Tautas uzticībai tuvojoties
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
To, ka nepieciešama jauna sabiedrības attiecību kvalitāte, jūt, zina katrs mūsu republikā, daži pat spēj to pierādīt skaitliski no ekonomiskā, socioloģiskā un citiem viedokļiem. Tāpat ir acīm redzams, ka ar savām līdzšinējām aktivitātēm pārvaldes orgāni un sabiedriskās organizācijas panākt tādu attīstības līmeni, kas atbilstu jaunajiem apstākļiem, visā pilnībā nav spējušas. Tauta, apzinādamās demokrātijas iespējas, ir sākusi pati meklēt risinājumus, kā jau revolucionārajā situācijā, to arī varēja paredzēt. Tauta ir pamodusies.
Tomēr stagnācija ir atstājusi mantojumā neatrisinātu problēmu virkni. Šie sastingušie enerģijas mezglapunkti pašreiz būtu jāatbrīvo. Ir jābūt kādam jaunam organizatoriskam veidojumam, kas dotu iespēju apvienoties visiem tiem republikas pilsoņiem, kuri patiešām ar praktisko darbību ir pierādījuši savu spēju un varēšanu pārbūves veicināšanā, kā to rosina partijas XIX Vissavienības konference.
Tie, kuri aizvakar, 11. jūlijā, no pulksten 21.50 līdz pat pusnaktij izturēja pie Latvijas televīzijas ekrāniem, varēja vērot pirmo publisko mēģinājumu vienoties par šāda tipa organizācijas izveidošanu mūsu republika. Var būt, ka tā būs Tautas demokrātiskā fronte, varbūt Pārbūves fronte vai Tautas fronte. . .
Jā, nosaukums jau droši vien nav pats svarīgākais visā šajā darbā. Un tomēr arī šajā diskusijā tā apspriešana aizņēma lielu programmas daļu, jo acīmredzot arī nosaukumam jāatspoguļo šis kustības būtiskākie aspekti.
No mūsu P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes profesoru Jāņa Porieša un Edvīna Meļķisa mutes atskanēja vārdi — pārbūves spēku konsolidācija, demokrātisko spēku vienotība. Vides aizsardzības kluba pārstāvis Valdis Turins uzsvēra domu, ka šajā kustībā jāpārstāv visi mūsu tautas slāņi, mācītājs Juris Rubenis savukārt, šo domu papildinot, sacīja, ka viena no pārbūves pamatidejām, kā savās uzstāšanās reizēs uzsvēris arī M. Gorbačovs, ir iesaistīt pārvērtību procesos visus tos tautas spēkus, kuri potenciāli var un grib piedalīties šajā darbā, bet kuri iepriekšējās, stagnātiskās politikas dēļ no tā ir bijuši atrauti.
To savos izteikumos uzsvēra arī žurnālists Ilmārs Latkovskis, Marina Kosteņecka, runādama par nacionālo jautājumu, ar praktiskiem piemēriem, salīdzinot avīzes «Sovetskaja Latvija» pēdējās nedēļas numurus un republikas latviešu valodā iznākošos laikrakstus, pierādīja, ka republikā ir ne tikai cilvēki, kuri cenšas rast vienotību starp republikā dzīvojošajām dažādajam nācijām, bet ir arī tādi, kas organizēti cenšas sanaidot latviski un krieviski runājošos.
Dainis Īvāns uzsvēra, ka šai organizācijai nepieciešamības gadījumā būtu jāspēj sniegt praktisku palīdzību aktīvākajiem demokrātiskajiem, pārbūves spēkiem, kā pozitīvu šādas realizācijas piemēru minēdams Daugavpils HES. Pārbūves spēku tālākas aktivizēšanās gadījumā republikā šādu situāciju būs arvien vairāk un vairāk. Tāpēc būs nepieciešamība pēc cilvēkiem, kas vajadzības gadījumā spētu operatīvi orientēties situācijā, ieslēdzot nepieciešamās sabiedriskās domas un aktivitātes sviras, risinot jautājumus tautas interešu virzienā…
Viktors Avotiņš izteica bažas, ka arī šajā organizācijā varētu iekļūt cilvēki, kuri patiesībā nebūtu pietiekami ieinteresēti tautas centienu un pārbūves ideju paudēji. Vismaz šī organizācija mums būtu jāpasargā no birokratizēšanās. Ir nepieciešams panākt tādu stāvokli, kas nodrošinātu pārbūves ideju nonākšanu no mūsu «augšām» līdz dziļākajiem tautas slāņiem. Varbūt beidzot birokrātiju mums vajadzētu definēt kā šķirisku parādību . . .
Tad vēl izteikumi, izteikumi. Idejas, idejas. Arī vārdi tāpat vien diemžēl . . . Telefona zvani raidījuma veidotājiem, dalībniekiem. Zvana arī uz mūsu redakciju. Zvanītājs grib palikt anonīms, taču priekšlikumi ir loti skaidri formulēti:
«Nosaukums — «Tautas progresa un demokrātijas savienība».
1. Tajā var iestāties visi (arī citās republikās dzīvojošie un ārzemnieki).
2. Iestāties šajā organizācijā iespējams gan kolektīviem, gan individuāliem / biedriem (arī sabiedriskām organizācijām).
3. Organizācijai noteikti jābūt savam pārstāvim republikas valdībā.
4. Savienība tikai daļēji būtu sabiedriska, nepieciešams neliels pastāvīgs štats.»
Nē, nē, nezinātajiem vēlreiz atgādinām: tā nebija Tautas demokrātiskās frontes dibināšanas sēde, tas bija nopietnas sarunas mēģinājums. Nu saruna ir iesākta. Jūs tajā varat piedalīties. Jūsu vēstules gaidīs visi republikas masu informācijas līdzekļi, taču adresāta konkrētības labad tiek izvirzīti laikraksti «Cīņa», «Sovetskaja Latvija», «Padomju Jaunatne» un «Sovetskaja molodež», televīzijas raidījums «Labvakar!».
TV diskusijas dalībnieki iepazinās ar vienu no aicinājuma projektiem, kas var noderēt jūsu domu rosināšanai. To publicēsim kādā no tuvākajiem vēstuļu apskatiem.
ARNIS ŠABLOVSKIS
