Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1990)
|
Visu pagājušo nedēļu Lietuva dzīvoja M. Gorbačova vizītes atskaņās. Tās apspriešana ritēja, var teikt, visos līmeņos, sākot ar sabiedrisko transportu un beidzot ar joprojām vadošās Lietuvas Komunistiskās partijas plēnumu. Milzums domu izteiktas presē, pa radio un televīziju. Meklēt tam visam kādu kopsaucēju ir riskanti, taču dominē mēreni skeptisks vērtējums. Tiesa, trīs dienas Lietuvā, šķiet, mazliet atmaidzinājušas PSKP līdera un dižās lielvalsts vadītāja toni, un tomēr saglabājas vēlme saskatīt mūsu kustībā kaut ko separātisku vai, teiksim, kādu profesorisku ieceri. Augstais viesis it kā nemaz nebūtu manījis ne milzīgo demonstrāciju Viļņā, ne tautas balsi, kas pārskanēja Lietuvu zvanu skaņās. Daudzus Lietuvā dara piesardzīgus jaunā ziņa par tāda mehānisma izveidošanu, kurš palīdzēšot tautām īstenot to pašnoteikšanās tiesības. Rakstnieks K. Saja šo gaidāmo likumu salīdzinājis ar trīs kilogramu svaru bumbu, kas piesieta pie kājiņas zvirbulim. Lūdzu, lido! Mēs dodam tev brīvību!
Mūsu avīzē bija ievietots plašs rakstnieka R. Kašauska raksts «Pārdomas pēc vizītes». Tajā teikts: «Mēs nekaitējam un nevaram kaitēt ne M. Gorbačovam, ne viņa īstajiem līdzgaitniekiem. Izskatītos gluži vienkārši smieklīgi, ja mēs, mazā republika, izvirzītu ultimātus, noteiktu termiņus. Mūsu kustība ir miermīlīga, demokrātiska, tā ir parlamentāra tautas nacionālās atbrīvošanās kustība.»
Problemātika acīmredzot tālu pārsniegusi robežas, ko noteica M. Gorbačova vizītes oficiālais mērķis. Tātad ne velti Lietuvas komunisti pasludinājuši lozungu — «Tautas plāni — partijas plāni».
Jau pirmajā darbdienā pēc M. Gorbačova vizītes notika Lietuvas PSR Augstākās Padomes sesija. Pirmā sesija šajā gadā. Un tā sākās ar pārsteigumiem. Atklāšanas brīdī vietas aiz pastāvīgā spīkera L. Šepeta muguras bija tukšas. Balkonā sanākušie žurnālisti ar acīm meklēja varas pārstāvjus, kurus parasti varēja redzēt prezidijā gluži kā uz altāra. Tagad viņi bija it kā pazuduši zālē starp cilvēkiem. Taču galvenais pārsteigums vēl bija priekšā. Veselības stāvokļa dēļ bija iesniedzis atlūgumu Lietuvas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs V. Astrausks. Daži deputāti centās viņu pierunāt pagaidīt līdz vēlēšanām, taču fakts paliek fakts. Viņu pavadīja ar siltiem vārdiem, puķēm, aplausiem. Ar 228 balsīm par Lietuvas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju tika ievēlēts A. Brazausks. Atkal puķes, aplausi. Pret A. Brazauska kandidatūru, šķiet, ne sevišķi protestēja pat tie deputāti, kas bija izteikuši daudz pārmetumu Komunistiskajai partijai vai arī šaubījās par abu amatu savienošanas lietderību.
Pēc īsas runas, kurā jaunievēlētais priekšsēdētājs pieminēja arī Lietuvas neatkarības jautājumu, deputāti stājās pie sesijas darba kārtības pildīšanas. Vai karavīriem, kas republikā nedzīvo pastāvīgi, ir tiesības piedalīties vēlēšanās? Pērnā gada beigās Lietuvas Demokrātiskā partija nāca klajā ar iniciatīvu rīkot šai jautājumā referendumu. Par pareizi noformētiem atzīti vairāk nekā 300 000 iesniegumu, taču Lietuvā jau sen daudzi izteicās par šāda referenduma nelietderību. Jo vairāk tāpēc, ka par tā rezultātiem neviens nešaubījās.
Deputāti nobalsoja par dažu punktu grozīšanu jau agrāk pieņemtajos lēmumos, un vajadzība rīkot referendumu šoreiz zuda. Nekas, galvenais, ka šāds likums ir.
17. janvārī notika Lietuvas Kompartijas CK otrais plēnums. Komunisti apsprieda PSKP CK ģenerālsekretāra, PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētāja M. Gorbačova Lietuvas apmeklējuma rezultātus.
Plēnumā bija runa arī par LKP svarīgāko pasākumu programmu, par LKP Statūtiem, par LKP CK komisiju izveidošanu.
No 12. janvāra līdz 14. janvārim Viļņas sporta pilī notika konkurss «Jaunatnes estrāde — 89», kura mērķis ir noteikt desmit labākās lietuviešu autoru dziesmas. Rezultāti būs zināmi mēneša beigās. Kauņā astoņu dienu koncertus sākusi leģendārā grupa «Nazareth».
Dzīve turpinās.
E. GANUSAUSKS