas kultūras vēsturi Ja līdz šim dažādos lektorijos skatītas atsevišķas Latvijas kultūras parādības, tad minētajā TU paredzēts vispusīgs sistemātisks kurss. Tajā Latvijas kultūras vēsture, tās galvenie posmi un parādības tiks aplūkotas no vissenākajiem (arheoloģijai un vēsturei «aizsniedzamiem») laikiem līdz mūsdienām. Ja līdz šim atsevišķas parādības tika skatītas galvenokārt faktoloģiskā, empīriskā līmenī, tad mūsu plānojamajā kursā centīsimies līdzsvarot teorētiski metodoloģisko un empīrisko līmeni. Teorētiski problemātiskā padziļinājuma virzienā ejot, tiks risinātas tādas tēmas kā «Kultūras būtība un funkcijas», «Kultūras vēstures priekšmets un galvenie posmi Latvijas kultūras vēsture, to īpatnības», «Kultūra Latvijas republikā, tās sociālfilozofiskie un tiesiskie aspekti» u. c. Tiks novērstas agrākās oficiālās historiogrāfijas vienpusības un «baltie plankumi» ne tikai Latvijas Republikas laika kultūras skaidrojumā, bet arī aplūkojot kultūru Latvijā 1919. gadā, staļinisko genocīdu attiecībā pret latviešu kultūras veidojumiem un darbiniekiem Padomju Savienībā 30. gados, skarot pēckara gadu Latvijā tapušās un klaida latviešu kultūras diferences un integrācijas problēmas. Tiks skatītas arī atsevišķas kultūras nozares — izglītība, zinātne, grāmatniecība un prese, kultūras fonda un biedrību darbība, arhitektūra, tēlotājmāksla, literatūra u. c., kā arī minoritāšu kultūras attīstība.
Jāatzīmē, ka līdzšinējā Latvijas vēstures «robainība» izpaudusies arī tādējādi, ka tā tikusi aplūkota, apejot Latgali, tās sarežģītās un īpatnējās kultūras veidošanos, iespēju robežās var tikt aplūkotas tādas tēmas kā «Latgales kolonizācija, slavizācija, pauperizācija un kultūra», «Latgales pirmā atmoda un mūsdienas» u. c. Protams, tas neizslēdz iespēju aplūkot citu Latvijas novadu kultūras īpatnības, arī Rīgas ieguldījumu, Latvijas kultūrā un vēsturisko Rīgu kā izcilu, kaut arī stipri nolaistu kultūras pieminekli.
Atbilstoši konkrētām tēmām tiks pieaicināti redzamākie mūsu republikas attiecīgo nozaru speciālisti — filozofi, vēsturnieki, valodnieki, mākslas zinātnieki.
Interesenti, kuri vēlēsies mācīties šajā Tautas universitātē, sīkāku informāciju var gūt tautas universitāšu nodaļā K. Valdemāra ielā 36 vai pa telefoniem: 276692, 272379.
A. ELMERE
