Kandidātu izvirzīšana beigusies. Apkoposim rezultātus?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Janvārī beidzās PSRS tautas deputātu vēlēšanu kampaņas posms. LATINFORM korespondents S. Prokošenko lūdza Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija padomju nodaļas vadītāju I. Lietavieti izvērtēt galvenos kandidātu izvirzīšanas rezultātus.
– Pirmais rezultāts bija redzams jau izvirzīšanas sākumā. Tā bija vēl nepieredzēta darba kolektīvu un sabiedrisko organizāciju aktivitāte. Protams, šādu plašu interesi par republikas un zemes politisko dzīvi varēja paredzēt.
Tomēr, ja man pirms mēneša būtu minējuši tagad zināmo izvirzīto kandidātu kopskaitu, godīgi sakot, nebūtu ticējis. Atceros, toreiz skaitli 200 uzskatīja par fantastisku prognozi. Tomēr īstenība to pārspēj: pēc provizoriskiem datiem, līdz 14. janvārim izvirzīti 315 kandidāti.
Atgādināšu, ka kopskaitā ir 40 mandāti.
– Biedri Lietavieti, vai tas nozīmē, ka visas iedzīvotāju kategorijas vienādi piedalījās kandidātu izvirzīšanā?
– Diemžēl nē. Kaut kas mums būs jāieraksta pasīvā. Piemēram, notika tikai divas sapulces dzīvesvietās. Bet tas nozīmē, ka tāda vēlētāju kategorija kā pensionāri maz piedalījās kandidātu izvirzīšanā. Tā šķiet, ka iemesls šādam stāvoklim bija nepilnības likumā par PSRS tautas deputātu vēlēšanām. Likuma 37. pantā teikts, ka vēlētāju sapulce dzīvesvietā ir tiesīga tikai tad, ja tajā piedalās ne mazāk kā 500 iedzīvotāju. Prakse liecina, ka ir grūti sapulcināt tik daudz cilvēku, arī telpas nodrošināt nav viegli. Turklāt mēs jau iepriekš radām vēlētājiem nevienlīdzīgus apstākļus: darba kolektīviem, kuros ir 20 vai 30 cilvēku, ir tiesības izvirzīt savu kandidātu, bet 499 vēlētājiem dzīvesvietā šādu tiesību nav. Starp citu, mūsu republikas ierosinātajos labojumos likumā par vēlēšanām bija paredzēts, ka dzīvesvietā sarīkotā sapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās no 250 līdz 300 vēlētājiem. Manuprāt, tagad ir skaidrs, ka šis skaitlis būtu reālāks.
Man šķiet, mēs daudzējādā ziņā neievērojām arī citas iedzīvotāju kategorijas – tehnikuma audzēkņu un augstskolu studentu – domas. Jautājums, vai viņi ir vai nav uzskatāmi par darba kolektīva locekļiem, bija jāizlemj pašām mācību iestādēm. Nebūt ne visos gadījumos tas tika izlemts par labu jaunajiem vēlētājiem.
– Tā kā mēs esam sākuši runāt par jaunatni, gribētu jautāt, kā tā pārstāvēta tautas deputātu kandidātu vidū?
– Diemžēl gados jaunu kandidātu nav daudz. Tāda pati situācija ir ar sievietēm – no 315 kandidātiem 26 ir sievietes, maz arī strādnieku – 25. Domāju, ka diez vai pēc kandidātu reģistrēšanas šo iedzīvotāju kategoriju pārstāvības procents palielināsies. Pagājušajā nedēļā Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs apsprieda tautas deputātu kandidātu izvirzīšanas gaitu un vērsa partijas komiteju uzmanību uz šīm disproporcijām izvirzīto kandidātu sociālajā sastāvā. Taču laikā, kas bija atlicis līdz izvirzīšanas posma beigām, stāvoklis būtiski nav mainījies.
– Ar 25. janvāri sākas deputātu kandidātu reģistrēšana vēlēšanu apgabalos. Agrāk šis process noritēja sabiedrībai pilnīgi nemanāmi, it kā «automātiski». Kā būs šoreiz?
– Domāju, ka «nemanāms» šis priekšvēlēšanu kampaņas posms vairs nekādā ziņā nebūs. Protams, ja apgabalā izvirzīti ne vairāk kā divi kandidāti, viņus var reģistrēt, nesasaucot apgabala priekšvēlēšanu sapulci. Bet šādu gadījumu mums ir ļoti maz. Apgabalu vairākumā izvirzīto kandidātu skaits daudzkārt pārsniedz šo līmeni. Ir apgabali, kuros izvirzīti līdz 20 kandidātiem un pat vairāk. Ir skaidrs, ka šādos gadījumos kandidātu reģistrēšana būs iespējama vienīgi pēc apgabala priekšvēlēšanu sapulces, kurā darba kolektīvu un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem būs jāizraugās divi trīs visvairāk piemērotie kandidāti. Esmu pārliecināts, ka debates būs ļoti, ļoti vētrainas.
– Bet kāpēc ir runa tikai par divu vai triju kandidātu reģistrēšanu vienā apgabalā? Vai atkal ierobežojumi?
– Nē, vēlēšanu likums principā neierobežo reģistrējamo kandidātu skaitu. Te es vienkārši aicinu būt saprātīgiem. Piemēram, iedomājieties, ka vēlēšanu biļetenos ierakstīti četri vai pieci kandidāti. Var iznākt tā, ka neviens no viņiem neiegūs nepieciešamo balsu vairākumu – 50 procentus plus vienu balsi. Bet tas nozīmē, ka saskaņā ar vēlēšanu likuma 60. pantu jārīko atkārtota balsošana.
– Droši vien vēlētājiem rodas diezgan daudz neskaidru jautājumu?
– Un ne tikai vēlētājiem, bet bieži vien arī apgabalu vēlēšanu komisijām. Katrā jaunā pasākumā nenovēršami rodas neskaidrības. Republikas Augstākās Padomes Prezidijā tagad pastāvīgi dežurē mūsu darbinieki ar juridisko izglītību. Viņi cenšas atbildēt uz visiem vēlētāju jautājumiem.
– Paldies par sarunu, biedri Lietavieti!
