Svārsta likums
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Prezidents ir atpakaļ. Lai dzīvo prezidents! Taču, sākot ar preses konferenci 22. augustā, prezidents vēl ir gatavs noņemt no sistēmas tortes tikai «komjauniešu» apvērsumā sasmērējušās daļas. Arestēto vietās uz laiku iecelti apvērsumam noteikti tuvu stāvējuši cilvēki. Un tādējādi, varas centralizācijas joprojām ārkārtējās pakāpes dēļ, reakcijas potenciāls netop izformēts. Lai arī par šīs reakcijas līderiem vairs nekļūs vecie ortodoksi, jo acīm redzama bija viņu ilūziju bezcerība. Taču labējo klātbūtne augstākajos varas ešelonos acīmredzot saglabāsies, tātad saglabāsies arī jaunas «padomju krīzes» iespēja.
Visjēdzīgāko atziņu par puču izteica Aleksandrs Jakovļevs. Par daudzajiem varoņiem, kuri pēkšņi saradīsies un tādējādi ap valsts vadītājiem var pulcēties atkal tie paši salašņas, kas līdz šim. Tas pilnā mērā attiecas arī uz Latviju. Un starp šiem «varoņiem» būs nākamās reakcijas līderi.
Šīs koncentrētās, dinamiskās dienas, to paātrinātais temps īpaši labi uzrādīja svārsta likuma parādības, kad abi stāvokļi lielā mērā noderēja viens otram par spoguļattēlu. 19. augustā eiforijai ļāvās pučisti, 22. augustā eiforija pārņēma uzvarētājus. Es domāju politiķus, kuriem galva jānēsā klāt pastāvīgi. 19. augustā Alfrēds Rubiks klāstīja nevis kādu varas programmu, bet priecājās, ka nu varēs atdarīt visiem, kas sariebuši kompartijai. 22., tāpat 23. augustā svārsts jau vēlās atpakaļ, un LR AP nevis apsprieda kādu varas nostiprināšanas modeli, bet tā represīvos aspektus un to, ka nu varēs ķerties klāt visiem pretiniekiem. Ir jābūt sodam, nevis atriebībai un raganu medībām. Tie varu nenostiprinās un mūsu apstākļos radīs pagrīdi no «otras puses», kas mums mūsu pašu nemākulības dēļ nav izdevīgi. Jau rakstīju, ka atsevišķi apvērsuma elementi man šķiet nevis novērsti, bet iesaldēti. Arī Augstākās un Ministru Padomes līmenī.
Ar to gribu teikt, ka, pirms baida savos lēmumos nebrīvus cilvēkus nebrīvā valstī pie nebrīvas varas ar «valsts nodevību», tām būtu jāapskata pašām savi kakti, vai kaut kur nedīgst «kirhenšteina» bārda. Šis pats svārsta likums uzrāda, ka galvenā politiskā problēma republikai būs jārisina ar PSRS tieši un konkrēti. Jo vairāk normāla partnera, nevis bijušā vasaļa stāja būs vajadzīga pēc šā apvērsuma, kad brutālas provokācijas Baltijā PSRS vara diez vai atbalstīs, taču PSRS intereses te taps noteikti paustas. Kaut vai tāpēc, ka politiskā aspektā pašai PSRS pašlaik izdevīgāk būt Austrumeiropai nevis Rietumāzijai.
Viktors Avotiņš
