Kopīgais paziņojums
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rīgā 1990. gada 3. februāri
No 1. februāra līdz 3. februārim Rīgā notika Baltijas padomes kārtējā sēde, kurā piedalījās Latvijas un Igaunijas Tautas frontu, Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» pārstāvji un Azerbaidžānas Tautas frontes un Armēnijas Nacionālās kustības pilnvarotie pārstāvji:
no Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis»: Vitauts Landsberģis, Broņus Kuzmicks. Mečis Laurinkus, Alvīds Medalinsks;
no Latvijas Tautas frontes: Dainis Ivāns, Ints Upmacis, Romualds Ražuks, Edgars Melķisis;
no Igaunijas Tautas frontes: Edgars Savisārs, Rems Veidemanis, Arvo Junti;
no Azerbaidiānas Tautas frontes: Hikmets Hadžizade, Sabits Bagirovs;
no Armēnijas Nacionālās kustības: Ašots Manučarjans, Dāvids Vartanians, Ašots Blejans.
Notika konsultācijas, lai atrastu iespējas saspīlējuma politiskam noregulējumam Aizkaukāzā. Abas puses — ATF un ANK pārstāvli — vienojās, ka konflikta eskalācija ir pretrunā ar to tautu interesēm, kuras apdzīvo šo reģionu. Tika uzsvērts, ka jāpieliek visi pūliņi, lai konfliktus noregulētu mierīgā ceļā. Abas puses izteica gatavību piedalīties divpusējās un daudzpusējās konsultācijās.
Armēņu puse nāca klajā ar priekšlikumu turpmāk politiskajās konsultācijās iesaistīt pārstāvjus gan no Karabahas armēņu, gan azerbaidžāņu apdzīvotajām vietām.
Visi masveida vardarbības gadījumi reģionā rūpīgi jāizmeklē un bargi jāsoda. Šai nolūkā abas puses uzskata par lietderīgu izveidot kopīgu komisiju, kurā piedalītos Baltijas padome un autoritatīvas starptautiskās organizācijas.
Tikšanās dalībnieki vienprātīgi nosodīja ķīlnieku ņemšanu, vienojās par nepieciešamību izbeigt varmācīgās darbības un ne vēlāk kā līdz 15. februārim savstarpēji apmainīties ar sīku informāciju par visiem gadījumiem, kad bruņotas personas sagūstījušas mierīgos iedzīvotājus. Tika panākta arī abu pušu vienošanās par to, ka tās izmantos savu autoritāti un ietekmi, lai līdz 1. martam būtu atbrīvoti visi ķīlnieki.
Tikšanās dalībnieki kritizēja oficiālo aprindu informatīvo politiku, kas vērsta uz saspīlējuma vairošanu reģionā, uz starpnacionālo kaislību uzkurināšanu. Tika ierosināts nekavējoties sākt veidot struktūras, kas sniegtu ticamu, līdzsvarotu informāciju par notikumiem abās republikās. Bija runa ari par nepieciešamību ne vēlāk kā līdz 10. februārim nodibināt drošus, pastāvīgus sakarus starp ANK un ATF vadību.
Pēc azerbaidžāņu puses ierosinājuma Baltijas padome apņēmās organizēt starptautisku semināru, kurš apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar tautu pašnoteikšanās tiesībām un nacionālo republiku suverenitāti.
ATF un ANK pārstāvji nolēma 3. februāri Rīgā apspriest turpmāko divpusējo politisko konsultāciju rīkošanas termiņus un saturu, kā ari tajās pārstāvēto delegāciju sastāvu.
Puses konstatēja, ka savā praktiskajā darbībā tās balstās uz starptautisko tiesību pamatprincipiem.
Armēņu puse uzskata par valadzlgu uzsvērt, ka svarīgākais situācijas stabilizācijas faktors reģionā ir Arcahas iedzīvotāju pašnoteikšanās fakta vispārēja atzīšana.
Azerbaidžāņu puse konstatē, ka galvenais stāvokļa stabilizācijas faktors reģionā būtu Armēnijas oficiālo varas orgānu un sabiedrības atteikšanās no teritoriālajām pretenzijām pret Azerbaidžānas PSR un starp abām republikām pastāvošo robežu atzīšana.
Paziņojums vēl jāizskata ANK un ATF vadošajiem orgāniem, un tikai pēc apstiprināšanas tas iegūs no teksta izrietoio savstarpējo saistību spēku.
A. Manučarjans, E. Savisārs, D. Īvāns, S. Bagirovs, V. Landsberģis
