Mūs piekrāpa
|
Principā mēs jau viss kolhozs aizbraucām. Viss tilts bija aizņemts. Es gan tikai vienu diennakti nostāvēju ar traktoru un arklu uz Vanšu tilta, pēc tam tik vedu ēst saviem zēniem — nepārtraukti visu nedēļu ar šefa mašīnu. Bet teiksim tā — tas lolojums, tā visa procedūra, kas bija, izskatījās daudz glītāk kādreiz, nekā izskatās šobrīd. Ļoti glupi. Kas nepatīk, tas nepatīk. Ja šobrīd būtu atkal tas viss jādara, diez vai, diez vai. Tad bija mazliet savādāk. Šitā korupcija! Nē, droši vien, ka nē. Es tādu valdību vispār neatzīstu. Tad mēs cīnījāmies par to, ka vajag Latvijai brīvību, bet neviens jau nedomāja, ka tā brīvība iznāks ačgārna. Ačgārna brīvība. Un tas ir vissliktākais, kas var būt dzīvē. Tas ir apmāns.
Pierakstījusi I. Bukbārde
