...Un tad Kindzulis teiks: «Rīgai vajag metro!»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mūsu fizkultūras pasniedzējs sen samierinājies, ka studentes kavē nodarbības aizbildinoties: tramvaju bijis ilgi jāgaida un pēc tam trolejbuss neesot nācis. Bet 6. tramvaja līnija nepavisam nav no sliktākajām. Kritiska situācija ir 7. un 9. tramvaja maršrutā. Dzīvojamais masīvs ir izaudzis, tāpēc iecerēts nākamajā piecgadē pagarināt līniju līdz veikalam «Starts». Bet plānotās sliedes no Krišjāņa Barona ielas uz Pļavniekiem, šķiet, vēl ilgi paliks tikai plānos — būtu grēks tādēļ vien jaukt nost kādas divdesmit labas personiskās mājas.
Rīgas pilsētas izpildkomitejas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes priekšnieks Gunārs Pūce.
— Pilsētā vispār nav lieku vagonu, ja vajag kādā maršrutā palielināt to skaitu, tā ir vesela problēma.
— Kādas ir iespējas uzlabot stāvokli?
— Atklāti runājot, iespēju nav.
— Un tuvākajā nākotnē arī nebūs?
— Redziet, pašreiz šādā stāvoklī atrodas ne tikai pilsētas transporta, bet arī ūdensapgāde, kanalizācija. Nav kur tramvajus izvietot, nav arī kur remontēt. Visas tagadējas remonta zonas ir celtas XX gs. sēkumā. Šodien Rīgā ir trešās paaudzes vagoni un mēs joprojām tos apkopjam vecajās depo telpās. Simt gadu laikā nekas jauns nav uzcelts, tikai rekonstruēts. Lai varētu nodrošināt tramvaju normālu remontu, nav ne naudas, ne celtniecības jaudu. Jau divas piecgades mēs cīnāmies ar jaunā tramvaju depo projektu. Šogad tas būs gatavs.
— Bet kad to varēs uzcelt?
— Ar mūsu tempiem? Esam ieplānojusi, ka 1992. gadā sāks celt. Celtniecības laukums iedots «kolosālā» vietā — purvā, Daugavas grīvā, patlaban beram virsū grants kārtu, lai varētu sākt būvēt. Ja mēs 1992. gadā arī sāksim, tad nemaz nezinu, kad beigsim. Tramvaju tehniskā stāvokļa uzlabošana bez šā jaunā depo vispār nav iedomājama.
— Kā ar trolejbusiem?
— Nedaudz labāk. 1968. gadā tika nodota pirmā kārta otrajam trolejbusu depo Pārdaugavā, Jelgavas ielā (pirmais celts 1914. gadā). Bet grunts īpatnību dēļ tas sēžas, veidojas spraugas konstrukcijās. Ja nākamajā piecgadē dabūsim gatavu tramvaju, tad aiznākamajā noteikti jādomā par trolejbusu depo. Ja mēs gribam ekoloģisko vidi Rīgā saglabāt un uzlabot, tad var būt runa tikai par pilsētas elektrotransporta tālāku attīstību. Pilsētā ir 320 tramvaju un 430 trolejbusu. Lai normāli varētu strādāt un nedaudz arī palielināt ritošo sastāvu, katru gadu vajadzīgi jauni 50 trolejbusu un 20 tramvaju vagoni. Ar to gadu mums visi vecie vagoni tiks norakstīti. Tie trokšņo, klab un grab, un nu visi tie vecie grabulīši, kas bija izbūvēti mūsu remontdarbnīcās, vairs Rīgas ielās nebrauks. To vietā būs jauni Čehoslovākijas vagoni, kas tagad ir 9. līnijā. Mēs lūdzam valdību, lai saimnieciskā aprēķina apstākļos tiktu atstāta valūta šo vagonu iegādei. Cik zinām, mums 1990. gadā iedalīti tikai 12 trolejbusi, tramvaja vagoni ar lielām mokām — visi divdesmit.
(Tāda taktika šķiet labs balsts grandiozajai metro idejai. Varbūt drīz atsāksim pārskatīt šo malā atlikto jautājumu, jo izrādās: esam pārāk nabadzīgi, lai sarūpētu nepieciešamo virszemes transportu?)
— Vai Latvijā vagonus neražo?
— Nē. Kādreiz Latvijā vagonus ražoja Rīgas vagonu rūpnīca, 250 — 300 gadā. Nelaime tikai tā, ka galvenais pasūtītājs bija Krievijas Federācijas Komunālās saimniecības ministrija. Vagona platums bija 2600 milimetru. Rīgas ielās tādus vagonus ekspluatēt nav iespējams. Kādreiz Rīgas tramvajnieki izmantoja šīs virsbūves, darbnīcā grieza simetriski pa vidu uz pusēm un kreiso daļu izgrieza par 200 milimetriem laukā. Vecie vagoni, ja skatās no aizmugures, ir asimetriski — labā puse platāka. Taču ir viens jauns vagons, kas tika būvēts, ņemot vērā pasaules pieredzi, un mēs lūdzām, lai tas būtu 2500 mm plats, kā paredz starptautiskie standarti. Nu tas darbs ir izdarīts, bet diemžēl tas arī ir viss. Jo ir pieņemts Vissavienības ministrijas lēmums, ka šeit tramvajus vairs nebūvēs. To vienīgo, kuru šobrīd izmēģina, mēs mēģināsim nopirkt un ekspluatēt. Ne ar ko es jūs novaru iepriecināt...
Jautāja ANITA BULA
