Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šodien, 31. janvārī, tika izdots avīzes «Noorte Hääl» pēdējais numurs. Iemesls? Igaunijas komjaunatnes organizācija beidz savu eksistenci ar 1. martu un, loģiski, agri vai vēlu arī tās avīzei jābeidz eksistēt. Mums būs jauna avīze un jauns nosaukums — «Päevaleht» (tulkojumā — «Dienas avīze»). Patiesības labad gan jāteic, ka avīze ar šo nosaukumu tiek atjaunota, jo analoģisks izdevums Igaunijā iznāca līdz 1940 gadam…
***
Redakcijas sastāvs paliek tāds pats. Arī mūsu telpas preses namā tās pašas. Iespējams, ka ar laiku pāriesim uz saimniecisko aprēķinu un slēgsim līgumus ar tipogrāfiju, tāpēc varbūt nāksies avīzi padārdzināt. Gatavojamies ražošanas procesā pāriet arī uz elektronisko salikuma tehnoloģiju. Tātad pie mums pārkārtošanās…
Republikas sabiedriski politiskajā dzīvē gribu izcelt tikai dažus no pagājušās nedēļas notikumiem. Pirmdien notika republikas AP 14. sesija. Dienaskārtībā bija svarīgi politiskie jautājumi, piemēram, konstitūcijas 6. un 7. panta grozījumi, kas būtībā ir kompartijas monopolizācijas likvidēšana republikas sabiedriski politiskajā sistēmā. Vairākums Igaunijas sabiedrības un arī daudzi komunisti izteica atbalstu jautājuma pozitīvai izskatīšanai, tas ir — dot vienlīdzīgas konstitucionālas tiesības visām partijām un sabiedriskajām organizācijām. Diemžēl par šo likumprojektu nobalsoja tikai 187 deputāti, 20 bija pret, 24 atturējās, un, lai likumu pieņemtu, pietrūka divu balsu. Jāpiebilst, ka pēdējā pusgada laikā katrā sesijā nepiedalās apmēram 50—60 deputātu, viņu skaitā arī bijušie Igaunijas PSR vadītāji K. Vaino un B. Sauls. Jautājumu pārcēla uz nākamo sesiju trešajā lasījumā.
Igaunijas PSR AP pieņēma likumu par valsts reģistriem un likumu par preču ievešanu un izvešanu no republikas. Likumu par migrāciju nolēma nodot tautas apspriešanai.
Pēdējās dienās atsevišķi interkustības aktīvisti tikšanās reizēs ar vēlētājiem izvirzīja domu par krievu autonomās republikas izveidošanu Igaunijas ziemeļaustrumos. Tika draudēts arī ar politiskajiem streikiem. Paredzams, ka situācija daļēji noskaidrosies 2. februārī, kad plaši tiks svinēta 70. gadadiena kopš Tartu miera līguma noslēgšanas un Tallinā vienkopus pulcēsies visi republikas deputāti, kas pieņems kādu lēmumu šajā jautājumā.
Viņsestdien Tallinā tikās karavīru mātes. Tika pieņemta deklarācija, kurā nosodītas cietsirdības un vardarbības izpausmes Padomju Armijā. Izskanēja prasība izveidot alternatīvo dienestu un dot iespēju igauņu puišiem dienēt Baltijas kara apgabalā.
Igaunijas kompartija gatavojas savam kongresam, kas notiks 24. martā. Tiks izskatīts jautājums par partijas reorganizāciju. Programmas projektā teikts, ka jaunā partija darbosies, pamatojoties uz savu programmu un statūtiem.
Svētdien notika konkurss «Mis Tallina'9o». Par šā brīnišķā titula īpašnieci kļuva Tallinas pedagoģiskā institūta studente, topošā bibliotekāre Līsa Tapo Viņa iemantoja arī žurnālistu un skatītāju simpātijas.
INGRIDA EILANDE,
politikas nodaļas vadītāja
