Jokojot, bet ļoti nopietni
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jubilejas reizē – bez politikas. Tā mēs ar Bišera kungu vienojāmies, sākot sarunu viņa dzimšanas dienas priekšvakarā. Un tādēļ – 14 nepolitiski un neekonomiski jautājumi LR MP priekšsēdētāja pirmajam vietniekam juridisko zinātņu doktoram Ilmāram Bišeram.
Bišera kungs, kā jūs domājat, ja šajā amatā jūs būtu pirms desmit gadiem, kādu ordeni jums valdība piešķirtu apaļajā jubilejā?
Pirms desmit gadiem? Es nemaz nevaru iedomāties sevi šajā postenī. Vienmēr uz dažādiem ārišķīgiem apbalvojumiem esmu skatījies ja ne tīri ar nosodījumu, tad ar neizpratni gan. Savā dzīvē esmu saņēmis divas medaļas – vienu Ļeņina simtās dzimšanas dienas sakarā, bet otru – par labu darbu. Galvenais cilvēkam ir tas, kas no viņa darba paliek ļaužu atmiņā. Vismaz tāds ir mans vērtību kritērijs.
Vai jūs varat pateikt savu labāko un sliktāko rakstura īpašību?
Pēc dabas esmu ļoti miermīlīgs. Gan darbā, gan ģimenē. Taču varu kļūt ass un nejauks, ja pret mani izturas agresīvi. Arī saviem studentiem daudz ko piedodu, taču nekad nepiedošu nekaunību un blēdību. Visu, ko daru, cenšos izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. Sliktajās īpašībās cilvēkam ļoti grūti atzīties, bet vispār – bieži vien atlieku tos darbus, kas skar mani un ir saistīti ar personīgajām interesēm.
Vai jaunajā postenī ar jums ir atgadījies kaut kas smieklīgs?
Man vienmēr patīk, ja ir kas tāds, par ko var pasmieties. Smiekli ir nepieciešami atslodzei. Arī darbā.
Vai jokojot var darīt nopietnus darbus?
Jā, protams. Atceros, kad rakstījām Tautas frontes pirmo programmu, apspriedām statūtus, bija debates par LTF Valdes lēmumu pieņemšanu. Formulējums bija tāds: ,,Lēmumi tiek pieņemti ar Valdes balsu vairākumu." Radās neskaidrība – ar kādu vairākumu, vai ar to, kas piedalās sēdē, vai arī visas ievēlētās Valdes? Atļāvos precizēt: ,,No brīvībā esošo Valdes locekļu vairākuma"...
Vai esat pilsētas vai lauku cilvēks?
Esmu pilsētnieks, taču jau kopš bērnības saistīts ar laukiem. Esmu gājis ganos, strādājis par puisi laukos. Arī vēlēšanu iecirknī man pārmeta, ka, būdams pilsētnieks, balotējos lauku rajonā. Taču kādreizējās Stučkas rajonā ne vienu vien rudeni kopā ar studentiem esmu racis kartupeļus un zirgu iejūgt arī tagad vēl mācētu.
Vai bērnībā bijāt kauslīgs puika?
Pamatskolas sākumā ne, taisni pretēji – ļoti mierīgs. Vēlāk gan dažu labu reizi savu taisnību nācās aizstāvēt ar dūrēm. Un pamatskolas pēdējā klasē mani vairs neviens neaiztika, jo klasē biju visstiprākais.
Kā jūs domājat, kas varējāt būt savā iepriekšējā dzīvē?
Kaķis, jo arī mājinieki saka, ka es vienmēr miermīlīgi ņurrājot.
Kādu dāvanu jūs visvairāk gribētu saņemt dzimšanas dienā?
Mana mūža lielākā vērtība ir savāktā bibliotēka, tādēļ vislabprātāk saņemtu skaistu un labu grāmatu.
Vai jums patīk dzīvnieki?
Jā, ļoti. Gan suņi, gan kaķi man vienmēr ir lieli draugi. Ja dzīvotu laukos, pats savā mājā, ļoti labprāt turētu kādu dzīvnieku. Rīgā gan ne, jo tā ir dzīvnieku mocīšana.
Kas ir grūtāk – sēdēt premjerministra vietnieka krēslā vai stāvēt studentu priekšā auditorijā?
Kā vienā, tā otrā vietā vienmēr jābūt ,,formā". Katru dienu jābūt lietas kursā par notikumiem pasaulē, republikā, visās, pat visnegaidītākajās sfērās, jo priekšmets, kuru pasniedzu Universitātē, ir ļoti plašs – ,,Valsts un administratīvās tiesības". Vairāk gan man patīk pasniedzēja darbs, jo tajā es saskatu paliekošākas saknes – gan savos studentos, gan uzrakstītajās grāmatās. Par darbu, ko daru Ministru Padomē, pagaidām uz pateicību nav ko cerēt. Ja atrastos cita, piemērotāka kandidatūra, ar lielu prieku nodotu tai savu posteni. Augsti amati nekad nav bijuši mans mērķis.
Vai kādreiz studenti jūs ir samulsinājuši ar saviem jautājumiem tā, ka nav bijis ko atbildēt?
Ir gan, bet galvenais ir to neierādīt viņiem.
Jūs esat viens no tiem republikas cilvēkiem, kuru ļoti daudzi pazīst uz ielas. Vai tas jūs neapgrūtina?
Protams, mierīgāk jau būtu, ja nepazītu. Taču esmu priecīgs, ka šī uzmanība vienmēr ir bijusi labestīga (izņemot vienu gadījumu ar kādu cittautieti). Esmu dzirdējis daudz pateicības vārdu.
Kāda ir ģimenes attieksme pret jūsu aktīvo politisko darbību, kas, jādomā, atņem to laiku, ko varētu pavadīt kopā ar tuviniekiem?
Sākumā attieksme nebija pozitīva, īpaši satraukta sieva bija tad, kad uzsāku cīņu ar prokuroru Dzenīti. Viņa mani vienmēr brīdināja, ka tas var slikti beigties – tieši tobrīd bija jāaizstāv doktora disertācija. Taču man likās: stāvēt malā vairs nedrīkst, ka manas jurista zināšanas var noderēt. Šobrīd ģimenē valda sapratne un atbalsts attiecībā uz manu darbu.
Ko jūs pats sev gribētu novēlēt dzimšanas dienā?
Labu veselību, jo kopš pagājušā gada operācijas tā vairs nav tik stabila.
Paldies par sarunu un – lai jums laba veselība, lai beidzot izdotos kaut nedaudz atpūsties!
Visa laba vēlējumiem vakardienas jubilāram pievienojas ,,Latvijas Jaunatnes " kolektīvs un, cerams, arī mūsu lasītāji.
Ar Ilmāru Bišeru sarunājusies
Ieva Zvīdre
