Šķiet, ka viedokļi sakrīt
|
Gandrīz vai lieki skaidrot, kādā neviennozīmīgā situācijā uz sarunām ar Krievijas Federācijas amatvīriem Maskavā ieradās Latvijas Republikas vadītāji. Atgādināšu, ka šajās dienās savienības masu informācijas līdzekļi pastiprina propagandas materiālu plūsmu par Latvijas teritoriju pārņēmušām huligāniskām izrīcībām pret PSRS Bruņotajiem spēkiem. Avīzes plaši komentē centra analītiķiem neizprotamo Baltijas valstu ārlietu ministru ierašanos Parīzē, kas, pēc avīzes «Trud» domām, «viņus nebūt negrezno». PSRS Augstākā Padome daudznacionālo lielvalsti un pasaules sabiedrību brīdina par cilvēktiesības pārkāpjošiem, diskriminējošiem pasākumiem, kādi ar neprognozējamām sekām paredzami Latvijā. Un vēl — vizīte Maskavā risinājās pēc baltiešiem adresētajiem ekonomisku represiju draudiem. Tāpat neskaidrība par B. Jeļcina un M. Gorbačova jauno lietišķo attiecību niansēm Latvijas un Krievijas turpmāko attiecību kontūras padarīja aptuvenākas un izplūdušākas.
Divu pušu komunikē uzsvērta vēlēšanās ātrāk parakstīt Krievijas un Latvijas politisko līgumu. Tas ir jo īpaši svarīgi PSRS AP mainīgā noskaņojuma gaisotnē. Vēlā vakarā, tiekoties ar preses pārstāvjiem, A. Gorbunovs akcentēja, ka bijis svarīgi apmainīties ar domām par nostāju pret PSRS prezidenta varu savienībā. PSRS parlaments M. Gorbačova tēzes dedzīgi atbalstījis, kaut gan dienu pirms tam republiku oficiālie pārstāvji izteikuši pretēju domu — republikas attīstīs suverenitāti saskaņā ar savu parlamentu pieņemtajām deklarācijām.
Šāda apņēmība guva apstiprinājumu B. Jeļcina, I. Silajeva, A. Gorbunova un I. Godmaņa divas stundas ilgajās pārrunās. A. Gorbunovs sacīja, ka ir gandarīts par sarunām ar B. Jeļcinu. It īpaši par to, ka Jeļcins konsekventi nolēmis turpināt Krievijas valsts struktūru veidošanu. Ļoti būtisks ir paziņojums, ka Krievija neparakstīšot savienības līgumu līdz tam brīdim, kamēr PSRS prezidents vai PSRS AP neatzīs Krievijas suverenitātes deklarāciju.
Latvijas puse piekrita tam, ka pašlaik, kad PSRS grasās likvidēt demokrātiskās struktūras un ieviest prezidenta pārvaldi, iespējamā KPFSR un Latvijas politiskā līguma atsevišķi strīdīgie formulējumi nedrīkst būt galvenais šķērslis ceļā uz saprašanos. Svarīgākais ir konstatēt viedokļu sakritību par aktuāliem jautājumiem un stratēģiju nākotnē, sacīja A. Gorbunovs.
Kā uzzinājām, KPFSR un Latvijas vadītāji nebūšot klāt šodienas svarīgajā PSRS AP sēdē, kurā M. Gorbačovs ieplānojis saņemt atbalstu savai rīcības programmai. Taču jāšaubās, vai PSRS prezidents tāpēc atteiksies no uzņemtā kursa.
Āris Jansons