Par «kontaktu» ar Maskavu
|
Intervija ar Juriju Kraftu, PSRS tautas deputātu, koncerna «E'starn» prezidentu (Igaunija).
— Lūdzu, pastāstiet par pašreizējo politisko situāciju Igaunijā!
— Igaunijā notiek neatkarīgas republikas veidošana. Tas rada daudz problēmu, jo vienmēr, cilvēkiem tiecoties pēc brīvības, rodas dažādas partijas, un politiskajā arēnā iznāk pavisam jauni cilvēki. Starp viņiem notiek liela cīņa par varu, par popularitāti. Pie mums 95 procenti vai pat vairāk igauņu grib suverēnu Igaunijas Republiku, bet, kad notiek cīņa starp varām, 39,5 procentiem citu nacionalitāšu — lielākoties krievu tautības — cilvēku rodas dažādas neskaidrības. Piemēram, cittautiešiem nav skaidra viņu nākotne Igaunijas Republikā. Tāpēc mums ir izveidojušies spēki, kas ir pret neatkarību. Tie aģitē un dezinformē citu nacionalitāšu iedzīvotājus.
— Pie mums ir 48 procenti cittautiešu, jums 38 procenti. Un tomēr Latvijā ir mierīgāka situācija nekā Igaunijā. Kā tas izveidojies?
— Pēdējās desmitgadēs mūsu valdība veicināja migrācijas palielināšanos. Tā, piemēram, pirms piecpadsmit divdesmit gadiem igauņu bija 75 procenti, turpretī tagad — 61,5 procenti. Kad radās Tautas fronte un dažādas citas kustības, tad, saprotams, īpaši spilgti savu viedokli pauda radikāļi, un kopumā ITF neveltīja pietiekamu vērību tiem, kas runā krieviski. Tieši tāpēc pie mums vēl nav pieņemts likums par valodu un pilsonību — notiek tāda kā spēle. Interfronte izmanto, ka tos, kas republikā iebraukuši pēdējo gadu laikā, maz interesē problēmas, kuras skar mazu republiku un mazu tautu. Bet, ja cilvēks ilgi dzīvo vienā vietā, tā viņam kļūst par dzimtām mājām. Arī šādu cittautiešu ir daudz, un viņi pilnīgi ir mūsu pusē cīņā par neatkarību.
— Jūsu domas par Prezidenta M. Gorbačova izdoto Dekrētu par Latvijas un Igaunijas valstiskās neatkarības neatzīšanu? Kāda ir igauņu attieksme pret to?
— Attieksme pret šo Dekrētu bija nosvērta un mierīga. Lai gan ļoti cerējām, ka Maskava beidzot ieklausīsies mūsos un pieņems tādus likumus, kas atzīs Baltijas neatkarību.
— Latvijā pret 4. maija Deklarāciju galvenokārt «uzstājas» armijas pārstāvji, un 15. maijā, pārģērbušies privātapģērbā, karaskolu audzēkņi centās ieņemt Augstākās Padomes ēku. Vai jums nešķiet likumsakarīgi, ka Prezidenta Dekrēts radies pirms 15. maija? Personiski man rodas izjūta, ka Interfronte sadarbojas ar «centru».
— Jā, arī man tas liekas dīvaini. Kā deputāts bieži uzturos Maskavā un zinu, ka Apvienotās strādnieku kolektīvu padomes līderi kopā ar interfrontes pārstāvjiem pastāvīgi uztur kontaktu ar Maskavu. Maskavā viņiem tiek sniegti padomi. Viņi strādā ļoti koordinēti gan Maskavā, gan Tallinā. Šobrīd tāda pati situācija kā 1940. gadā ir gan Rīgā, gan Igaunijā. 15. maijā arī Tallinā tika organizēts streiks. Arī 1940. gada Igaunijas valsts apvērsumā karavīri bija civilapģērbos.
— Baltijas deputātiem PSRS parlamentā daudzi atgādina — jūsu laiks beidzies! Vai, jūsuprāt, ir pienācis laiks, kad mums, PSRS tautas deputātiem, būtu jānoliek savas pilnvaras?
— Arī man daudzi uzdod šādu jautājumu. Uzskatu, kamēr Latvija un Igaunija de facto nebūs patstāvīgas republikas, mēs nedrīkstam nolikt savas pilnvaras. Tieši Maskavā šobrīd tiek risinātas mūsu aktuālās problēmas, tālab tieši tur mūsu deputātiem ir jāaizstāv neatkarīgo republiku tiesības.
ANDREJS CĪRULIS