Uzdrīkstēšos domāt,
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
ka Prezidents nelieto vārdus «manuprāt», «iespējams», «varbūt». Tos parasti mēdz izrunāt cilvēks. Prezidents acīmredzot nav cilvēks. Pat vislielākajām viņa izteiktām muļķībām ir lemts būt nekļūdīgām, jo tās izsaka Prezidents. Ar cilvēku nereti ir otrādi.
Viss, kas mēģina mūs atgriezt pie dzīvības, pie normas, ir antikonstitucionāls. Arī aptēsts stumbrs, kas mēģina dzīt jaunu atvasi, rīkojas antikonstitucionāli. Pilnīgi nepamatota ir krātiņā ieslēgta putna vēlēšanās aizlidot. Zivs, kas nosprāgusi raikomu, obkomu un CK aparāta piekakātajos ūdeņos, ir ārišķīga ekstrēmiste. Perestroikai vajadzīga iecietība, apdomīgums un sapratne.
Pa mūsu galvām tik bieži ir sists ar PSKP plēnumu un kongresu dokumentu mapēm, ka mūsu smadzenes ir noslīdējušas līdz astes kaulam. Tagad uz mapes ir rakstīts «Prezidents», bet smadzenes palikušas turpat.
Mēs, protams, varam draudzīgā aitu barā mīt ierādīto taciņu, lai pēc gadiem septiņdesmit nonāktu tajā pašā vietā. Pagaidām nerēķinos ar iespēju, ka Prezidents izdos dekrētu, kurā būs teikts — zemeslode vairs nav apaļa.
J. LAKSOVS
