Staļina personības kulta upuru piemiņai
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvijas PSR Rakstnieku savienības sekretariāta sēdē, piedaloties Publicistikas padomei, pēc rakstnieku ierosinājuma tika nodibinātas divas jaunas komisijas. Abas — mūsu tautas vēstures apguves nepieciešamības diktētas.
Personības kulta upuru literārās piemiņas komisijā darbosies dzejniece Anda Līce, literatūrkritiķis Reinis Ādmīdiņš — literāti, kuru liktenī staļinisms atstājis traģisku pieredzi. Šīs komisijas locekļi ir arī dzejniece Ludmila Azarova-Vāciete, publicists Andrejs Dripe, literatūrkritiķis Jānis Škapars un jaunais dzejnieks un prozaiķis Rimants Ziedonis. Komisija nodarbosies ar sabiedriskām iniciatīvām, kas saistītas ar personības kulta laika apguvi, — veicinās memuāru, atmiņu un literāru darbu publicēšanu, piedalīsies viedokļu apmaiņā par staļinisma nevainīgo upuru piemiņas godināšanas veidu, laiku un vietu, izteiks savus rakstnieku uzskatus par personības kulta mocekļu gara spēku sociālismam tik bargajā laikā.
Nodibināta arī Reabilitācijas komisija, kurā darbojas Jānis Mauliņš, Māris Čaklais, Ilgonis Bērsons un citi rakstnieki. Šīs komisijas kompetencē būs cilvēciskā taisnīguma vārdā uzturēt spēkā konkrētas prasības pēc netaisni notiesāto, izsūtīto un iznīcināto latviešu rakstnieku attaisnošanas. Abas komisijas nodarbosies arī ar staļinisma pazemoto rakstnieku darbu parādīšanos presē, radio un televīzijā, sekmēs šo darbu izdošanu grāmatizdevniecībās, darīs visu, lai katrs netaisni represētais rakstnieks atgūtu savu godīgo vārdu paaudžu apziņā.
B. KALNIŅA
"PJ" redaktora piebilde:
Reti gadās, ka informāciju, ko avīzē liekam operatīvi, tūdaļ pat gribas papildināt.
Andrejs Dripe — personības kulta upuru literārās piemiņas komisijas loceklis — ir biežs «PJ» redakcijas viesis. Nereti apspriežamies par vienu vai otru sabiedriskās dzīves aktualitāti. Piektdienas pēcpusdienas sarunā rakstniekam vaicāju par šo jauno sabiedrisko pienākumu.
A. CĪRULIS: — Domāju, ka jūsu komisiju varētu saukt arī par sirdsapziņas komisiju?
A. DRIPE: — Ja mēs runājam par personības kulta upuriem, mēs nevaram nerunāt un nedomāt par sirdsapziņu, jo mums jābūt godīgiem, patiesiem.
Komisija ir tikko dibināta, darbs sācies. Mēs ceram uz plašu sabiedrības atsaucību, uz partijas un valdības orgānu atbalstu.
A. CĪRULIS: — Personības kults tādā vai citādā veidā atbalsojies gandrīz katrā ģimenē. Kaut gan laiks aizrit, sirds tomēr sāp...
A. DRIPE: — Pirmām kārtām jāuzsver, ka ir vēl daudz neskaidrību. Nevaram krist no vienas galējības otrā. Droši vien nevaram sacīt, ka pilnīgi visi cietuši nepamatoti, jo labi zinām, ka pēckara deportācijas arī palīdzēja novērst bandītismu, kas Latvijas laukos trakoja pirmajos pēckara gados.
Ierosināsim pie Latvijas PSR Ministru Padomes izveidot attiecīgu valdības komisiju... Skaidrību var ieviest tikai tad, ja pamatīgi iedziļināmies dokumentos. Šinī gadījumā tas ir īpaši sarežģīti, jo cilvēku izvešana notika bez tiesas sprieduma...
A. CĪRULIS: — Kādu galveno mērķi esat izraudzījušies savas komisijas darbā?
A. DRIPE: — Varētu teikt īsi — vispirms sniegt morālo gandarījumu tiem, kas cieta nevainīgi. Atdot labo vārdu nepamatoti represētajiem, saglabāt viņu piemiņu. Līdz šim esam runājuši vispārīgi, mūsu komisija vēlas konkretizēt. Jo gandarījumu vajag sniegt konkrētiem cilvēkiem. Protams, vieni paši galā netiksim. Un tāpēc, kā jau teicu, gribam aicināt talkā sabiedrību.
A. CĪRULIS: — Kā to saprast, kas jādara?
A. DRIPE: — Domāju, ka sarunu vajadzētu turpināt jaunnedēļ, kad komisijas locekļi jau būs vienojušies par pienākumu sadali un arī, tā teikt, precizējuši turpmākās darbības līniju.
Personīgi es uzskatu, ka mūsu komisijas svēts pienākums ir ierosināt 25. martā ar klusuma brīdi pie Mātes Latvijas Brāļu kapos atcerēties personības kulta represiju upurus.
A. CĪRULIS: — Tātad jūs iesakāt «PJ» redakcijai sarunu ar personības kulta upuru literārās komisijas locekļiem turpināt jaunnedēļ?
A. DRIPE: — Bez šaubām. Saruna varēs būt konstruktīvāka un lietišķāka.
A. CĪRULIS: – Paldies!
