„Karš nekad nav viegls"
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šādā garā pirmajās dienās pēc 17. janvāra sabiedroto uzbrukuma Irākai ir izteikušies gan ASV prezidents Dž. Bušs, gan citu rietumvalstu vadītāji, gan militārie speciālisti. Pirmais trieciens no gaisa pa Irākas stratēģiskajiem objektiem bija tiešām efektīvs, un pagaidām sabiedroto zaudējumi ir mazi. Irākas pretgaisa aizsardzība izrādījusies bezspēcīga pret bombardēšanu no liela augstuma. Taču sabiedroto absolūtais pārsvars gaisā bija vispārzināms jau pirms karadarbības sākuma. Rietumu līderi ir brīdinājuši, ka pēc pirmajiem sekmīgajiem uzlidojumiem nedrīkstot ļauties eiforijai. Jārēķinās ar iespējamajiem zaudējumiem, kas var būt visai lieli, kad sabiedrotie sāks otro karadarbības posmu — Kuveitā izvietotā Irākas karaspēka bombardēšanu no neliela augstuma. Īstais karš — karš aiz sauszemes — sāksies acīmredzot apmēram desmit dienas pēc pirmajiem uzlidojumiem Irākai. Tad, ja irākiešu cīņasgriba nebūs sagrauta, iespējams, sāks pienākt ziņas par lieliem amerikāņu un to sabiedroto zaudējumiem. Iespējams, ka tie būtiski ietekmēs amerikāņu sabiedrisko domu. Šobrīd vairāk nekā 80 procentu amerikāņu atbalsta Buša lēmumu sākt karadarbību. Vjetnamas kara pieredze rāda, ka amerikāņi neatbalsta valdību, kuras rīcība novedusi pie daudzu amerikāņu bojāejas.
Situāciju Tuvajos un Vidējos Austrumos ir ļoti sarežģījis Irākas raķešu trieciens Izraēlai. Izraēla nav radusi atstāt bez atbildes jebkuru uzbrukumu. Valsts valdība paziņojusi, ka ir karastāvoklī ar Irāku un patur sev tiesības dot atbildes triecienu. Ja Izraēla to darīs ar savām raķetēm "zeme—zeme" (darbības rādiuss — no 700 līdz 1100 kilometriem), var sabrukt Rietumu un arābu 29 valstu koalīcija pret Irāku. Pret Izraēlas atbildes triecienu izteikušies Sīrijas un Jordānijas pārstāvji, kas pasludinājuši, ka šādā gadījumā sākšot karu pret Izraēlu. Taču izskatās, ka intensīvā ASV valdības realizētā Izraēlas "nomierināšana" un sabiedroto aviācijas īstenotās Irākas raķešu palaišanas iekārtu medības dos rezultātus un karš Persijas līcī nepārvērtīsies par arābu karu pret Izraēlu un rietumvalstīm.
Jordānijā, Ēģiptē un Sīrijā iedzīvotāji ar sajūsmu esot uzņēmuši ziņu, ka Irāka sākusi bombardēt Izraēlu. Vairākās musulmaņu valstīs, to vidū Pakistānā, notikušas plašas demonstrācijas, solidarizējoties ar Irāku. Musulmaņu brīvprātīgo vienības izteikušas gatavību doties palīgā Irākai. Par karadarbības sākumu pret ASV un to sabiedrotajiem visā pasaulē paziņojušas palestīniešu teroristiskās organizācijas. Tātad pret Rietumiem vērstā "svētā kara" idejai ir visai liels atbalsts islāma pasaulē.
Ārkārtīgi liela nozīme acīmredzot būs tam, vai koalīcijas vadībai izdosies lokalizēt karadarbību Kuveitā. Tad konflikts neizplatīsies visā reģionā un būs izredzes uz drīzu kara beigšanos.
Pirmo kara dienu ziņojumi no Irākas liecina, ka Sadama Huseina režīma sabrukuma pazīmju pagaidām nav. Bijušais Huseina miesassardzes kapteinis, kas pirms trim mēnešiem aizbēdzis uz Angliju, paziņojis, ka Irākas diktatora dienas esot skaitītas. Augstākie armijas virsnieki gāzīšot "trako diktatoru", lai glābtu valsti un to, kas vēl palicis pāri no armijas. Taču ticamāks liekas "dzelzs lēdijas" M. Tečeres apgalvojums pirmajā kara rītā: "Diktatoru var savaldīt tikai ar militāru sakāvi." Jādomā, ka Huseins ir veicis pietiekamus pasākumus, lai nodrošinātu savu drošību un represīvā režīma stabilitāti.
Koalīcijas uzvara pati par sevi neizraisa īpašas šaubas. Bet kara ilgums un sabiedroto zaudējumu lielums kļūs skaidrs tad, kad sāksies masveida uzbrukums Irākas armijai Kuveitā. Šajā konkrētajā jautājumā var piekrist Ļeņinam, kas teicis, ka kara iznākumu galu galā nosaka karavīru morālais līmenis un cīņasgriba.
Saūda Arābija. AP-TASS telefoto
Oskars Hānbergs
(20. janvārī)
