«Lietuva, tu mums viena!»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mazs meitēns tur rokās Lietuvas karodziņu un papīra lapu ar šādu uzrakstu. Tas bija 17. martā pie Lietuvas AP ēkas. Šie vārdi nemaz nav jātulko latviski, bet ne tikai tas šajās dienās vieno mūsu brāļu tautas.
Sestdien devos līdzi LTF delegācijai uz Viļņu. Vakarā bija paredzēta Baltijas Padomes sēde. Savāda izjūta pārņēma, kad šķērsojām Lietuvas robežu. Šoreiz tā bija jau neatkarīgās Lietuvas robeža. Visu ceļu līdz Viļņai centāmies ieraudzīt kādu bruņumašīnu vai tanku, bet nemanījām pat vienkāršu armijas mašīnu. Arī pašā Lietuvas galvaspilsētā nekas neliecināja par saspringto stāvokli. AP greznais nams viesmīlīgi sagaidīja mūsu delegāciju. Pie ieejas miliči ļoti pamatīgi pētīja mūsu dokumentus. Pieteiktajā sarakstā neesošas personas pēc lietuviešu kolēģu norādījuma ātri vien tika pierakstītas klāt. Netālu no durvīm klubkrēslos apkārt mazajam "Šilalim" bija sasēdušies gan lietuvieši, gan ārzemju žurnālisti. Nule sākās CT programma "Laiks". Lietuvieši ar smaidu un smiekliem pavadīja CT diktora "stāstījumu" par notikumiem Lietuvā.
Mūs aicina tālāk, un pēc mirkļa, uzkāpuši otrajā stāvā, atrodamies V. Landsberģa kabineta plašajā priekštelpā. Cauri AP priekšsēdētāja kabinetam dodamies uz nelielu atpūtas telpu. Apsēdušies uz mīkstajiem dīvāniem, varam pāršķirstīt uz galda nolikto rietumvācu žurnāla "Stern" 15. marta numuru.
Pēc mirkļa ienāk pats Vītauts Landsberģis. Viņš visiem paspiež roku un sēžas mums blakus. Tas, ka Dainis viņu uzrunā ar "tu", mūsu sarunai noņem jebkādu spriedzi, un mēs ar interesi uzklausām informāciju par Lietuvas notikumiem no Lietuvas pirmās personas mutes. Taču šis stāstījums nav ilgs un mūs jau aicina nākamajā telpā uz nelielām vakariņām. Telpas vidū – milzīgs galds, ap kuru ērti var izvietoties kādi 20 cilvēki. Uz galda – cepumi, zāļu tēja, medus, cepta zivs, mazliet žāvētas desas un marinēti gurķi. Izrādās, ka Igaunijas TF vadītāja Savisāra šovakar nebūs, jo viņš ir bijis pa dienu un steidzīgi aizbraucis atpakaļ uz Igauniju. Landsberģa kungs stāsta par nepārtrauktiem draudiem no Maskavas puses. Draudi tiek gan izteikti, gan arī demonstrēti. Varat iedomāties, kā jutās AP deputāti, kad sesijas darba laikā virs AP ēkas "karājās" armijas helikopters. Vai arī šonakt (24. marts), kad sesijas laikā paziņoja, ka no Kauņas Viļņas virzienā pārvietojoties militarizēta kolonna. Tāpēc sesija pieņēma steidzamu dokumentu, kas ārkārtējā gadījumā pilnvaro Lietuvas sūtni Savienotajās Valstīs pārņemt visas Lietuvas valdības funkcijas. Šī sarkanarmiešu kolonna (apmēram 100 kaujas tehnikas vienības) pusdivos naktī, kad AP sesija vēl turpināja darbu, gar AP ēku demonstratīvi pārvietojās uz kādu armijas dalu Viļņas nomalē. Tāpat ir ziņas, ka Lietuvā tiek pārvietots Austrumvācijā, Kaļiņingradas apgabalā un citur dislocētais PSRS karaspēks. V. Landsberģis uztraucās, ka gadījumā, ja turpināsies milicijas darbinieku atbruņošana, noziedzības pieaugums varot kļūt nekontrolējams. Vītauta Landsberģa sejā tagad parādījušās arī rūpes. Viņš runāja arī par palīdzību, ko gribētu sagaidīt no mūsu puses. Atvērās durvis un, sarokojusies ar visiem klātesošajiem, mūsu sarunai pievienojās smaidīgā un elegantā Prunskienes kundze. Pēc brīža ieradās divi Igaunijas pārstāvji. Daiņa Īvāna stabilais un pamatīgais stāstījums par to, kādu ceļu turpmāk ies Latvija, pārliecināja visus klātesošos. Šis ceļš ir Lietuvas ceļš, un par to vairs nevienam nevar būt nekādu šaubu. Tika apspriestas arī daudzas citas problēmas. Mani interesēja "Brazauskiādes" jautājums. Tiem. kas varbūt nezina, varu atgādināt, ka liela daļa Lietuvas tautas, it sevišķi lauku iedzīvotāji, bija pārsteigti, ka par Lietuvas AP priekšsēdētāju ievēlēja nevis viņu "mīluli" – LKP CK pirmo sekretāru A. Brazausku, bet gan "Sajūdis" līderi – mūzikas profesoru V. Landsberģi. Lietuvas informācijas līdzekļos izskan pārmetumi Landsberģim, ka viņam it kā būtu vajadzējis prasties un atkāpties Brazauska priekšā. Taču tikpat daudz balsu izskan (sk. "LJ" 24. marta numuru!) pret Brazauska kandidatūru. Laikraksta "Lietuvos Rytas" redakcija ir saņēmusi daudz, daudz vēstuļu. Tā, piemēram, D. Bajaruniene no Ignalinas rajona raksta: "Visi Lietuvas iedzīvotāji zina, ka ne jau cienījamais A. Brazausks radījis "Sajūdi", bet gan "Sajūdis" ir radījis un pārveidojis A. Brazausku (cienu viņu par to, ka viņš gāja kopā ar "Sajūdi"). Tāpēc priekšroka ir dodama "Sajūdis" līderiem – par viņu noteiktību, drosmi, progresīvo darbību Lietuvas labā, par negulētajām naktīm un personisko risku. "Sajūdis" ir guvis pelnītu uzvaru. Taču vienas grupas uzvara nozīmē citas grupas zaudējumu. Tas ir loģiski. Un nekā slikta es tur nesaskatu."
Baltijas padomes sēdē klātesošie pieņēma Paziņojumu (dokumentus skat. zem šis publikācijas. – R. G.).
***
Ir vēla vakara stunda, laiks doties mājup. Ejam atkal cauri V. Landsberģa darbistabai (tas vairāk gan atgādina nelielu zāli). Priekšsēdētāja kungs jau sēž savā krēslā un runā pa tālruni. Viņam aiz muguras – Lietuvas valsts ģerbonis un Lietuvas valsts karogs. Uz galda – visdažādākie ziņojumi, telegrammas, ASV prezidenta Dž. Buša 23. marta intervijas teksts, kur prezidents pauž: ja pret Lietuvu tiks lietots spēks, tad tās iedzīvotāji dos attiecīgu pretsparu. Uz cita galda – arī šodienas avīzes, ieskaitot "Krasnaja zvezda", no kuras pretī man veras pazīstama seja. Nu, protams, nopelniem bagātais "Latvijas tautas dēls" Viktors Alksnis.
Paspiežam Landsberģa kunga roku un dodamies mājup. Brauciens caur naksnīgo Viļņu un lepnā šoseja ved mūs arvien tuvāk mūsu Latvijai.
Vai pratīsim savu brīvību nosargāt šoreiz?
RAIMONDS GARENČIKS
