Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aizvadītā nedēļa Igaunijā raksturojama kā nopietna un lietišķa. Rūpniecības uzņēmumi pakāpeniski tiek pielāgoti pārejai uz republikas saimniecisko aprēķinu, līdz kura ieviešanai atlikuši trīs mēneši.
Notika Igaunijas PSR Valsts plāna komitejas kolēģijas sēde, kas vēlreiz rūpīgi pārskatīja republikas saimnieciskā aprēķina modeli un nolēma mainīt Valsts plāna komitejas administratīvo struktūru, kā arī atzina par nepieciešamu izveidot speciālu fondu ar republikas saimnieciskā aprēķina ieviešanu saistīto jautājumu socioloģiskajai izpētei. Tika apspriests jautājums par Baltijas koptirgus perspektīvām. Kolēģijas locekļi vienprātīgi atzina, ka jāatsāk ziepju ražošana Igaunijā. Speciālu sēdi rīkoja arī Igaunijas PSR Augstākās Padomes konsultatīvā komiteja, kurā darbojas visu reģistrēto sabiedrisko kustību un grupu, kā arī kompartijas, komjaunatnes un arodbiedrību pārstāvji. Komitejas galvenais uzdevums ir ievērot visu sabiedrības slāņu un kustību intereses un viedokļus, izstrādājot jaunus likumprojektus, kas tiks apspriesti nākamajā Augstākās Padomes sesijā. Tā sāksies 5. oktobrī.
Nedēļas izskaņā ar žurnālistiem tikās Igaunijas PSR Augstākās Padomes darba grupa jaunatnes politikas izstrādei. To veido republikā atzīti pasniedzēji, zinātnieki, žurnālisti, kā arī komjaunatnes darbinieki un studenti. Tikšanās nolūks — iepazīstināt Igaunijas sabiedrību ar grupas darbības programmu un platformu un rosināt uz lielāku aktivitāti arī pašu jaunatni.
28. septembrī Tallinas Rātslaukumā notikusī tautas sapulce atzīmēja Molotova un Ribentropa pakta «jubileju». Šoreiz cilvēku nebija daudz — acīmredzot viņi jau ir noguruši no šāda veida pasākumiem.
Tajā pašā dienā republikā notika vēl nebijusi preses fotogrāfu akcija «Diena Igaunijā». Augu dienu ikdienas mirkļus un norises tvēra 50 fotogrāfi no PSRS un ārzemēm. Iegūtos attēlus paredzēts apkopot speciālā fotoalbumā, ko iespiedīs Somijā.
Septiņas dienas ilga starptautiskais mazo skatuvju festivāls. Tajā piedalījās mūsu valsts drāmas kolektīvi (arī no Latvijas) un ārzemju viesi. Domājams, ka šis festivāls var kļūt par ikgadēju.
Vēl daži kultūras dzīves jaunumi: Tallinas konservatorija atzīmēja 70 gadu jubileju, galvaspilsētā notika franču arhitektūras izstāde, dienas gaismu ieraudzīja jaunas neatkarīgas avīzes «Eesti Ekspress» pirmais numurs.
Varen priecājas Igaunijas basketbola karsēji — «Kalev» meistarkomanda četrās augstākās līgas meistarsacīkšu spēlēs izcīnīja četras uzvaras.
PIRETA PUKA,
kultūras nodaļas vadītāja
