Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ievērojamākais aizvadītās nedēļas jaunums Igaunijā šķiet 30. jūnijā un 1. jūlijā Tallinā notikusī starptautiskā konference, kurā novērtēja Molotova un Ribentropa paktu. Tās pilns nosaukums skan: «Vācijas un PSRS 1939. gada 23. augusta un 28. septembra līgumu tiesiskais novērtējums.» Plašā lokā tika spriests par šo līgumu likumību. Piedalījās (bez mājiniekiem) arī Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Moldāvijas, Ukrainas un Maskavas delegācijas, juristi no VFR, Polijas, Somijas un Kanādas. Konferences dalībnieki nolēma, ka paši pamatlīgumi, kuri tika publicēti, atbilst starptautisko tiesību normām. Taču slepenie protokoli bijuši reakcionāri, tie vērsti pret trešo valstu, kas līgumslēgšanā nepiedalās, interesēm. Interesanti atzīmēt, ka par pašu slepeno protokolu eksistenci konferencē netika paustas nekādas šaubas. Konferences dalībnieki uzaicināja valstis — līgumslēdzējas minētos līgumus anulēt.
Interesanti un pavisam neparasti sestdien Tallinā sākās studentu celtnieku vienību 26. darba vasara — ar grandiozu teatralizētu uzvedumu, kurš norisa pēc tā scenārija, kāds bija 1940. gada 21. jūnijam — kad Igaunijā notika šķietamā «revolūcija». Studenti un citi jaunieši, pārģērbušies par strādniekiem, zemniekiem, matrožiem, politieslodzītajiem un citiem tālo notikumu līdzdalībniekiem, demonstrēja gan Tallinas centrā pie bijušās PSRS vēstniecības, gan citās vietās. Protams, viņu demonstrāciju uz vēstniecības balkona pieņēma arī attiecīgās «amatpersonas». Sovmanifestācija beidzās Rātslaukumā, un pašās beigās studenti sapulcējušos pacienāja ar alu — bez maksas, uz sava rēķina. Tā sakot, lai noskalotu mieles… Bet kopā Igaunijas studentu celtnieku vienībās šogad strādās 2100 jauniešu, no viņiem seši simti — ārpus Igaunijas robežām.
Savukārt Igaunijas robežās ieradušies jaunieši no klaida igauņu vidus. Kopā ar mājiniekiem viņi organizējušies vairāk nekā 20 grupās, kuras nodarbojas ar folkloras un atmiņu vākšanu un piedalās arheoloģiskajos izrakumos dažādos republikas reģionos. Viņiem pagājušajā nedēļā norisinājās reģionālie salidojumi.
Naktī uz 30. jūniju ražošanas apvienības «Estonslaņec» kalnrači uzsāka streiku, atsakoties atstāt šahtu līdz viņu prasību izpildei. Bet pieprasījums bija — slēgt kādu ražošanas iecirkni, kurā ir slikta darba organizācija un līdz ar to, pēc kalnraču domām, nepietiekami liela izpeļņa. Pie streikotājiem šahtā nolaidās Kohtlajerves partijas vadītāji un uzņēmuma direkcijas pārstāvji, kuri vērīgi uzklausīja strādnieku prasības un solījās izlabot attiecīgās kļūdas. Tad streiks tika izbeigts, tā dalībnieki turpina darbu. Taču šonedēļ pazemē strādā visi «Estonslaņec» ražošanas vadītāji – lai personiski iepazītos ar tām problēmām, kādas darba gaitā rodas kalnračiem.
Ne vienmēr kritiskas uzstāšanās beidzās tik veiksmīgi, kā tas noticis Kohtlajervē. Tā, piemēram, «Noorte Hāāl» redakcija pirms vairāk nekā trim mēnešiem uzsāka pamatotu Padomju Armijas audzināšanas darba kritiku, minot piemērus, kad igauņu tautības jauniesauktie dažādās karaspēka daļās tiek pazemoti un piekauti. Pirmā publikācija, kuras autors bija žurnālists Madis Jirgens, iznāca sevišķi iespaidīga tāpēc, ka tajā pašā dienā arī televīzijā rādīja filmu «Ķieģeļu karogs» — par lietuviešu karavīra Artura Sakalauska likteni. Tagad M. Jirgens un arī laikraksta redaktors Marguss Metss ir saņēmuši iesaukšanas pavēstes, laikam jau pareizas viņu audzināšanas nolūkos. Par šo faktu interesējas Starptautiskās žurnālistu aizsardzības komitejas pārstāvji…
INDREKS SVĒDE,
sporta nodaļas korespondents
