Vispirms - balsošana, tad - vēlēšanas
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Līdz šim mēs tā stingri nediferencējām, kas ir balsošana un kas ir vēlēšanas. Ne sarunās, ne arī rakstos. Bieži teicām: ejam uz vēlēšanām, kaut gan patiesībā gājām uz balsošanu. Tāpat bija, gatavojoties nule aizvadītajām vēlēšanām. Bet nupat pienācis laiks, kad abi šie jēdzieni stingri jāšķir.
Ka jau presē ziņots, mūsu republikā PSRS tautas deputāti ievēlēti 29 vēlēšanu apgabalos. Tas nav peļams rezultāts. Ja ievērojam, ka vēlēšanu dienā kandidēja 94 pretendenti. Tomēr 11 vēlēšanu apgabalos neviens no deputātu kandidātiem nav ieguvis balsu vairākumu, tas ir, kaut vai 50 procentu plus vienu balsi. Tātad šajos 11 vēlēšanu apgabalos PSRS tautas deputāti nav ievēlēti. Bet tas ir jāizdara.
Tāpēc — saruna ar Latvijas PSR Augstākas Padomes Prezidija juridiskās nodaļas vadītāju A. Krūmiņu par tālākās rīcības tiesiskajiem nosacījumiem.
— Ko paredz likums par vēlēšanām, ja nav uzvarējis neviens no deputātu kandidātiem?
— Saskaņā ar jaunā vēlēšanu likuma nosacījumiem tad jārīko vai nu atkārtota balsošana, vai atkārtotas vēlēšanas.
— Kādos gadījumos ir balsošana un kādos — vēlēšanas?
— Atkārtota balsošana notiek tad, ja vēlēšanu apgabalā bijuši vairāk nekā divi deputātu kandidāti, bet neviens no viņiem nav ieguvis balsu vairākumu. Nupat notikušajās vēlēšanās Izrādījās, ka šāda situācija atgadījusies piecos vēlēšanu apgabalos. Un tie visi ir nacionāli teritoriālie apgabali. Tajos, kā paredzēts likumā, divu nedēļu laikā jāsarīko atkārtota balsošana. Bet uz deputāta mandātu katrā no šiem apgabaliem pretendēs tie divi deputātu kandidāti, kas ieguvuši vislielāko balsu skaitu, sacīsim, 45 procentus, kaut vai 20 procentus, bet tomēr — visvairāk, salīdzinot ar pārējiem. Šo abu kandidātu vārdus ierakstīs vēlēšanu biļetenos. Balsošana notiks tajos pašos vēlēšanu iecirkņos un tādā pašā kārtībā kā nule notikušajās vēlēšanās. Bet ievēlēts būs tas kandidāts, par kuru visvairāk balsu nodos vēlētāji, kas piedalījušies balsošanā.
— Tā kā līdz atkārtotai balsošanai laika atlicis pavisam maz, bet pēc notikušajām vēlēšanām zināmi tie kandidāti, kas ieguva visvairāk balsu, lūdzu, nosauciet viņus! Lai vēlētāji jau var sākt apsvērt, par kuriem balsot.
— 291. Maskavas vēlēšanu apgabalā pretendēja trīs deputātu kandidāti. Visvairāk balsu ieguva Viktors Kalnbērzs, Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta direktors, un Arnolds Klaucēns, LKP Rīgas pilsētas komitejas pirmais sekretārs.
293. Proletāriešu vēlēšanu apgabalā bija vienpadsmit deputātu kandidātu. Visvairāk balsu ieguva Nikolajs Stakla, Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcas elektromontieris, un Vilens Tolpežņikovs, N. Burdenko Rīgas pilsētas 1. klīniskās ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcas kabineta vadītājs.
294. Juglas vēlēšanu apgabalā kandidēja pieci pretendenti. Visvairāk balsu ieguva Viktors Alksnis, karavīrs, un Ņina Ņeznamova, Valsts Akadēmiskā Rīgas Krievu drāmas teātra aktrise.
295. Oktobra vēlēšanu apgabalā kandidēja četri pretendenti. Visvairāk balsu ieguva Genādijs Kurdjumovs, zinātniskās ražošanas apvienības «Sistēma» ģenerāldirektors, un Broņislavs Salītis, zvejnieku kolhoza «9. Maijs» valdes priekšsēdētāja vietnieks.
313. Rēzeknes vēlēšanu apgabalā kandidēja trīs pretendenti. Visvairāk balsu ieguva Vladimirs Kononovs, Rēzeknes rajona 6. ceļu būvniecības un remonta pārvaldes galvenais inženieris, un Zigmunds Petkevičs, LKP Rēzeknes pilsētas komitejas pirmais sekretārs.
Minētajos vēlēšanu apgabalos šo cilvēku vārdi tiks ierakstīti vēlēšanu biļetenos. Nu izvēle, kā mēdz teikt, būs minimālā — tikai viens no diviem. Katra šī apgabala vēlētājus gribu aicināt salīdzināt abu pretendentu programmas, apsvērt, kurš no viņiem ir aktīvāks pārbūves veicinātājs, ar spilgtākām domātāja un valstsvīra iezīmēm. Un par to arī gatavoties atdot savu balsi.
Atkārtota balsošana 313. Rēzeknes nacionāli teritoriālajā vēlēšanu apgabalā notiks svētdien. 2. aprīlī, bet pārējos apgabalos — nedēļu vēlāk, t. i, 9. aprīlī.
— Un tagad, lūdzu, pastāstiet par atkārtotām vēlēšanām!
— Tām jānotiek sešos vēlēšanu apgabalos.
Saskaņā ar vēlēšanu likumu tās jāorganizē tādā gadījumā, ja bijuši ne vairāk kā divi deputātu kandidāti un neviens nav ievēlēts, tas ir, nav saņēmis vismaz 50 procentu plus vienu balsi. Tas nozīmē, ka praktiski daudzi jo daudzi vēlētāji ir balsojuši pret kandidātiem. Tādā gadījumā viss jāsāk no gala. Centrālā vēlēšanu komisija, kas darbojas Maskavā, apgabala vēlēšanu komisijai uzdod sarīkot jaunas vēlēšanas. Atkārtotām vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc vispārējām, tas ir, jau notikušajām vēlēšanām.
Atkārtotās vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija noteikusi šī gada 14. maijā. Minētajos sešos apgabalos darba kolektīviem, sabiedriskajām organizācijām, sapulcēm vēlētāju dzīvesvietās nāksies izvirzīt deputātu kandidātus, un. kā jau teikts, viss sāksies no gala.
Jāpiebilst, ka balsošana notiks tajos pašos vēlēšanu iecirkņos pēc vēlētāju sarakstiem, kas sastādīti vispārējo, tas ir, jau notikušo vēlēšanu sarīkošanai.
— Lūdzu, nosauciet, kādos apgabalos jārīko atkārtotas vēlēšanas?
— Tas jādara 709. Daugavpils teritoriālajā vēlēšanu apgabalā un 711. Kuldīgas teritoriālajā vēlēšanu apgabalā, kā arī četros nacionāli teritoriālajos vēlēšanu apgabalos: 296. Kirova vēlēšanu apgabalā, 302. Daugavpils lauku vēlēšanu apgabalā, 305. Jēkabpils vēlēšanu apgabalā un 306. Liepājas pilsētas vēlēšanu apgabalā.
— Tas liecina, ka vismazākās sekmes bijušas, ja tā varētu sacīt, vispirms Daugavpils un tad Kuldīgas zonai: vienā trijos apgabalos atkārtotas vēlēšanas, otrā — divos.
— Tā tiešām var teikt.
— Un kādi būtu secinājumi?
— Es tos negribētu izdarīt. It īpaši tāpēc, ka mana kompetence ir likumdošanas jautājumi. Turklāt man nav ziņu, ka šais apgabalos būtu notikuši vēlēšanu likuma pārkāpumi. Un tomēr daži apsvērumi.
Tā kā tagad vēlēšanas organizē apgabalu vēlēšanu komisijas, tām rūpīgi jāizanalizē visa līdzšinējā priekšdarbu un norišu gaita. Cik man zināms, vēlētāju uzticību neieguvušajiem kandidātiem vēlēšanu programmas nebūt nebija sliktas. Acīmredzot uzticības personas jeb, kā tagad bieži saka, kandidātu komandas nav bijušas pietiekami enerģiskas. Rosīgāk vajadzēja darboties arī tiem darba kolektīviem, kuru izvirzītie kandidāti tika reģistrēti. Gaužām formāli savus uzdevumus veica daudzi aģitatori informatori. Tas, manuprāt, būtu jāievēro, gatavojoties atkārtotajām vēlēšanām. Kā liecina rezultāti, demokrātijas apstākļos vecie kanoni, iesīkstējušais un vienprātīgi nopeltais automātiskums. tāpat arī paļaušanās uz labu laimi augļus nenes. Jāmeklē un jāizmanto jauni paņēmieni. Tikai tad var cerēt uz labiem panākumiem.
Intervēja V. Podnieks
