Rīkosimies kopīgi

No Barikadopēdija

Rīgas metro celtniecība vēl nav sākusies, tātad ir lieliska iespēja ne tikai debatēt, bet arī atbilstoši mūsdienām risināt Rīgas transporta tālākas attīstības perspektīvas. Mūsuprāt, tieši tāpēc jāuzklausa visu domas, arī nespeciālistu jautājumi un emocijas. Savukārt ar metro celtniecību saistītajām amatpersonām nevajadzētu visu runāto un rakstīto uztvert kā apvainojumu, bet gan — paškritiski izvērtēt savu darbu un kopīgi rīkoties, jo pārāk ilgi stagnācijas gados noteicēja bija resoriska pieeja visu jautājumu risināšanā. Tāpēc bieži vien vēl nav īstas pārliecības, ka konkrēto resoru piedāvātie risinājumi ir vienīgie pareizie. VISVIENKĀRŠĀKAIS ATRISINĀJUMS — ATKLĀTA, REGULĀRA UN KONKRĒTA INFORMĀCIJA PAR LIELO OBJEKTU PROJEKTĒŠANAS UN CELTNIECĪBAS GAITU. BET LĪDZ TAM — PAŠU PROJEKTU APSPRIEŠANA PILSĒTAS TAUTAS DEPUTĀTU PADOMĒ.

Tieši tāds sākumā arī bija Jaunatnes ekoloģiskā centra (JEC) rīkotās konferences mērķis — dot objektīvu informāciju, jo gan decembrī, gan vēlāk arī «apaļajā galdā» laikraksta «Cīņa» redakcijā mūsu lūgums Rīgas pilsētas izpildkomitejai sniegt šādu informāciju palika bez atbildes. Tāpēc nolēmām rīkot pilnīgi jauna tipa konferenci — sociāli zinātnisku, kuras gaitā izteiktos speciālistu viedokļus un priekšlikumus, kā arī sabiedrības nostāju apkopot un, pēc iepriekšējās vienošanās, iesniegt Rīgas pilsētas TDP izpildkomitejai. Taču vēlāk kļuva skaidrs, ka sākotnēji iecerētais diskusijas turpinājums pēc konferences vairs nav nepieciešams, un nevarējām saprast, kāpēc ar to visu nodarbojas LVU JEC, nevis pilsētas izpildkomiteja, jo šo darbu paredz izpildkomitejas 1985. gada 398. lēmums, kurā minēta nepieciešamība veikt metro celtniecības lietderības izskaidrošanu.

Pašā konferencē, kas līdzinājās nelielam sabiedrības modelim un kur pirmo reizi varēja redzēt tik daudz konkrētu pilsētas transporta attīstības shēmu, zīmējumu, tabulu un dzirdēt tik daudz viedokļu (pavisam bija gatavi runāt 37 speciālisti un zinātnieki), ko visu fiksēja pilns MASS MEDIA pārstāvju korpuss, atskanēja gandrīz vienbalsīgs speciālistu, zinātnieku, visu klātesošo viedoklis: tāds metro, kādu piedāvā pašlaik, mums noteikti nav vajadzīgs

Protams, kaut ko noliedzot, nepieciešams arī kaut ko piedāvāt vietā. Tāpēc nolēmām: 1) izveidot kompleksu ekspertu komisiju (ar pilsētas sabiedrības pārstāvniecību), lai sagatavotu pilsētas transporta kompleksās shēmas jaunu projektu, un alternatīvo variantu salīdzināšanā izmantot RPI docenta J. Osipova piedāvāto ESM programmu un jau konferencē izveidotās speciālistu un zinātnieku grupas; 2) apkopot visu referentu runas, iesūtītos jautājumus un priekšlikumus, arī agrāk apkopotās telefona sarunas un preses materiālus, kopā ar konferences ierakstu nodot tos pilsētas izpildkomitejai; 3) vērst iestāžu un organizāciju vēlēto tautas deputātu padomes deputātu uzmanību uz pilnīgāku savu tiesību un pienākumu izmantošanu, risinot aktuālas mūsu pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības problēmas.

 

RAIMONDS ERNŠTEINS,

P. Stučkas LVU Jaunatnes ekoloģiskā centra vadītājs

 

P. S. LVU JEC jau pirms konferences organizēja studentu aptauju (450 studentu no it visām Universitātes fakultātēm), lai noskaidrotu studentu informētību un attieksmi pret projektējamo metro. Te ir šīs aptaujas rezultāti, kas, mūsuprāt, varētu raksturot arī situāciju kopumā.

Vairākumam studentu — 66 procentiem aptaujāto — priekšstats par metro celtniecības vai tā alternatīvas jautājumiem ir visai aptuvens. Tikai 17 procenti uzskata sevi par labi informētiem cilvēkiem. Gandrīz 77 procentiem aptaujāto informācijas avots ir prese, bet 40 procenti aptaujāto uzskata šo informāciju par fragmentāru un tādu, kurā lielākoties nav kompetentu spriedumu. Tikai 6 procenti informāciju uzskatīja par pietiekamu. Kopumā par metro celtniecību ir 2,45 procenti aptaujāto studentu, pret — 66,70 procenti. Piektā daļa aptaujāto domā, ka atbildēt iespējams tikai pēc iepazīšanās ar speciālistu viedokli.

Ļoti būtiskas, mūsuprāt, ir atbildes uz jautājumiem par visaktuālākajām problēmām, kas saistītas ar metro. 71 procents par tādām uzskata sociālās problēmas, 65 procenti — ekoloģiskās, 43 procenti — ekonomiskās un tikai 21 procents — tehniskās.