Šis ir kompetentu cilvēku laiks
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
… Latvijas Valsts universitātes Lielā aula ir pārpildīta. Nav itin nevienas brīvas vietas, balkonos cilvēki stāv kājās, visi ir kā elektrizēti, gaidīdami konferences sākumu. Nav jābrīnās par cilvēku milzīgo interesi, ko izraisījis nevis populāras rokgrupas koncerts, bet gan gaidāmā diskusija par Rīgas metro iespējamo būvniecību: cilvēkus satrauc pilsētas liktenis. Un, domājams, satrauks vienmēr — kā savas pilsētas patiesus patriotus.
Konferenci vadīja RAIMONDS ERNŠTEINS, LVU Fizikas un matemātikas fakultātes aspirants, Jaunatnes ekoloģiskā centra vadītājs, un ANDREJS PANTEĻĒJEVS, arī šīs fakultātes aspirants un kluba «Doma» vadītājs.
Latvijas Valsts universitātē līdz konferences dienai jau bija atskanējuši vairāk nekā 200 zvani, jo daudzi cilvēki vēlējās izteikties — kāds vairāk, kāds mazāk argumentēti. No tiem tikai četri esot bijuši «par» metro. IEROSINĀJUMUS, PRETENZIJAS, PRIEKŠLIKUMUS, KAS IZSKANĒJA GAN PA TELEFONU, GAN ARĪ ŠAJĀ KONFERENCĒ, TIKA NOLEMTS APKOPOT UN NODOT TIEŠI RĪGAS PILSĒTAS TAUTAS DEPUTĀTU PADOMES IZPILDKOMITEJAI.
Un tā — par viedokļiem, kas tika izteikti gan tiešā, gan pārnestā nozīmē karstajā konferencē.
Rīgas pilsētas TDP Rīgas metropolitēna projektēšanas un celtniecības organizācijas nodaļas vadītāja J. LUŅEVA viedoklis ir: celt metro. Un, viņaprāt, nav īsti skaidrs, kāpēc gan rīdzinieki tik krasi izsakās pret tā celtniecību. Līdz šim eksistē dažādas pieejas metro celtniecībai, transporta problēmām, un, ja Latvijā nepietiekot speciālistu, kas spētu izlemt par tā lietderību, tad speciālistus vajadzētu paaicināt no ārzemēm. Metro ir valsts pasūtījums, un būtu neprāts no tā atteikties. Ja Rīgā tikšot ieviests cits transporta veids, tā realizācijai līdzekļus vajadzēšot smelt no Rīgas pilsētas budžeta.
EDGARS BĒRZIŅŠ, institūta «Pilsētprojekts» pilsētbūvniecības darbnīcas vadītājs:
— Domājot un runājot par Rīgas metro, mani traucē cilvēku pārliekais azarts, emocionalitāte. Tas viss rada dezinformāciju. Daudzi pieprasa septiņreiz nomērīt un vienreiz nogriezt. Mēs esam jau mērījuši vairākkārt. Taču vienprātības nav arī mūsu nometnē. Protams, pietrūkst vēl daudzu aspektu, kuri būtu jāpēta padziļināti un daudz nopietnāk nekā līdz šim. Taču es neredzu iemeslu tam, lai metro nebūtu XXI gadsimta transports. Tiesa, šobrīd nepastāv tāds projekts, ko varētu tūlīt pat ekspertēt. Tāds projekts vēl ir jārada. Un vēl. Visbīstamākais moments, šobrīd ir vienprātība. Saprotiet mani pareizi: akla vienprātība nereti noved pie kļūdainiem, pat bīstamiem secinājumiem. Tāpēc ceru, ka nevienprātībā, strīdā dzims patiesība.
(Interviju ar Edgaru Bērziņu varēsit lasīt kādā no turpmākajiem laikrakstiem. Šis speciālists, mūsuprāt, bija viens no nosvērtākajiem un erudītākajiem cilvēkiem šajā diskusijā.) Institūta «Pilsētprojekts» projektu galvenais arhitekts G. MELBERGS izteica viedokli par ātrgaitas tramvaju kā piemērotāko transporta veidu mūsu galvaspilsētā. J. JANKOVIČS, institūta «Rūpnīcprojekts» metro projekta galvenais inženieris, runāja par metro būves ražošanas bāzi, kas būtu visnotaļ noderīga Rīgai ne tikai metro celšanas laikā.
Zinātniskās restaurēšanas pārvaldes priekšnieks S. MEIJEROVICS argumentēja metro necelšanu ar to, ka Rīgā nav attīstīta būvmateriālu ražošana. Rīgā nav veikta inženierģeoloģiskā izpēte, Rīga nevar sevi «uzturēt» arī ekoloģiskā ziņā — kas notiks tad, ja Rīgas iedzīvotāju skaits turpinās augt? 60. un 70. gadu Rīgas ģenerālie plāni nav īstenoti. Tālab vispirms būtu jāīsteno šie plāni, tad varētu runāt arī par kaut ko jaunu.
Patiešām — pārāk daudz ir neuzceltā. 1976.—1980. gadā bija paredzēts uzcelt Valsts bibliotēku, līdz 1990. gadam — TV un radiokompleksu Zaķusalā, arī koncertzāli Rīgā un vēl citus kultūras objektus. Vēl daži citi objekti X piecgadē netika nedz izprojektēti, nedz uzcelti. Kopā kultūras nozarē IX un X piecgadē netika apgūti būvmontāžas darbi 30 miljonu rubļu apmērā. Vai ar šādiem celtniecības tempiem un iespējām (pareizāk sakot — iespēju trūkumu) varam cerēt uz metro celtniecības triecientempiem, kaut arī uzaicināsim strādniekus no citām republikām? Un ņemsim vērā to, ka gadā — ar noteikumu, ja pietiks darbaspēka un būvmateriālu — var uzbūvēt labi ja 800 līdz 1000 metrus no topošā metro līnijām? Un tā pēc 40 gadiem varam cerēt uz modernu pilsētas transportu... Bet vairākas rīdzinieku paaudzes jau būs izaugušas mūžīgās būvbedres atmosfērā.
Vēl viens priekšlikums — RPI docents J. Osipovs ir uzrakstījis zinātņu kandidāta disertāciju par tematu: kā ar ESM salīdzināt un izvērtēt dažādu projektu alternatīvos variantus, un tā — šādā veidā varētu objektīvi novērtēt arī metro un citu iespējamo transporta sistēmu projektus.
Baltijas dzelzceļa signalizācijas un sakaru dienesta darbiniece, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes deputāte K. GRĪNBERGA, uzskatīja, ka metro Rīgā ir absolūti nepieciešams, jo, raugi, Jāņavārtos un citās stacijās maksimumstundās ir grūti tikt vilcienā. Vēl tika pārmests laikrakstam «Padomju Jaunatne», kurš tendenciozi ievietojot savās slejās tikai tās vēstules, kurās ir pausts viedoklis pret metro celtniecību. Diemžēl CITU VĒSTUĻU MUMS PAŠLAIK NAV.
Vēl daži izteikumi. LPSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks VILNIS ZARIŅŠ: «Metro ir kā dinozaura ola, ko laimes dzeguze cenšas iedēt mūsu ligzdiņā.» Nepieteikts runātājs: «Metro var salīdzināt ar pazemes Potjomkina sādžu.»
Bet nu — secinājumi. Kopumā konference noritēja asi, taču korekti. Par to paldies abiem tās vadītājiem, kuri prata turēt rokās zālē sēdošos. Konference nolēma: LŪGT RĪGAS PILSĒTAS TDP IZPILDKOMITEJU IZVEIDOT KOMPLEKSU EKSPERTU GRUPU, kas sāktu pētīt metro sociālos, ekonomiskos, kultūras, demogrāfiskos, nacionālos un citus aspektus. Pievienojoties E. Bērziņa domai par emociju pārpilnību šai jautājumā, ATLIEK CERĒT UZ CILVĒKU KOMPETENCI KONKRĒTAJĀ JOMĀ, JO TAGAD IR TIEŠI KOMPETENTU CILVĒKU, NEVIS KABINETA VADĪBAS LAIKS.
Uz daudziem jautājumiem konferencē, protams, vēl nepaspēja atbildēt, tāpēc — sekojiet presei!
ELITA VEIDEMANE
ULDA BRIEŽA foto
