Valodnieku viedoklis
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Salīdzinot LPSR Augstākās Padomes sesijai iesniegto Valodu likuma projektu ar tā pirms trim mēnešiem publicēto pirmvariantu (un arī ar šā varianta apspriešanā izteiktajiem viedokļiem), ir redzams, ka samērā daudzi likumprojekta panti tagad formulēti veiksmīgāk (piemēram, vairākos gadījumos krieviskais tulkojums vairs netiek prasīts obligāti, bet paredzēts nepieciešamības gadījumā). Diemžēl to nevar teikt par pašu galveno aspektu, t. i., par latviešu valodu lietvedībā (tieši šajā jomā šobrīd mūsu valoda tiek visvairāk diskriminēta). Likumprojekta 7. pants latviešu valodai lietvedībā dod vēl mazāk garantiju nekā daudz kritizētais pirmvarianta 14. pants (ka tas patiešām tā ir, to vēl īpaši izskaidro arī pievienotais komentārs).
Pateicoties tiešajai radiopārraidei, mēs visi ar saspringtu uzmanību sekojām likumprojekta apspriešanai Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijā. Šīs apspriešanas gaitā tika izrādīta liela pretimnākšana interfrontes prasībām. Tā, piemēram, 12. pantā formulētā latviešu un krievu valodas pilnīgā vienlīdzība vidējā speciālajā un augstākajā izglītībā pilnīgi atbilst interfrontes prasībai pēc divām valsts valodām (pat bez liekulīgi sludinātas prioritātes latviešu valodai). Izrādās, ka interfrontes mītiņu dažu desmittūkstošu kliedzieni bijuši labāk sadzirdami nekā 354 tūkstoši parakstu par valsts valodas statusu latviešu valodai. Arī visi pārējie šajā apspriešanas stadijā ieviestie labojumi bija virzīti tikai uz vienu — uz krievu valodas privilēģiju maksimālu saglabāšanu (paredzot iesaistīt šajā privilēģiju saglabāšanas kampaņā arī darba kolektīvu padomes — sk. papildinājumu 7. panta 3. rindkopā). Turklāt lēmuma projekta par LPSR Valodu likuma spēkā stāšanās kārtību 2. punktā paredzēts, ka visu svarīgāko likuma pantu spēkā stāšanās termiņus var pagarināt LPSR Augstākās Padomes Prezidijs, bet nav fiksēta pagarināšanas iespēju galējā robeža.
Tāpēc publicēto likumprojekta tekstu kopumā tiešām grūti ir vērtēt īpaši pozitīvi, valsts valodas statuss latviešu valodai tajā nodrošināts tikai deklaratīvā līmenī un mazāk būtiskos aspektos. Tomēr uzskatām, ka Valodu likums ir nepieciešams, un aicinām Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātus balsot par to kopumā, mainot dažu pantu (7., 12., arī preambulas pēdējo redakciju tā, lai šajos pantos netiktu ignorētas mūsu republikas pamatnācijas intereses). Kaut arī šis likums vēl nenodrošinās latviešu valodai Latvijā pilnīgu līdztiesību ar krievu valodu, tas tomēr dod juridisku pamatu sākt reālu, konkrētu, valsts atbalstītu darbu, kas virzīts uz latviešu valodas atdzimšanu tajās sfērās, no kurām mūsu valoda šobrīd ir izstumta.
ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūta valodnieku vārdā —
DZ. HIRŠA,
filoloģijas zinātņu kandidāte
J. VALDMANIS,
filoloģijas zinātņu kandidāts
V. SKUJIŅA,
filoloģijas zinātņu kandidāte
