Latvijas sporta un fiziskās kultūras aktīva rezolūcija
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Iepazinušies ar PSKP CK paziņojumu «Par stāvokli padomju Baltijas republikās», mēs, Latvijas daudznacionālā sporta aktīva mītiņa dalībnieki, izsakām protestu pret PSKP CK pausto viedokli. Tas nav pamatots uz objektīvu informāciju, ir gatavots, nepiedaloties Centrālās Komitejas locekļiem no Baltijas republikām, un ir tāls no reālās situācijas patiesā vērtējuma.
Šai sakarā Latvijas sporta un fiziskās kultūras aktīva mītiņa dalībnieki paziņo:
1. Stāvoklis Latvijā ir sarežģīts, taču tas nav raksturīgs politiskās krīzes situācijai. Nav pamata bažām, ka pastāv reāli draudi pārbūves procesam, iekšējam tautu konfliktam un masu nemieriem ielās.
2. Paziņojums šādā formā diskreditē Latvijas Komunistisko partiju un LPSR Augstāko Padomi, kas, baudot tautas atbalstu, kontrolē sociāli ekonomisko un politisko situāciju Latvijā un sekmīgi risina sabiedrības atjaunotni patiesi ļeņinisko principu garā. Visi līdzšinējie republikas augstāko valsts varas orgānu pieņemtie lēmumi pārbūves procesā atbilst tautas interesēm. Tie nav antikonstitucionāli un ir vērsti uz Latvijas suverenitātes nostiprināšanu, kas nebūt nenozīmē separātismu. Tauta un Latvijas Komunistiskā partija, un valdība ir vienotas.
3. Mēs protestējam pret izteiktajiem apvainojumiem Latvijas tautai par it kā notikušajiem nacionālisma uzliesmojumiem, vandalisma aktiem, kā arī citām minētajām negatīvajām ekstrēmisma izpausmēm. Tie ir nepatiesi un aizskaroši un ir vērsti uz vispārēju antipātiju izraisīšanu pret Baltijas tautām, uz situācijas destabilizāciju Baltijas republikās un PSRS. Šāds nekorekts, situāciju saasinošs paziņojums ir izdevīgs tikai personām, kas atbalsta resoru impēriskās tendences un nevēlas rast ceļu uz PSRS vienotību dialoga un saprātīga kompromisa ceļā.
4. Mēs, Latvijas daudznacionālā sportistu, treneru un sporta darbinieku saime, vienmēr būdama uzticīga ļeņiniskajām internacionālisma tradīcijām, esam pārliecināti, ka paši savā zemē spēsim aizstāvēt un nosargāt partijas uz sākto pārbūves kursu, balstītu uz tautu draudzības un nāciju pašnoteikšanās tiesībām.
Rezolūcija pieņemta mītiņā Rīgā,
«Daugavas» stadionā,
1989. gada 28. augustā
