Informē «Lietuvos Rytas»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sabiedriskās domas pētīšanas centrs konstatēja, ka 82 procenti aptaujāto pozitīvi novērtējuši patstāvīgas Lietuvas Komunistiskās partijas izveidi.
Popularitātes rādītājs (±100)
LKP +16 (novembra beigās) +73 (decembra beigās)
«Sajūdis» +60 +65
«Jedinstvo» —64 —75
Lietuvas brīvības līga +9 — 4
A. Brazausks +63 +73
K. Prunskiene +56 +47
V. Landsberģis +18 +12
M. Gorbačovs +63 (maijs),
+40 (oktobris),
+42 (novembris),
+55 (decembra beigas).
(«LR», 09.1.90.)
***
ASV prezidents Dž. Bušs preses konferencē uz žurnālista jautājumu atbildēja: viņš nedomājot, ka Lietuvu varētu piemeklēt represijas, jo jau Maltā M. Gorbačovs viņam devis garantijas, ka par spēka pielietošanu nevarot būt pat runas… Kāds Baltā nama pārstāvis noliedza, ka «ASV Lietuvas jautājumā M. Gorbačovam atraisīja rokas», un vēlreiz uzsvēra, ka «Baltijas tautu brīva pašnoteikšanās ir viņu pašu lieta un viņu mērķis».
(«LR», 9.1.90., C. Iškausks, «Politikas fāzes».)
***
«. .. Pirms skaidrojam par demokrātiju un diktatūras briesmām, pirmām kārtām vajadzētu atzīt nācijas tiesības uz pašnoteikšanos, pēc tam nosodīt tagadējās krīzes īstos vaininiekus — krievu carus un padomju vadītājus, kas pastāvīgi savas armijas sūta ārpus Krievijas robežām… Kāpēc tad Ungārijā un Čehoslovākijā atrodat tikai mocekļus, bet Lietuvā — tikai nodevējus un Staļina saules apstulbotos?»
(«LR», 9.1.90., A. Štars,
«Skatiens caur novērošanas spraugu».)
***
Es ļoti šaubos par to, cik saprātīgs ir apgalvojums: «Galvenais izcīnīt neatkarību, un tad jau redzēs.» Neatkarība nav karoga pacelšana, bet process, dramatisks ne tikai tāpēc, ka ir pretestība no ārpuses. Tas ir dramatisks arī iekšpusē. Jo šis process iekļauj visu iekšējo spriedzi, pilnīgu mobilizāciju, pašpilnveidošanos un pat pašiem sevis — tādu, kādi mēs bijām, — noliegumu. Tās panākumus nosaka ekonomiskā aktivitāte, politiskā pašapziņa, zināms ideālisms.
(«LR» 9.1.90., J. Laķis,
«Virsotne un pakāje».)
***
Lietuvā strādāt uz labdarības pamatiem ieradušies divi profesori — ekonomisti ar pasaules vārdu Lorenss H. Sammers un Andrejs Šleifers. Kā Hārvarda universitātes profesors Sammera kungs vērtē Lietuvas ekonomisko stāvokli?
— Pirmais šķērslis ir nauda, kas šobrīd derīga ja nu vienīgi sienu aplīmēšanai. Otrkārt, lietuviešu radošo enerģiju var sekmīgi izmantot darba dalīšanā Austrumeiropā, pēc tam meklēt savu vietu Eiropas kopējā tirgū. Iespējams, turpmāk mēs varētu Lietuvu iedomāties kā Rietumhonkongu, kas uzkrāj bagātības tirgojoties. Bet, ja vēlas to panākt, ļoti daudz jāstrādā. Pirmām kārtām jānovērš visi ierobežojumi, jārada stingra un nepieciešama infrastruktūra.
— Bet Lietuvai taču nav dabas resursu, savu izejvielu avotu?
— Tāpat kā citām mazām valstīm, Lietuvai būs jābalstās uz importu.
— Nācies dzirdēt, ka Lietuvu aprīšot inflācija…
— Inflācijas briesmas ir lielas, bet vai iespējams iedomāties sliktāku stāvokli par to, kādā šobrīd nonācis rublis. Iespējai radīt neatkarīgu Lietuvas valūtu ir trīs priekšnoteikumi. Pirmām kārtām, jāsamazina budžeta deficīts: nedrīkst dot pārāk lielus kredītus, neapsvērtas subsīdijas valsts institūtiem. Otrkārt, jāizveido neatkarīga centrālā banka, kas Lietuvas valūtu saistītu ar citu stingru valūtu (piemēram, ar Somijas marku). Trešais noteikums — pietiekama ārzemju valūtas rezerve, kas veidotos uz eksporta pamata vai tiktu saņemta kā starptautiskā palīdzība. Lietuv varētu saņemt palīdzību no stabilizācijas fonda, kā arī no Starptautiskā Valūtas fonda.
(«LR», 10.1.90., «Ieskaite profesoriem».)
***
Tatāri Lietuvā dzīvo jau 600 gadu, bet ar laiku dzimtā valoda tika aizmirsta. Lai palīdzētu Lietuvas tatāriem apgūt senču valodu, Viļņā ieradās jauna skolotāja, Taškentas pedagoģiskā institūta Krimas tatāru un krievu valodas fakultātes absolvente. Lietuvas tatāri atkal sāks runāt savā dzimtajā valodā.
(«LR», 10.1.90., A. Jakubausks. «Tatāru valodas skolā».)
***
Lietuvas «zaļo» koordinācijas padomes loceklis A. Vaišnors: «Es uzskatu, ka M. Gorbačovs savā darbībā mēģina savienot trīs politiskās līnijas. Pirmā — ārpolitika, kas viņam sagādāja slavu. Otra — iekšpolitika, kas daudzējādā ziņā atšķiras no ārpolitikas (atšķirīgs šķiet demokrātijas traktējums). Trešā, kabineta politika, par kuru mēs zinām vismazāk. M. Gorbačovs nav jāvērtē pēc tā, ko viņš teicis CK plēnumā vai vēl kaut kur citur.»
Rakstnieks K. Saja: «M, Gorbačovs atbrīvoja svētus vārdus, tomēr tiem nepiešķīra patieso jēgu. Mēs varam runāt par Dzimteni, brīvību, bet mēs to visu saprotam pa savam, bet M. Gorbačovs, redzams, pa savam. Svētais vārds «Dzimtene» mums nozīmē senču zemi šeit, nevis tur, kur mēs bijām spiesti glabāt savus cara, Staļina un Kremļa vēlāko vadītāju izsūtītos tuviniekus. Paldies M. Gorbačovam par šiem atbrīvotajiem vārdiem, bet mēs gribam tos likt lietā tiešā nozīmē, citādi saprast to jēgu atsakāmies.»
(«LR», 11.1.90.)
***
Diezin vai Katedrāles laukums jelkad redzējis tik daudz cilvēku. Ne tikai mūsu nacionālie karogi, bet arī Baltkrievijas, Latvijas, Igaunijas karogi. Uzstājās oratori. Viens no viņiem sāka ar retorisku jautājumu: «Kādēļ mēs šeit esam pulcējušies? Atbilde — skaidra un saprotama — lasāma cilvēku sejās. Nezinu, kāda optika jāizmanto, lai tajās saskatītu kādu separātismu vai kaut ko līdzīgu. Liekas, viss ir daudz viēnkāršāk — cilvēki tic, ka brīvības stunda ir tuvu.»
(«LR», 11.1.90., E. Gansausks,
«Atbildes lasāmas sejās».)
Materiālu kopu sagatavoja
Raimonds GARENČIKS
