Boriss Jeļcins Jūrmalā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mūsu korespondents tikās ar Krievijas Augstākās Padomes priekšsēdētāju Borisu Jeļcinu, un viņiem bija ilga saruna. Daļu no tās piedāvājam jums.
Korespondents. Man kā Latvijas iedzīvotājam ir ļoti patīkami, ka tik augsts viesis apmeklējis tieši mūsu republiku. Gribētos tikai zināt, cik lielā mērā jūsu vizīte saistīta ar valsts lietām. Vai varbūt tas ir privāts brauciens un saistīts tikai ar atpūtu?
Boriss Jeļcins. Mana ierašanās Latvijā uz desmit līdz divpadsmit dienu ilgo atvaļinājuma laiku nav nejaušība. Domāju gan atpūsties, gan pastrādāt. Kālab esmu izraudzījies tieši Latviju? Pirmkārt, mani uzmundrina Baltijas krīzes un brīnišķīgais Jūrmalas mikroklimats. Te esmu bijis jau vairākkārt. Un vispār man ar Latviju daudz kas saistīts. Kā jūs zināt, 1988. gads man bija ļoti smags un zināmā mērā pat izšķirošs gads. Toreiz es te labi atpūtos, atkal atguvos, – un tieši no šejienes visā mūsu zemē izplatījās informācija, ka Jeļcins ir dzīvs un vesels un nav atteicies no cīņas ar partijas birokrātiju.
Šim manam braucienam ir mazliet pragmatisks raksturs. Gribētos atpūsties un labāk iepazīt Latviju, tikties ar tās ļaudīm un iegūt pilnīgāku priekšstatu par latviešu attieksmi pret Krieviju un mūsu valstu nākotni. Arī pret mūsu nākamo līgumu. Protams, es vēlos tuvāk iepazīties ar republikas vadību un personiski ar Augstākās Padomes priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu. Kaut gan mēs formāli esam jau pazīstami, neoficiālā sadzīves atmosfērā draudzīgas attiecības veidojas ātrāk.
Korespondents. Un kādi ir pirmie rezultāti?
Boriss Jeļcins. Atklāti sakot, īstenība pārspējusi visas manas cerības, labi izgaismojušās mūsu turpmāko attiecību perspektīvas. Jūsu valsts galva Anatolijs Gorbunovs ir ļoti interesants sarunu biedrs. Viņā apvienojas daudzas slavējamas cilvēciskas īpašības. Man viņš šķiet ļoti līdzsvarots un tālredzīgs politiķis ar optimistisku ievirzi. Ar tādu cilvēku ir patīkami tikties un raženi sadarboties. Manuprāt, viņš var iepatikties jebkuram.
Korespondents. Vai jums bija runa arī par Latvijas un Krievijas līguma noslēgšanu?
Boriss Jeļcins. Kā tad jūs domājat, kālab es te šķiežos ar komplimentiem? (Smejas.) Protams, bija. Un principā mūsu uzskati simtprocentīgi saskan. Varbūt jūs atceraties, ka es laikrakstu slejās jau kādreiz atzīmēju, ka pirmais šāds līgums, visticamāk, tiks noslēgts ar kādu no Baltijas valstīm. Turklāt tas tiks slēgts bez jebkādiem iepriekšējiem nosacījumiem. Runa ir par visaptverošu politisku, ekonomisku un sociālu līgumu ar starpnacionālo attiecību sadaļu, ar kultūras sakariem un tā tālāk. Proti, tas būs līdztiesīgs divu suverēnu valstu līgums. Kaut gan mēs vēstules ar šādiem priekšlikumiem esam nosūtījuši visām 14 republikām, jāņem vērā, ka pirmā saruna par šo tematu notikusi pirms mūsu oficiālās vēstules.
Es domāju, ka notiks saruna ar triju valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – vadītājiem un mēs apspriedīsim jau nākamās četru pušu (Krievija, Lietuva, Latvija un Igaunija) tikšanās jautājumus. Tad varētu tikt izstrādāta turpmākā kopīgās rīcības taktika. Esmu pārliecināts, ka konsultācijas priekšsēdētaju līmenī palīdzēs aktīvi mazināt spriedzi attiecībās ar centru un spriedzi vispār – ārpusē un pašās Baltijas valstīs.
Korespondents. Bet kā tas savienosies ar valsts prezidenta ne visai jūsmīgo, maigi izsakoties, attieksmi pret Baltiju?
Boriss Jeļcins. Rodas iespaids, ka Gorbačovs šai ziņā ne visu ir labi apsvēris. Varbūt viņš ir ļoti aizņemts. Viņš acīmredzot domā, ka Krievijas priekšlikumi par līguma noslēgšanu ar Baltiju ir tas pats «rāpojošais separātisms», par kuru tik daudz runāts un rakstīts. Labi, ar lielu piespiešanos var arī pieļaut, ka kādai republikai ir separātisma tendences. Dievs ar to, lai nu tā būtu. Bet Krievija – un separātisms... Atvainojiet, bet to pat ar slimīgu iztēli ir grūti aptvert. Krieviju nevar ielikt separātisma prokrusta gultā. Tā ir absolūti suverēna valsts, kas skaidri apzinās savu vietu un lomu federācijā. Mēs negribam nedz pacelties pāri citiem, nedz zemoties, mēs gribam tikai vienu: mierīgu un savstarpēji izdevīgu partnerību. Kas tad tur nesaprotams, ja Krievija gatavojas slēgt līgumus ar tādām pašām suverēnām valstīm Baltijā? Mēs taču esam jau pavisam tuvu līgumu slēgšanai ar Angliju un vedam sarunas ar ASV un Japānu. Kālab tad mēs nevaram slēgt līgumus ar mūsu senajiem, labajiem kaimiņiem?
Pret Lietuvas ekonomisko blokādi es izturos krasi negatīvi, par ko esmu jau teicis un rakstījis Gorbačovam. Pret Ungāriju, Čehoslovakiju un VDR taču šādas blokādes nebija. Un tas ir pareizi. Un te nu pret savējiem – blokāde...
Korespondents. Atļaujiet vaicāt, kādā pabeigtības pakāpē ir līgums, par ko mēs tikko runājām?
Boriss Jeļcins. Pašlaik ir izveidotas darba grupas – līdzvērtīgā sastāvā. Tās izstrādā līguma struktūru un katra līguma punkta saturu. Piemēram, sadaļa par starpnacionālajām attiecībām atspoguļos Latvijas un Krievijas abpusējos centienus mierīgi un nosvērti izturēties pret mūsu valstu cittautu iedzīvotāju imigrācijas problēmām. Lai šajā jautājumā nebūtu nekādu pārpratumu.
Korespondents. Jūs izteicāties, ka divpusējais līgums jānoslēdz trīs mēnešu laikā...
Boriss Jeļcins. Nē, tagad mēs uzskatām, ka līgums jāratificē mēneša vai pusotra mēneša laikā. Man šķiet, ka līdz ar to mazināsies spriedze šajā reģionā.
Korespondents. Pats līguma jēdziens paredz savstarpēju izdevīgumu, neatkarīgu partnerību un līdztiesību nolīguma burta un gara realizēšanā. Mani šai sakarā satrauc tāda doma: Krievija ir bagāta valsts un var Latvijai vai jebkurai citai valstij dot visdažādākās izejvielas, bet ko Latvija var dot Krievijai?
Boriss Jeļcins. Ja tiek slēgti normāli (nevis paverdzinoši) līgumi, jebkura valsts, arī nepavisam nebūdama bagāta, var būt neaizstājama partnere. Bet Latvija (un vispār Baltija) nebūt nav kāda mazattīstīta province, bet gan valsts ar augsti attīstītu rūpniecību, ar tradicionāli augstu kultūras līmeni, kas mūsu laikos ir zelta vērts, un ar bagātu zinātniski tehnisko potenciālu. Tam vēl pielieciet klāt tūrismu, atpūtu, jūsu vieglo rūpniecību, radiotehnikas nozari, komplektēšanas izstrādājumus un tā tālāk. Turklāt vēl izpildījuma kvalitāte.
Jums ir augstu attīstīts agrorūpnieciskais komplekss. Es domāju, nākotnē Latvija varēs Krievijai palīdzēt mazināt spriedzi ar pārtikas pārpalikumu realizēšanu. Tas noteikti notiks, ja uzvarēs dinamiskās tirgus attiecības. Tātad nebūt nav tik maz to interešu, kas vieno mūsu valstis. Mēs nedomājam uzstāties kaut kādu filantropu lomā. Nē, mēs vēlamies būt līdzīgi. Es domāju, ka mūsu līgumattiecības veidosies divos posmos. Pagaidām nav runa par izejvielu un iekārtu pasaules cenām. Bet viss noskaidrosies tikai tad, kad mēs sēdīsimies pie sarunu galda. Es esmu pārliecināts – un to ļauj secināt iepriekšējās tikšanās ar Latvijas Republikas vadību, – ka mēs atradīsim abpusēji pieņemamu, dzīvotspējīgu variantu mūsu valstu savstarpējo attiecību veidošanai.
ALEKSANDRS OLBIKS,
LETA korespondents
