Lietuvas neatkarības pirmais mēnesis
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lietuvas neatkarības pirmā «apaļā jubileja» Maskavā, ja tā var sacīt, tika atzīmēta vienīgi ar iepriekšējā dienā notikušo Prezidenta padomes sēdi, kas bija gandrīz pilnīgi veltīta Lietuvas jautājumam. 10. aprīlī PSRS prezidenta preses sekretārs Arkādijs Masļeņņikovs sarīkoja brīfingu par šis sēdes rezultātiem.
Sēdes gaitā tika konstatēts, teica A. Masļeņņikovs, ka atbilde, ko Lietuvas PSR Augstākā Padome devusi uz Prezidenta M. Gorbačova aicinājumu, nav apmierinoša un tai nav konstruktīvs raksturs. Tika atzīts, ka Lietuvas Augstākās Padomes kurss ved strupceļā un rada grūtības gan pašai republikai, gan arī visai mūsu zemei. Šajā sakarā Prezidenta padomes locekļi nonāca pie secinājuma, ka jāveic tālāki politiska, ekonomiska un citāda rakstura pasākumi, lai aizsargātu PSRS Konstitūciju, kā arī Lietuvā un visi mūsu zemē dzīvojošo pilsoņu tiesības un intereses. Kas jāsaprot ar vārdiem «citāda rakstura pasākumi», palika neskaidrs. PSRS prezidenta oficiālais pārstāvis uzsvēra, ka viss ir atkarīgs no Lietuvas puses nostājas, no tās vēlēšanās atgriezties situācijā, kāda pastāvēja līdz 11. martam. PSRS prezidents un valdība domā izmantot visas iespējas, lai problēmu atrisinātu politiskā ceļā. Par M. Gorbačova nostāju tika teikts, ka prezidents parāda milzīgu pacietību, izturētību un savaldību visu jautājumu risināšanā.
Atbildēdams uz jautājumu par iespējamo Lietuvas ekonomisko blokādi, prezidenta oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka viņa vārdi par ekonomiska rakstura pasākumiem neesot tā jāsaprot. Viņš vērsa žurnālistu uzmanību uz to, ka dažos ekonomiskos aspektos Lietuva joprojām ir izdevīgākā stāvokli nekā citas republikas, piemēram, apgādē ar naftas produktiem. Nobeigumā A. Masļeņņikovs vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Lietuvu būs iespējamas vienīgi ar noteikumu, ka tā atgriezīsies konstitucionālajā gultnē.
Bet kā aizvadītā mēneša rezultātus vērtē vienīgais Lietuvas deputāts, kas pastāvīgi piedalās PSRS Augstākās Padomes sesijas darbā?
— Novērtējot šo mēnesi no Lietuvas viedokļa, — sacīja Nikolajs Medvedevs, — jāteic, ka šobrīd republika daļēji sevi upurē, kļūdama par poligonu, kurā tiek noslīpēts visu Baltijas republiku pirmais neatkarības modelis. Pašreiz Lietuva strādā melnās miesās Latvijas un Igaunijas labā.
— Vai šobrīd var runāt par republikas reālu neatkarību?
— Nē, nevar. Pirms mēneša mēs jutāmies kā imateriāls gars, kas pasludinājis savu brīvību. Tagad šis gars tikai sāk iegūt miesu, bet ne vairāk. Neatkarība ir kategorija, kas ir atkarīga, piedodiet par kalambūru, vismaz no divām pusēm.
— Vai kaut kas ir mainījies Lietuvas vadības stratēģijā un taktikā?
— Stratēģijā — ne, mērķis joprojām ir tas pats, bet taktikā ir vērojams kaut kas jauns. Šovakar (11. aprīlī) es lidoju uz Viļņu, kur pulcēsies tie, kas pirms gada tika ievēlēti par PSRS Tautas deputātiem no Lietuvas. Mēs gribam izmantot savu radošo potenciālu, lai izanalizētu pašreizējo situāciju.
— Gan viens, gan otrs. Vismaz man tā šķiet.
— Ievērojot Lietuvas deputātu nostāju, dažam labam var rasties iespaids, ka jūs neinteresē visā mūsu zemē notiekošie procesi?
— Nekādā gadījumā, drīzāk gluži otrādi. Mūs visvairāk interesē Krievija un Ukraina, galīgie vēlēšanu rezultāti šajās republikās un to parlamentu pirmie soļi. Ja demokratizācijas procesi izrādīsies rezultatīvi, tas novērsīs dalu centra spēku no Lietuvas un varbūt pamudinās to ieņemt elastīgāku nostāju. Turpretim, ja tas ieņems vēl stingrāku pozīciju, mums draud katastrofa.
