Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa organizācijas komitejas sēdes protokols Nr. 1

No Barikadopēdija


[[19880901|]]


PROTOKOLS Nr. 1

1988. gada 1. septembrī


Piedalās: E. Meļķisis, I. Bišers, V. Šteins, J. Škapars, J. Peters, J. Rubenis, A. Klotiņš, H. Dubins, A. Cīrulis, V. Stešenko, V. Bogdanovs, S. Kalniete, D. Sniedze, J. Gulbis, B. Briedis, J. Rukšāns, J. Ziemelis, J. Vidiņš, J. Dripe - organizācijas komiteja;

žurnālisti: V. Šķēle, E. Inkēns;

no Augstākās Padomes: I. Višņevska;

LKP CK pārstāvis, kas uzvārdu nenosauca;

LTF programmas redakcijas komisijas loceklis J. Freimanis.

Sēdi vada: J. Peters.
Sēdi protokolē: S. Kalniete.


J. Peters: Kad varētu notikt dibināšanas kongress? Es iesaku vēl pirms 1. oktobra, jo tad Rīgā būs liels viesu pieplūdums sakarā ar kultūras notikumiem.

A. Cīrulis: Nevajadzētu steigties, jo cilvēkiem jādod laiks pēc programmas un statūtu publicēšanas tos apspriest. Mēs varam publicēt ap 8. vai 9. septembri.

S. Kalniete: Steigties nevajadzētu, bet ievilkt organizēšanu nedrīkst, jo cilvēki jau tagad vaicā, kāpēc tik vēlu.

Organizācijas komiteja vienbalsīgi nolemj sarīkot Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresu 8. un 9. oktobrī Rīgā.


E. Meļķisis: Mums jānoskaidro pārstāvniecības princips.

I. Bišers: Pašreiz tie vēl nav noskaidrojami, jo īstā grupu pieteikšanās aktivitāte sāksies pēc programmas un statūtu publicēšanas.

Organizācijas komiteja, ņemot vērā jautājuma ārkārtējo komplicētību, piekrīt pēdējam priekšlikumam un nolemj 20. septembri noteikt par pēdējo Latvijas Tautas frontes atbalsta grupu reģistrēšanas dienu. Pēc 20. septembra pieteiktās grupas pārstāvniecību kongresā negūs.


J. Peters: Vai mēs jau nevaram padomāt par dienas kārtību? Ir nepieciešami apsveikuma vārdi. Tos varētu teikt patriarhs Ē. Valters. Tad galvenais ziņojums un vairāki koreferāti, mandātu komisijas ziņojums, debates, programmas un statūtu projektu apspriešana un pieņemšana.

Priekšlikumus koreferātu tēmām jāiesniedz J. Škaparam nākamajā sēdē. Varētu būt tēmas: LTF un neformālās apvienības, LTF un partija, LTF un starptautiskie sakari.

A. Klotiņš: Visos koreferātos par programmas atsevišķām daļām jāuzsver doma - ko un kā darīt, lai programma darbotos dzīvē.

J. Peters: Vai tēzes apspriedīsim?

J. Škapars: Jā, tēzes būtu jāapspriež konceptuāli, lai mēs izietu ar vienotu platformu.

V. Bogdanovs: Otrajam referātam jābūt krievu valodā, lai netiktu pieļauta tā kļūda, kas Rakstnieku savienības plēnumā.

E. Meļķisis: Jā, tā ir jādara, dodot abiem līdzvērtīgu laiku.

Organizācijas komiteja uztic Baltiešu-slāvu biedrībai izvēlēties referātu.


J. Peters: Vai noslēgumā nevajadzētu koncertu? Ne delegātiem, bet visai tautai. Operā vai Doma koncertzālē ar translāciju laukumā. Komponistu savienībai tas jānoskaidro.

A. Klotiņš: Nākošajā sēdē mēs dosim atbildi.

J. Škapars: Ziņojums būs jālasa J. Peteram. To tauta gaida.

J. Peters: Viens neapņemos sagatavot. Lūdzu nākošajā sēdē izklāstīt savus ierosinājumus par ziņojuma saturu. Cik ilgam tam jābūt?

E. Meļķisis: Trīsdesmit minūtes ilgam.

Visi piekrīt, papildus nosakot koreferātu ilgumu 15 minūtes.

E. Meiķisis: Kādus viesus ielūgsim?

J. Peters: Viesi būtu jālūdz gan no ārzemēm, gan no citām mūsu valsts vietām.

A. Cīrulis: Vai organizācijas komitejā nebūtu jāiekļauj Augstākās Padomes Prezidija pārstāvis?

J. Vidiņš: Esmu pret to, jo Augstākās Padomes Prezidijs nesen pieņēma pretkonstitucionālu likumu par demonstrācijām.

I. Bišers: Šis likums nav pretkonstitucionāls.

J. Škapars: Augstākās Padomes pārstāvis varētu piedalīties organizācijas komitejas sēdēs, bet bez lemšanas tiesībām.


Latvijas Tautas frontes dibināšanas
kongresa organizācijas komitejas priekšsēdētājs

J.Peters

Protokolēja

S.Kalniete

____________________________________________________________________

Avots: Latvijas Tautas fronte 1988-1991. Veltījums Trešajai Atmodai un Latvijas tautas frontes dibināšanas desmitgadei. Rīga: Apgāds Jāņa sēta, 1988., 399 lpp.>16.-17.lpp.