PSRS Tautas deputātu II kongresā
|
Kārtējā kongresa darba dienā deputāti apsprieda sava foruma reglamentu, apmainījās domām par savu tiesisko statusu un lēma par izmaiņām PSRS Konstitūcijā. Diskusija ritēja ierastajās sliedēs, tribīnē parādījās žurnālistiem un kolēģiem jau pazīstami oratori, un, kopumā ņemot, šī kongresa darba diena noritēja bez sevišķiem pārsteigumiem.
PSRS tautas deputāts apakšpulkvedis V. Alksnis iesniedza priekšlikumu izdarīt papildinājumu PSRS Pamatlikuma 96. panta 6. daļā, kurā runa ir par vēlētāju tiesībām. Jebkāda PSRS pilsoņu vēlēšanu tiesību ierobežošana ir sodāma pēc likuma – tāda ir priekšlikuma būtība. Deputāts acīmredzami pauda to savu ceļojošo domubiedru noskaņojumu, kuri nobažījusies par republikā nodzīvotā laika cenzu kā šķērsli ceļā uz ievēlēšanu suverēnas republikas augstākajā likumdevējā un tā vietējās varas orgānos.
Divi Igaunijas deputāti, kuri komentēja apakšpulkveža Alkšņa ierosinājumu, viņam un klātesošajiem norādīja uz priekšlikuma līdzību PSRS Konstitūcijas 36. pantā paustajai domai. To bija spiests arī atzīt sēdes vadītājs A. Lukjanovs, kurš tajā pašā laikā nemitīgi atsaucās uz kongresa darba komitejā pieņemto ieteikumu atbalstīt Latvijas pārstāvja iesniegumu. Papildinājuma pieņemšanai bija nepieciešamas divas trešdaļas deputātu balsu. Skaidrs, ka pēc Krievijas Federācijas pārstāvja uzrunas, kurā viņš izteica pārdzīvojumu par tūkstošiem cilvēktiesības zaudējošo padomju cilvēku Baltijā ar nikna separātisma uzkurinātām liesmām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, apakšpulkveža Alkšņa papildinājumu, kā varēja gaidīt, deputātu vairākums atbalstīja.
Kongresā izpalika diskusija par Konstitucionālās uzraudzības komiteju un tās darbības principiem. Tas liek domāt, ka jautājums tiks izskatīts ceturtdien, solot triju Baltijas republiku deputātiem dramatiskus pārdzīvojumus un, iespējams, izmisīgas nesapratnes brīžus.
Maskavā, 20. decembrī