Pirmā sesija turpinās
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ierasts, domājot par Kirova rajonu, vispirms akcentēt tā kultūrvēsturisko vērtību kopumu, inteliģences potenciālu un rajona atrašanos pilsētas centrā: šīs prioritātes ir pietiekamas, lai ikviens sevi cienošs pilsētas saimnieks vai arī civilizēta pašpārvaldes sistēma tās koptu. Taču ikdienas apziņā priekšstats par Kirova rajonu mums saistās arī ar komunālajiem dzīvokļiem, cauriem jumtiem, nekoptību un bezsaimnieciskumu. Šīs un daudzas citas problēmas, kuras sabiedrībā radījusi visaptverošā sociālās nivelācijas un nekoptības sistēma, būs jārisina arī Kirova rajona jaunā sasaukuma Tautas deputātu padomei.
Kāds tad ir jaunais Kirova rajona deputātu korpuss?
No 78 deputātiem 73 ievēlēti pirmo reizi, 26 deputātes ir sievietes, 52 — vīrieši, 22 — PSKP, 53 - LTF un 3 Interfrontes biedri. Ir arī sociāldemokrātu partijas un LNNK pārstāvji. Salīdzinot ar pārējo rajonu padomēm, nacionālais viendabīgāks — 67 latvieši, 6 krievi, pa vienam ukrainim, baltkrievam un polim.
Raksturojot padomes noskaņojumu, jāatzīst, ka tas ir apņēmīgs un enerģisks, lai gan dažbrīd eiforisks. Eiforisks tajos gadījumos, kad, kādu jautājumu risinot, loģiskais saprāts nenonāk konfliktā ar sistēmā pastāvošajiem likumiem.
Deputātu vidū ir kvalificēti ekonomikas, tautsaimniecības, jurisprudences, kultūras u. c. nozaru speciālisti, kuri atbilstoši savai specializācijai strādās pastāvīgajās deputātu komisijās. Jaunajā padomē tādas ir 10: mandātu; ekonomikas un finanšu (ietverot kooperatīvu darbības jautājumus); rūpniecības un celtniecības; dzīvokļu un komunālās saimniecības; ekoloģijas; kultūras; tiesiskās kārtības, (ietverot dzīvokļu sadales kontroli); tautas izglītības; jaunatnes un fiziskās kultūras; veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas; tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu komisijas.
17. janvārī darbu uzsāka Kirova rajona Tautas deputātu padomes 1. sesija. Tajā apspriežamo jautājumu kopums bija apjomīgs, un, lai izvairītos no steigas to risināšanā, sesijas darbs rit vairākās sēdēs ar nedēļas un pat divu nedēļu pārtraukumiem.
Kas tad bija pats aktuālākais pirmo divu sēžu darba kārtībā?
Vispirms — organizatoriskie jautājumi: padomes vadības un izpildkomitejas priekšsēdētāja vēlēšanas, kā arī pārvaldes struktūras modeļa izveide. Daļu no organizatoriskajiem jautājumiem izdevās jau atrisināt pirmajās sēdēs. Par Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju ievēlēts LVU Ķīmijas fakultātes docents Ilmārs Kreituss. Padomes izpildkomitejas darbu turpmāk vadīs Rojs Jefimenko, kurš līdz šim strādāja par izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku. Par rajona Tautas kontroles komitejas priekšsēdētāju ievēlēta Edīte Ronka — 45. vēlēšanu apgabala deputāte.
Apstiprināti Kirova rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas locekļi. Viņu vidū labi pazīstami un rajonam šobrīd tik ļoti vajadzīgi speciālisti: Valentīna Zeile — ekonomiste; Jānis Dripe — arhitekts; Arnolds Brokāns — elektrometinātājs; Rudīte Dančauska — pedagoģe; Aivars Endziņš un Gunārs Pētersons — juristi; Jānis Anmanis — mākslinieks: Viktors Ščerbakovs — transporta nozares speciālists.
Deputātu akceptu guvusi arī jaunā izpildkomitejas struktūra. Organizatoriskās un instruktāžās nodaļas vietā izveidota juridiskā nodaļa. Ņemot vērā Kirova rajona specifiku, reorganizēta kultūras un sporta nodaļa, izveidojot divas atsevišķas — kultūras un fiziskās kultūras nodaļas. Izpildkomitejas struktūrā turpmāk nebūs atbildīgā sekretāra, bet priekšsēdētājam talkā nāks viņa palīgs.
Pagaidām atlikts jautājums par rajona dzīvokļu saimniecības ražošanas pārvaldes un ražošanas pārvaldes «Vecrīga» esošo struktūru lietderību. Lai nepārsteigtos, nepieciešama visu argumentu sīkāka analīze. Pārējās izpildkomitejas nodaļas un to darba virzieni saglabājas.
Deputāti izskatīja arī 1990. gada rajona budžetu un ekonomiskās un sociālās attīstības plāna projektu. Kopējais vērtējums, kurš izskanēja sesijā — gan viena, gan otra projekta apspriešana ir krietni novēlojusies, tālab to sīkāka izvērtēšana vai korekcijas vienkārši vairs nav iespējamas. Arī pats budžets lielā mērā veidots centralizēti. Tā arī nekļuva skaidrs, kāpēc rajonam vairāk nekā puse no gada budžeta ienākumiem jānodod augstākstāvošam budžetam, kā arī daudzi citi jautājumi. Secinājums viens — šie jautājumi 1991. gadam jāsak gatavot savlaicīgi, lai sesijas sēdēs būtu iespējams tos vispusīgi izanalizēt. Rajona ekonomiskās un sociālās attīstības plānu 1990. gadam deputāti pieņēma zināšanai, uz nākamo sēdi atliekot pārskatīšanai plāna iedaļu par kārtējā un kapitālā remonta rādītājiem, kuru izpilde vistiešākajā veidā ir atkarīga no rajona izpildkomitejas dienestu darba.
Izdarītas izmaiņas arī budžeta projektā — proti, 22 000 rubļi — summa, kas sākotnēji bija ieplānota rajona kara komisariātam, ieskaitīta tautsaimniecības izdevumu finansēšanai. Šādā redakcijā deputāti budžetu apstiprināja.
Sesijas pirmajā sēdē tika izskatīts arī jautājums par Kirova rajona nosaukuma maiņu. Deputāti bija vienisprātis pašreizējais nosaukums neatbilst Rīgas centra rajona kultūrvēsturiskajai videi. Tālab izveidota deputātu komisija, kas pašlaik izvērtē iespējamos rajona nosaukumus. Tās darbā piekrita piedalīties arī akadēmiķis J. Stradiņš. Daudzi no jums, cienījamie rīdzinieki, savus priekšlikumus un ierosinājumus par rajona nosaukumu jau izteikuši. Par to liels paldies. Savukārt tos rīdziniekus, kuri savu viedokli vēl nav paspējuši izpaust, bet ļoti vēlētos piedalīties konkrētā jautājuma risināšanā, lūdzam savus priekšlikumus adresēt Tautas deputātu padomei R. Blaumaņa ielā 5a vai zvanīt pa telefonu 280942.
Un visbeidzot vēl par kādu sesijā izskatītu jautājumu un Tautas deputātu padomes pieņemtu lēmumu. Izpildkomitejas priekšsēdētājs R. Jefimenko iepazīstināja padomi ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieka I. Ulmaņa parakstītu lēmumu, kas paredz atļauju projektēt (un loģiski pēc tam arī celt) jaunatnes zinātniski tehniskā jaunrades centra «Spektrs» (reģistrēts Ļeņina rajonā) administratīvi saimniecisko ēku Kirova rajona teritorijā. Jautājums ir saskaņots ar Kirova rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku I. Kolomijecu. Protams, varētu atsaukties uz nelikumību, kas pieļauta lēmuma saskaņošanas procedūrā, jo akceptu vienpersoniski devis I. Kolomijecs, neizskatot šo jautājumu nedz rajona izpildkomitejas sēdē, nedz Tautas deputātu padomē. Taču nepiedēvēsim šim momentam galveno akcentu, jo izpildkomitejas vadībai dažkārt patiesi ātri jāpieņem lēmumi, negaidot izpildkomitejas sēdi vai sesiju. Deputāti kategoriski iebilda pret administratīvās ēkas projektēšanu un celtniecību centra rajonā, kura teritorija ir blīvi apdzīvota un kurā komunālo dzīvokļu rezerves vismazākās. Deputāti uzskata par lietderīgu Kirova rajona teritoriju izmantot, ņemot vērā vispirmām kārtām tieši iedzīvotāju vajadzības.
7. februārī sesija darbu turpinās.
Lilita SEIMUŠKĀNE,
Kirova rajona 12. vēlēšanu apgabala deputāte,
Tautas deputātu padomes sekretāre
