Ar ieročiem un bez administratīvas ietekmēšanas

No Barikadopēdija
Sākusies zemessargu reģistrācija

Latvijas Republikas zemessardzes priekšnieks Anatolijs Gorbunovs jau ir izteicis aicinājumu vietējām pašvaldībām uzsākt zemessargu reģistrāciju. Pagājušajā nedēļā LR Augstākā Padome pieņēma Likumu par Latvijas Republikas zemessardzi. Jauno dokumentu lūdzu komentēt AP Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Tālavu Jundzi.

— Kādi bija galvenie strīdus jautājumi likuma pieņemšanas gaitā?

— Nopietnu strīdu nebija, jo visiem bija skaidrs, ka ir jāveido šis sabiedrības pašaizsardzības formējums. Galvenokārt tika diskutēts par diviem jautājumiem. Pirmais ir par to, kam pakļausies zemessardze. LTF ierosināja to pakļaut Augstākajai Padomei. Tajā brīdī arī man bija iebildumi, jo nevar parlamenta pakļautībā veidot otru valdību. Mums jau ir televīzijas un radio komiteja, dabas aizsardzības komiteja u. c. struktūras. Taču šīs nedēļas notikumi pierādīja, ka ir jāveic atkāpes no teorijas, un tagad arī pats esmu par zemessardzes pakļaušanu Augstākajai Padomei.

— Vai Sabiedrības drošības departamentā jau nebija izveidota zemessardzes nodaļa, par kuras priekšnieku tika apstiprināts Ģirts Kristovskis?

— Jā, bet situācija krasi mainījās un turpmāk šādas nodaļas un amata nebūs. Diemžēl ar Ģirtu par to nevarējām vienoties, jo viņš atrodas ārzemēs, un atgriešanos nevarējām gaidīt. Gribu pateikt, ka mēs neesam pret Sabiedrības drošības departamentu. Jau vairākkārt esmu teicis, ka šis departaments ir jāveido kā Aizsardzības ministrija. Tai darba netrūktu, sākot jau ar galvenā militārā spēka — robežapsardzes veidošanu.

— Kas vadīs zemessardzi Latvijā?

— Zemessardzes priekšnieks ir Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Šonedēļ tiks izlemts jautājums par zemessardzes štāba priekšnieku.

— Vai ir zināmi šā amata kandidāti?

— Mans viedoklis ir tāds, ka štāba priekšnieka amats ir jāuztic deputātam Odisejam Kostandam, kurš ir apliecinājis savas spējas gan janvāra, gan augusta notikumos.

— Jūs sacījāt, ka bija divi strīdus jautājumi.

— Jā. Otrs bija par to, vai zemessardzei ir jāpakļaujas vietējām pašvaldībām. Šo priekšlikumu neatbalstīja arī likumprojekta autori un mūsu komisija, jo uzskatām, ka zemessardzes vadībai ir jābūt centralizētai, lai, piemēram, Preiļu rajona vienības nepieciešamības gadījumā varētu operatīvi pārvietot uz Rīgu. Policija arī pēc jaunā likuma ir vienota. Bet tas neizslēdz iespēju, ka vietēja rakstura uzdevumu veikšanā zemessardze pakļaujas arī vietējām pašvaldības iestādēm.

— Likumā ir sacīts, ka zemessardzes dienestā nevar iesaistīt personas, kas jau pilda Latvijas Republikas policijas, iekšējā karaspēka un robežapsardzes dienestu.

— Jāpasaka arī tas, ka zemessardzes dienestu veic no darba brīvajā laikā, no pamatdarba cilvēki tiek atbrīvoti tikai uz apmācību laiku. Tā ir organizācija, kas veidojas sabiedriskā kārtā.

— Vai nebūs tā, kā bija ar kārtības sargu vienībām, kurās valdīja zināms haoss un kurās bieži iesaistīja cilvēkus ar pierunāšanas metodēm?

— Tas laiks ir pagājis. Pēc nule aizvadītās nedēļas visa sistēma ir izmainījusies, un domāju, ka administratīvās metodes vairs nav iespējamas. Šajā ziņā esmu optimists.

— Vai zemessargiem būs ieroči?

— Pašreiz vēl ieroču nav, bet zemessargi būs ar tiem nodrošināti. Tie ir nepieciešami pašaizsardzības nolūkos. Veidojam Latvijas republikānisko ieroču fondu.

— Vai zemessardzei nebūs grūtības ar vienotas formas šūdināšanu, zinot, ka sarežģīti šo jautājumu bija atrisināt policijai, kura savus tērpus iegādāsies Vācijā?

— Mums nav vajadzīgas vācu formas. Ir jāšuj pašiem savas — gan policijai, gan zemessardzei. Ir gan modelētāji, gan audums, gan šuvēji, kas gaida pasūtījumu. Tas prasīs līdzekļus, bet tā vajadzētu rīkoties.

— Ko darīt tiem, kas vēlas kļūt par zemessargiem?

— Jādodas uz vietējās pašvaldības iestādēm reģistrēties.

 

Sarunājusies

Ināra Egle