«Mana sieva - ļoti neatkarīga sieviete»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Piedāvājām lasītāju ievērībai rakstu no amerikāņu žurnāla «Time». Šis žurnāls pieder pie «kvalitatīvas» preses t. i., tiek uzskatīts par nosvērtu un kompetentu. Par tā reputāciju liecina šāds fakts: R. Gorbačova, uzzinājusi, ka žurnāls gatavo rakstu par viņu, visumā pozitīvi vērtēja šādas publikācijas iespējamību.
Raksta autori: zinātnieks HOVARDS DŽ. HUA-JONS un žurnālistes ANNA BLEKMANE un NENSIJA TREVORA.
Rakstu publicējam ar saīsinājumiem.
***
Padomju Pirmā lēdija ir sajūsmināšanās priekšmets ārzemēs un apspriešanas objekts savā dzimtenē.
Būdama padomju Kultūras fonda vadītāja, R. Gorbačova ir pirmā sieviete pēc Ļeņina dzīvesbiedres, kura ieņem ievērojamu sabiedrisko stāvokli. Viņas vēsais intelekts, asā valoda un plašais vēriens kalpo par iemeslu dažādām tenkām Maskavā.
…Pagaidām, neraugoties uz savu sabiedriskumu, Raisa joprojām paliek sabuļādās tinies noslēpums.
Ņemot vērā, ka Raisa ir sieva vienam no pasaules superlielvalsts līderiem, publiskajās reportāžās kā dzimtenē, tā ārzemēs informācija par viņu nav pilnīga, īpaši par viņas jaunības gadiem. Tikai pēdējā laikā Rietumos visbeidzot nonākuši pie secinājuma, ka Raisa Gorbačova dzimusi 1932. gada 5. janvārī Sibīrijas pilsētā Rubcovka. Viņas tēvs bijis dzelzceļa inženieris Maksims Titarenko. Tas arī viss, ko var uzzināt par viņas biogrāfiju no oficiāliem avotiem.
Taču ziņkārība necieš tukšumu. Tāpēc paklīda baumas, ka viņa esot Gromiko tuva radiniece (tā nav taisnība), ka viņa esot tatāriete, ka viņas īstais tēva vārds ir nevis Maksims, bet Maksuds («Esmu tīra krieviete» — iebilda viņa 1987. gadā), ka viņas tēvs ieņēmis ievērojamu oficiālu posteni un ka Staļins viņu izsūtījis uz Sibīriju (diez vai), ka viņai esot brālēns, kas ieņēmis zināmu posteni partijā līdz tam laikam, kamēr nav izraisījis nepatiku viņas vīrā (nav apstiprinājies).
Gorbačoviem ir meita, kuru sauc Irina. Viņa ir ārste un ir precējusies arī ar ārstu. Vīru sauc Anatolijs. Raisai ir divas mazmeitas, no kurām vienu, visticamāk jaunāko, sauc par Kseniju, bet otru par Anastasiju.
Kas tad īstenībā ir Raisa? Viņas personība slēpta aiz publiska image. Padomļu avīzēs pavisam nesen sāka ievietot viņas fotogrāfijas. «Tāda bezprecedenta atklātība bija šoks sistēmai,» teica Džonatans Sanderss, Kolumbijas universitātes Harimana institūta direktora vietnieks. Staļina valdīšanas laikos augstāko oficiālo personu sievas ne tikai palika nezināmas plašai publikai, bet daudzas no viņām pēc vadoņa iegribas tika pat izsūtītas uz nometnēm, vai arī bija spiestas izšķirties ar saviem vīriem. Pēc Staļina nāves _ nežēlīgā patvaļa zināmā mērā tika apturēta, taču pilnīgs slepenības plīvurs pār šās pasaules vareno sievām palika.
Redzams, ka Raisa pilnībā atbilst jaunajai līdera sievas lomai. Viņa bija labākā skolniece klasē un beidza skolu ar zelta medaļu; pats Mihails Gorbačovs saņēma sudraba medaļu. 1950. gadā viņi abi iestājās Maskavas universitātē un kļuva par kaimiņiem studentu kopmītnē Strominkā. Viņš studēja tieslietas, viņa — marksistiski ļeņinisko filozofiju. Viņš bija, patstāvīgs un neatkarīgs lauku puisis. Viņa bija populāra, asprātīga un kulturāla. Viņi satikās deju vakaros, un viņš ātri vien nobīdīja malā viņas pielūdzēju pulku. Mihails un Raisa apprecējās 1954. gadā, taču dzīvoja dažādās istabās vēl pusgadu, kamēr precētajiem studentiem sāka ierādīt atsevišķus mitekļus. Pēc Maskavas universitātes beigšanas 1955. gadā Raisa kopā ar Mihailu aizbrauca uz viņa dzimteni — Stavropoles novadu, kur viņi nodzīvoja 23 gadus.
Kamēr Mihails sāka savu lēno kāpumu uz partijas aparāta virsotnēm, Raisa strādāja par skolotāju vietējā skolā («Tas ir labākais darbs pasaulē,» viņa vēlāk sacīs) un vienlaikus strādāja pie disertācijas par socioloģisku tematu, ko aizstāvēja 1967. gadā Maskavas Valsts pedagoģiskajā institūtā. (R. Gorbačovai ir filozofijas zinātņu kandidātes grāds.) Savā disertācijā, kas bija veltīta zemnieku dzīves apstākļiem Stavropoles kolhozos, viņa toreizējās ideoloģiskās cenzūras dēļ nevarēja neslavēt visus padomju varas sasniegumus, taču aplūkoja arī vairākas padomju lauku likstas: slikto produktu un apģērba kvalitāti, piemājas saimniecību aizliegumu un gandrīz pilnīgo mehanizācijas trūkumu. Viņa viena no pirmajam izmantoja socioloģisko pētījumu metodi laikos, kad Padomju Savienībā socioloģija netika uzskatīta par zinātni. Piemēram, viņa konstatēja: jo zemāks zemnieku izglītības līmenis, jo stiprāk viņi tiecas pie reliģiskajām tradīcijām. Savā disertācijā autore samērā saudzīgi izturas pret zemnieku reliģiozitāti, jo pati ir iecietīga pret reliģiju. «Esmu ateiste,» 1986. gadā Gorbačova teica grupai Islandes baznīcas darbinieku, «taču es pazīstu baznīcu un cienu tās tradīcijas. Beigu beigās, tā ir katra personiska lieta.» Viņa neuzskata, ka vajadzētu noliegt garīgumu, jo tas nozīmētu noliegt lielu daļu krievu literatūras un mākslas, kas viņai dārga.
Savas pirmās vizītes laikā Pirmās lēdijas statusā Raisa jokojot sacīja Danielai Miterānai, Francijas prezidenta kundzei: «Pasniedziet man dažas stundas, jo es esmu iesācēja šajā jomā.» Viņa «mācījās» labi un drīz vien guva panākumus Rietumos.
Raisas gaume apģērba izvēlē vērtēta dažādi. Piemeram, Parīzes kritiķi dēvē viņu par sievieti, kas ir «eleganta, bet ne uzkrītoša». Patiešam, viņa cenšas izvairīties no ekstravagantiem tērpiem. Lielu daļu viņas garderobes gatavo dizaineru grupa Tamaras Mokejevas vadībā Maskavas Modeļu nama «eksperimentālajā» ateljē.
Rietumos Raisa guva augstu vērtējumu par savu erudīciju. Privātā vakarā, ko bija sarīkojusi Pamela Harimane, Averela Harimana, ASV vēstnieka PSRS no 1943. līdz 1946. gadam atraitne, Raisa apsprieda ASV Augstākās tiesas uzbūvi ar tiesnesi Sandru O'Konoru un demonstrēja labas zināšanas par kongresa iekšējām problēmām sarunā ar senatorēm Barbaru Mikuļski un Nensiju Kasebaumu. Vēlāk Mikuļska teica: «Misis Gorbačova ir līdzīga Austrumeiropas profesoram, kurš tā vien bārstās ar paragrāfiem. Brīva viedokļu apmaiņa ar viņu nav iespējama.»
Viņas pūliņi dažkārt mēdz būt apburoši. Vizītes laikā Čehoslovākijā 1987. gadā Raisa turējās Mihaila ēnā un visu laiku, kamēr viņi laukumā virzījās cauri pūlim, viņa atkārtoja: «Paldies jums, ka esat atnākuši.» Prāgā viņa ievēroja, ka ģenerālsekretāru ar acīm gandrīz vai aprij kāds zēns. Viņa pasauca vīru. Viņš apgriezās, sasveicinājās ar zēnu un uzaicināja viņu uz Maskavu. Taču viņas skrupulozitāte var saērcināt.
Ja šāda veida uzvedība Rietumos visumā nepārsteidz, padomju auditorija toties noskaņota kritiskāk. «Es esmu par viņu. Domāju, ka sievietēm jābūt aktīvākai lomai mūsu sabiedrībā,» sacīja kāda maskaviete, kas nosauca sevi par Annu. «Taču viņai jābūt vairāk veselā saprāta. Viņa iet uz fabriku, tērpusies kažokā. Tā taču ir slikta gaume. Viņa pārāk izceļas, un tas kaitē viņas vīra popularitātei.» Citi piebilst, ka līdera sievai nav tiesību būt par oficiālu personu.
Valstī, kur vīriem gandrīz vienmēr pieder pēdējais vārds, Gorbačovi rāda .negaidīt u. laulāto draugu līdztiesības paraugu. «Esmu laimīga ar Mihailu,» kādā vaļsirdības brīdī atzinās Raisa pusdienās brauciena laikā Parīzē 1985. gadā. «Mēs esam īsti draugi jeb, ja tas jums patīk labāk, starp mums valda pilnīga sapratne.» Šķiet, Mihailam patīk sievas patstāvība.
Tikmēr, kamēr Gorbačova reformatoriskie pūliņi sadurai ar ortodoksu pretošanos, birokrātu un skeptiski noskaņoto strādnieku obstrukciju, ģenerālsekretārs cenšas darboties piesardzīgi. Taču šķiet, ka viņš negrasās atsacīties no savas sievas tālākvirzīšanās, iespējams tādēļ, lai demonstrētu, ka personiski viņš iecerējis panākt sieviešu līdzdalības paplašināšanos sabiedriskajā dzīvē. No 1987. gada Gorbačova ir padomju Kultūras fonda vadītāja.
Kaut gan viņai ir zinātniski sasniegumi, daudzi padomju pilsoņi uzskata, ka Raisa guvusi šo ievērojamo stāvokli ne tik daudz, pateicoties savam prātam, cik veiksmīgajām laulībām.
Viens no Raisas neizdevīgā stāvokļa iemesliem ir tas, ka viņai nav precedenta. Ļeņina dzīvesbiedre Nadežda Krupskaja arī bija ļoti izglītota, ar lielu gribasspēku. Taču viņa bija pazīstama revolucionāre līdz tam, kad apprecējās, un nekad nespēlēja pirmās lēdijas lomu. Citi piemēri mūsdienu komunistiskajā pasauli arī nevar iedvesmot: visu nolādētā Nikolajes Čaušesku sieva Elena (nošauta 25. decembrī), nežēlastībā kritusī Мао Сzе Duna atraitne Czjan Cina.
(No laikraksta «Sovetskaja molodež»)
