Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pats svarīgākais notikums Igaunijas jaunatnes dzīvē pagājušā nedēļā, protams, bija IĻKJS kongress, acīmredzot pēdējais VĻKJS sastāvā.
Kongresā tika pieņemts lēmums, kurā Igaunijas KJS iekļaušana Vissavienības komjaunatnes organizācijā 1940. gadā atzīta par nelikumīgu (sk. arī «PJ» 28.10.89.), un ar šā gada 25. novembri Igaunijas komjaunatne uzskata sevi par patstāvīgu organizāciju. Kaut arī kongresā vienojās par tā saukto «pārejas laiku» līdz 1990. gada martam, reāli tas būs komjaunatnes likvidācijas laiks. Kongresā bija daudz domstarpību un lēmuma pieņemšana nenoritēja tik gludi, kā varētu vēlēties.
Kongresa darbā piedalījās arī VĻKJS pirmais sekretārs, kurš uzstājās ar īsu runu. Protams, arī pēc Igaunijas komjauniešu organizācijas autonomizēšanās tiem, kuri vēlēsies palikt VĻKJS biedri, būs iespējams rūdīt savu idejisko pārliecību igauņu komjaunatnei brālīgās jaunatnes savienības rindās.
Sestdien, 25. novembrī, notika Igaunijas Darba kolektīvu padomes forums, kurā tās priekšsēdētājs Julo Nūgiss uzstājās ar priekšlasījumu un uzsvēra, ka svarīgu pagriezienu ceļā uz Igaunijas neatkarību būs iespējams veikt tikai jaunievēlētajai Igaunijas Augstākajai Padomei, par kuras deputātu kandidātiem balsos 1990. gada 26. martā.
Svētdien pirmo lidojumu no Tallinas uz Stokholmu veica Skandināvijas aviokompānijas SAS laineris, bet turpmāk regulāra gaisa satiksme savienos abu Ziemeļeiropas valstu (vienas — brīvas, otras — okupētas) galvaspilsētas četras reizes nedēļā. «Turp un atpakaļ» biļete maksās 280 padomju inflācijas rubļus. Ar jauno gadu no Tallinas lidostas sešas reizes nedēļā būs iespējams aizlidot uz Helsinkiem (ja klients vēlēsies — arī atlidot atpakaļ).
19. un 20. novembrī Tallinā, tāpat kā visā Igaunijā, notika starptautiski Bērnu svētki, kuros piedalījās arī Somijas pārstāvji. Par godu šiem pasākumiem premjerministrs Indreks Tome rīkoja pieņemšanu, un Tallinā klātesošos uzrunāja Starptautiskā Bērnu foruma pārstāvis Alans Deivids.
Satraukumu rada Jihevas apriņķī notiekošie ziemai sagatavoto siena krājumu aizdedzināšanas gadījumi. Patlaban jau ir problemātiski, vai pietiks barības lopu uzturēšanai šajā ziemā. Par spīti Igaunijas Iekšlietu ministrijas 6. nodaļas pūlēm (šī nodaļa nodarbojas ar organizētās noziedzības apkarošanu), pagaidām neviens vēl nav aizturēts.
Zaudējumi mērāmi vairākos simtos tūkstošu rubļu, jo šī ļaunprātīgā dedzināšana turpinās jau vairākus mēnešus…
TOMASS LĪVS,
politikas nodaļas korespondents
