Ļeņingradas rajona deputātu grupas atklāta vēstule laikraksta «Padomju Jaunatne» redakcijai
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Daudzi no mums šā gada 11. jūnijā piedalījās pilsētas pasākumos, kas bija veltīti staļinisma upuru piemiņai, vai arī redzēja televīzijas pārskatu par tiem. Mēs bijām liecinieki tam, kā tūkstošiem mūsu laikabiedru ar patiesām sāpēm godināja to cilvēku piemiņu, kuri Staļina personības kulta laikā tika nelikumīgi izvesti no dzimtajām vietām.
Mītiņa dalībnieki bija vienisprātis, ka traģiskie notikumi nekad nedrīkst atkārtoties. Pārbūvei jādod garantija, ka notikušais kļūs neatgriezenisks. Mēs prasām, lai republikas valdības komisija krasi paātrinātu darbu, kura mērķis ir reabilitēt netaisnīgi deportētos mūsu republikas pilsoņus. Nedrīkst aizmirst nevienu cilvēku, nevienu ģimeni.
Taču neizpratni un sašutumu rada vairāku personu mēģinājumi izmantot tautas svēto piemiņu, lai apmierinātu alkas pēc popularitātes, pierādītu tiesības uz visatļautību, paustu apšaubāmas, dokumentāli neapstiprinātas idejas.
Diemžēl atsevišķi mītiņa dalībnieki parādīja zemu uzvedības kultūras līmeni, par ko liecināja provokatoriski izsaucieni, kuri bija vērsti pret PSRS tautu draudzību un nesekmē partijas īstenoto atklātuma un demokratizācijas politiku, grauj cilvēku savstarpējo cieņu.
Līdzās konstruktīviem lozungiem, kurus nesa mītiņa dalībnieki, bija ari demagoģiski un nacionālistiski uzraksti un simbolika. Ar to mēs nekad nesamierināsimies!
Pārkārtošanās nenozīmē skaļas frāzes, ausim tīkamus vārdus — tie ir konkrēti darbi, neatslābstoša vēršanās pret visu, kas traucē demokrātisku, sociālistisku sabiedrības attīstību, tas ir stingri objektīvs novērtējums mūsu valsts vēsturei.
Mēs, Ļeņingradas rajona deputāti, lūdzam mūsu vēstuli nekavējoties publicēt jūsu laikrakstā.
J. PEĻŅA, A. MEKŠA, A. PARHOMENKO,
E. SUBERS, A. NEDAŠKOVSKIS, S. KOKAINE,
L. FEOFILOVA, A. BAZANE
un citi, pavisam 101 paraksts
