Vispārējs pretspars musinātājiem
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mītiņā, kas bija sarīkots pirms maiņas sākuma Jāņa Rudzutaka Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā, virpotājs, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts Valentīns Gradkovskis teica:
— ASV kongresmeņi diemžēl aizmirsuši to patiesību, ka vēsturi veido tauta. Atļaušos viņiem to atgādināt gan kā suverēnas padomju republikas parlamenta loceklis, gan kā strādnieks, gan kā latvietis. No arhīvu dokumentiem, kas vienādi labi zināmi gan mūsu zemē, gan arī ārzemēs, izriet, ka 1918. gada 18. novembrī Latvijas buržuāziskā valdība nebūt neieguva varu brīvu vēlēšanu rezultātā. Neviens nejautāja manam vectēvam, kam viņš grib uzticēt varu. Buržuāzijas diktatūra balstījās uz vācu interventu durkļiem. Mēs zinām arī to, cik nepievilcīga loma tās nostiprināšanā bija ASV imperiālistiem.
Mēs zinām savu vēsturi, tā ir nesaraujami saistīta ar Lielo Oktobri. Par to izteiksmīgi liecina rūpnīcas strādnieku aktīva līdzdalība 1917. gada un vēlāko gadu revolucionārajos notikumos. Aizokeāna skolotāji mums nav vajadzīgi. Mēs lieliski zinām savus pirmsākumus, un tāpēc mēs stingri sakām: mēs nepakļausimies musinošām runām un provokatoriskiem paziņojumiem. Sāksim beidzot respektēt viens otru, senatoru kungi!
Padomju Latvijai ir grandiozi plāni, par tiem runāja republikas Augstākās Padomes sesijā. Atklāti minēja arī problēmas, kas kavē pārkārtošanos. Taču tās ir mūsu pašu rūpes. Mēs darīsim visu, lai izpildītu jauncelsmes plānus.
To cilvēku vidū, kuri pilnīgi pievienojās tam, ko teica ļaunais strādnieks komunists, bija arī rūpnīcas veterāns bezpartijiskais Eduards Krūmiņš. Viņš vada atslēdznieku brigādi, kurā draudzīgi strādā vairāku tautību pārstāvji. Tas, starp citu, ir raksturīgi visam uzņēmumam.
— Mūsu rūpnīcā nacionālajā jautājumā nav nekādu problēmu, nekādu ekscesu, — teica E. Krūmiņš. — Mēs labprāt sanākam kopā arī pēc darba, atpūšamies kultūras namā, nodarbojamies ar sportu pašu baseinā. Vēl jo vairāk — ne par kādu latviešu apspiešanu vai rusifikāciju nevar būt ne runas. Tas viss ir Rietumu propagandas tukšs izdomājums. Tai derētu atgādināt bezdarbu buržuāziskajā Latvijā un sevišķi grūto stāvokli tās austrumdaļā — mūsu Latgalē. Uzrakstīt par masveida atlaišanu no darba bijušajās primitīvajās dzelzceļa darbnīcās. Ar tām sākās mūsu rūpnīca, kur tagad mēs remontējam spēcīgas dīzeļlokomotīves. Tiem, kuriem tagad tik ļoti rūpot patiesība un kuri gribot mums atvērt acis, mēs varam minēt daudz faktu, lai parādītu īsto ainu toreizējos gados, kad pie varas bija buržuāzija. Nepūlieties, padomju varas ienaidnieki, jūs esat sākuši veltīgu darbu!
Ievērojamā Padomju valsts darbinieka vārdā nosauktās lokomotīvju remonta rūpnīcas strādnieki izteica kategorisku protestu pret ASV kongresmeņu grupas provokatorisko izlēcienu.
***
ASV kongresa rezolūciju par tā dēvēto Latvijas neatkarības dienu Padomju Latvijas darbaļaudis uzskata par vēstures sagrozīšanu un provokatorisku pretpadomju akciju.
— Mēs vēl skaidri atceramies 23. augusta notikumus, kad naidīgajām radiobalsīm izdevās izprovocēt saietu pie Brīvības pieminekļa, atceramies to cilvēku demagoģiskās runas, kuri bija uzķērušies uz pretpadomju propagandas makšķeres, — Latvijas republikāniskajā automobiļu VAZ tehniskās apkopes centrā notikušajā mītiņā teica TKN kontrolieris A. Kaņeps-Kalniņš. — Viņu vidū bija lētticīgi cilvēki un tādi ļaudis, kas gribēja izrādīties publikai. Tagad aiz okeāna gatavo kārtējo propagandistisko demaršu, kas pieskaņots 18. novembrim. ASV kongresmeņi, ignorēdami starptautisko tiesību normas, rupji iejaukušies republikas iekšējās lietās. Viens otrs ir gatavs ar jebkādu ieganstu mēģināt pierādīt mūsu iekārtas «nelikumīgumu». Viņiem neko nenozīmē tas, ka latviešu darba tauta, cīnīdamās par padomju varu, izteica savu gribu jau 1917. gadā.
— Kādas ASV kongresmeņiem ir tiesības iejaukties mūsu lietās? Es uzskatu, ka kungiem okeāna viņā pusē ļoti nepatīk mūsu pārkārtošanās, mūsu tautas optimistiskais, apņēmīgais un darbīgais noskaņojums. Tāpēc viņi arī mēģina celt nemieru mūsu vidū, — Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacijā notikušajā mītiņā sacīja zootehniķe Daina Puzāka. — Mums nav vajadzīgi aizokeāna «labvēļu» norādījumi. Tagad, kad sākas dialogs ieroču iznīcināšanas jautājumos, ASV varas iestādēm būtu jākaunas nodarboties ar šādu nekrietnu musināšanu.
Mūsu kolektīvs nekad nepiekritīs ASV kongresmeņu ierosinājumiem atzīmēt 18. novembri. Tāpēc, ka vienkāršajiem zvejniekiem gan zvejas rīkus, gan labu algu, gan cieņu ir devusi tikai padomju vara. Šādi vārdi ierakstīti rezolūcijā, kas tika pieņemta zvejnieku kolhoza «Sarkanā bāka» darbinieku mītiņā.
— Es esmu ukrainis un dzīvoju Latvijā vairāk nekā 20 gadus, — Liepājas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas kolektīva mītiņā teica kadru strādnieks Nikolajs Dikijs. — Bet es nekad neesmu manījis mūsu kolektīvā nacionālas domstarpības. Taču tagad Rietumu «balsis», izmantojot mūsu atklātumu, grib sēt neuzticību mūsu vidū. Es esmu pārliecināts, ka tas neizdosies! Mūsu draudzība taču izveidojusies vēstures gaitā. To, ko iekarojis Lielais Oktobris, mums neatņems neviens!
Protesta mītiņi notika daudzos mūsu republikas darba kolektīvos. To dalībnieki pieņēma rezolūcijas, kurās vienprātīgi atbalstīts Latvijas PSR Augstākās Padomes paziņojums un nosodīta visu pasugu provokatoru musinošā rīcība.
LATINFORM
