Pa Latvijas suverenitātes ceļu

No Barikadopēdija
Latvijas Komunistiskās partijas rīcības programma

Latvijas Komunistiskā partija uz brīvprātības pamatiem apvieno Padomju Latvijas strādnieku šķiras, zemniecības un inteliģences labāko daļu. Tai jākļūst par Latvijas komunistu patstāvīgu politisko organizāciju, kas darbojas PSKP sastāvā un bauda vienādas tiesības ar citu savieno to republiku komunistiskajām partijām.

Komunistiskā partija ir viena no vecākajām Latvijas politiskajām partijām un revolucionārās Latvijas sociāldemokrātijas tradīciju mantiniece. Tā vadīja latviešu strādnieku un zemnieku revolucionāro cīņu par sociālo un nacionālo atbrīvošanos, par republikas sociālistisku pārveidi.

Vienlaikus Latvijas Komunistiskā partija uzņemas savu atbildības daļu par sociālisma deformācijām, kas radījušas krīzes stāvokli tautas saimniecībā un ekoloģiskajā situācijā, krasi saasinājušas starpnacionālās attiecības un izraisījušas negatīvas parādības partijā.

Kritiski novērtējot savu darbību, partija cieši apņemas kopā ar visiem republikas darbaļaudīm konsekventi cīnīties par staļinisma un stagnācijas seku pārvarēšanu un novēršanu, par kardinālu sociālisma atjaunināšanu suverēnā Latvijā un nosaka savu kolektīvi izstrādāto rīcības programmu pārbūves apstākļos.

 

Latvijas Komunistiskās partijas politikas pamatprincipi

 

Latvijas Komunistiskā partija savu politisko un ideoloģisko darbību balsta uz marksisma ļeņinisma pamatprincipiem, uz to radošu izmantošanu atbilstoši sabiedriski politisko procesu attīstības specifikai republikā.

Latvijas Komunistiskā partija iestājas par atjauninātu, no deformācijām attīrītu sociālistisko sabiedrību, kas balstās uz sociālistiskas tiesiskas valsts, tautvaldības, humānisma un sociālā taisnīguma principiem.

Darbodamās Latvijas PSR Konstitūcijas ietvaros un balstīdamās uz Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti, Latvijas Komunistiskā partija par savas darbības mērķi izvirza kalpošanu darba cilvēkam, gādību par cilvēka materiālo un garīgo interešu, ikdienas vajadzību un prasību apmierināšanu.

Savas sociālekonomiskās politikas centrā Latvijas Komunistiskā partija liek republikas ekonomiskās patstāvības reālu nodrošināšanu, ražošanas attiecību pārkārtošanu uz īpašuma formu daudzveidības pamata, konsekventu lauksaimniecības prioritātes realizēšanu. Vienlaikus Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka tai nav jānodarbojas ar ekonomisko jautājumu risināšanu saimnieciski tehnoloģiskajā līmenī, un iestājas par teritoriju, uzņēmumu, apvienību un saimniecību patstāvību.

Latvijas Komunistiskā partija iestājas par jaunu republikas partijas organizācijas statusu, kas atbilstu Latvijas PSR suverenitātei. Kā PSKP sastāvdaļai tai patstāvīgi jāizstrādā un jārealizē sava politika, ņemot vērā konkrētos Latvijas sociālekonomiskos apstākļus, tās demogrāfiskās un nacionālās īpatnības. Ir lietderīgi laika posmā līdz Latvijas Komunistiskās partijas kongresam sarīkot plašu diskusiju par republikas partijas organizācijas jauno statusu.

Latvijas Komunistiskā partija norobežojas no diktāta un birokrātiskā centrālisma politikas.

Latvijas Komunistiskā partija iestājas par Latvijas un pašas partijas vēstures objektīvu izpēti un patiesu atspoguļošanu. Tā uzskata staļinisma represijas mūsu zemē par noziegumu pret cilvēci, nosoda Ribentropa-Molotova 1939. gada 23. augusta paktu, tā slepeno papildprotokolu un nelikumīgās 1941. un 1949. gada deportācijas, atzīst par kļūdainiem Latvijas Komunistiskās partijas CK 1959. gada jūlija plēnuma lēmumus, kam bija postošas sekas latviešu nācijas, Latvijas ekonomikas, zinātnes un kultūras attīstībā.

Komunistiskā partija aizstāv ikvienas nācijas pašnoteikšanas tiesības, tiecas panākt, lai tiktu nodrošināta Latvijas suverenitāte kvalitatīvi atjauninātā padomju republiku federācijā, kas balstītos uz stabilām līgumattiecībām, iestājas par Latvijas PSR tiesībām patstāvīgi lemt visus savas valsts un sabiedrības dzīves jautājumus, izņemot tos, kurus tā brīvprātīgi nodevusi PSRS pārziņā.

Latvijas Komunistiskā partija savā darbībā aizstāv latviešu nācijas intereses, jo latviešu nācijai Latvija ir vienīgā Tēvzeme, un visu republikā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu intereses.

Latvijas Komunistiskā partija uzsver, ka visa vara attiecīgajā teritorijā jārealizē tautas deputātu padomēm.

Latvijas Komunistiskā partija ir par jaunas Latvijas Konstitūcijas izstrādāšanu un par tādu likumdošanas aktu pieņemšanu, kas atbilstu vispāratzītām starptautiskajām normām un cilvēka tiesību principiem.

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka partijas vadošo lomu sabiedrībā nevar noteikt Konstitūcija vai likums, tā jāapliecina praktiskā darbībā. Partijas rīcība jābalsta uz demokrātiskiem pamatprincipiem, izzinot un integrējot sava politikā visu Latvijas darbaļaužu intereses, nodrošinot vadības kolektīvismu, plašu partijas iekšējo demokrātiju un komunistu radošu aktivitāti, attīstot kritiku un paškritiku, garantējot partijas dzīvē pilnīgu atklātumu.

Savu politiku Latvijas Komunistiskā partija īsteno, veicot politisko, ideoloģisko un organizatorisko darbu sabiedrībā ar partijas komiteju, partijas pirmorganizāciju un to komunistu starpniecību, kas strādā padomju un saimnieciskajos orgānos, sabiedriskajās organizācijās un kustībās, darba kolektīvos.

idejiskā un politiskā plurālisma apstākļos Latvijas Komunistiskā partija uzskata par nepieciešamu risināt pastāvīgu dialogu ar visām sabiedriskajām un sabiedriski politiskajām organizācijām visos kardinālajos politiskajos jautājumos. Vienlaikus partija kategoriski vēršas pret separātismu, nosoda un noraida jebkuru darbību, kas vērsta uz starpnacionālā naida kurināšanu un pastāvošās sabiedriskās iekārtas graušanu.

 

Par partijas iekšējās dzīves demokratizāciju, partijas rindu idejisko un organizatorisko vienotību

 

Latvijas Komunistiskā partija iestājas par partijas iekšējās dzīves tālāku demokratizāciju, par to, lai:

— lēmumi svarīgākajos jautājumos tiktu pieņemti tikai pēc to vispusīgas apspriešanas partijas pirmorganizācijās, ņemot vērā darba kolektīvu un bezpartijisko domas;

— nelokāmi tiktu īstenots princips, ka partijā neviena organizācija un neviens komunists nedrīkst būt ārpus kritikas un ārpus komunistu un bezpartijisko kontroles;

— komunisti brīvi izteiktu savus politiskos uzskatus, notiktu plašas diskusijas partijā par visdažādākajiem sabiedriski politiskās dzīves jautājumiem, arī par PSKP Statūtiem un Programmu;

— tiktu atjaunota demokrātiskā centrālisma principa ļeņiniskā izpratne: «diskusiju brīvība jautājumu apspriešanas stadijā un rīcības vienotība pēc tam, kad vairākums ir pieņēmis lēmumus», tiktu pastiprināta šī principa demokrātiskā būtība. Šai nolūkā veicot kontroli «no apakšas uz augšu», nepieļaujot vajāšanu par citāda viedokļa izteikšanu;

— tiktu tālāk pilnīgota partijas aparāta struktūra, partijas aparāts būtu pakļauts attiecīgajam vēlētajam partijas orgānam un tā darbu raksturotu atbildīgums un atklātums;

— partijas organizāciju darbības praksē tiktu ieviests partijiskais pieprasījums.

Latvijas Komunistiskā partija uzsver, ka sociālisma kardinālas atjaunināšanas svarīgākais priekšnoteikums republikā ir komunistu rindu vienotība uz principiālajiem pārbūves politikas un šīs rīcības programmas pamatiem.

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka partijas iekšējās dzīves pārkārtošanā izšķirīgais posms ir partijas pirmorganizācijas, kam jāpiedalās partijas politikas izveidē, jāakumulē komunistu radošais potenciāls un jāizstrādā kolektīvais viedoklis visos ekonomiskās un sociālpolitiskās dzīves jautājumos. Tās kopā ar augstākiem partijas orgāniem ir atbildīgas par partijas politikas praktisko realizāciju.

Kadru politiku Latvijas Komunistiskā partija realizē ar partijas pirmorganizāciju starpniecību, balstoties uz pilsoņu tiesībām un to konstitucionālajām garantijām, ņemot vērā katra darbinieka lietišķās, profesionālās, politiskās un tikumiskās īpašības. Vadītāju kadrus tā izraudzīsies un ieteiks saskaņā ar atklātuma un demokrātiskuma principiem, pamatojoties uz darba kolektīvu priekšlikumiem un ņemot vērā sabiedrisko domu.

Latvijas Komunistiskās partijas jaunais statuss prasa izdarīt grozījumus PSKP Statūtos un Programmā. Šai sakarā Latvijas Komunistiskā partija uzskata par nepieciešamu piedāvāt plašai apspriešanai šādus tās patstāvības realizācijas variantus, ko izteikuši komunisti un partijas pirmorganizācijas:

 

I VARIANTS:

Latvijas Komunistiskajai partijai ir jābūt patstāvīgam partijas Statūtos atspoguļotam statusam PSKP sastāvā, savai rīcības programmai PSKP Programmas principu ietvaros un plašai autonomijai attiecībā uz šādiem jautājumiem:

— tiesībām pieņemt patstāvīgus un galīgus lēmumus, kas attiecas uz svarīgākajām republikas ekonomiskās, ekoloģiskās, sociālās, kultūras un nacionālās politikas problēmām, ņemot vērā vēsturiski izveidojušās īpatnības.

— galīgajām tiesībām realizēt visu līmeņu kadru politiku republikā un apmācīt kadrus, izveidojot republikā augstāko partijas skolu;

— tiesībām izlemt visus galvenos partijas iekšējās darbības jautājumus.

 

II VARIANTS:

Latvijas Komunistiskā partija ietilpst PSKP sastāvā, pastāvot tās federatīvai uzbūvei, kas paredz:

— ideoloģiskās un politiskās platformas vienotību uz marksisma-ļeņinisma, sabiedrības pārbūves un sociālisma atjaunotnes fundamentālo ideju pamata;

— Latvijas Komunistiskās partijas un citu savienoto republiku komunistisko partiju organizatorisko saikni, ko nodrošinātu līdztiesīga piedalīšanās PSKP augstāko orgānu darbā. Latvijas Komunistiskās partijas reglamentēta pārstāvība PSKP Centrālajā Komitejā un PSKP CK Politbirojā;

— Latvijas Komunistiskās partijas pilnīgu patstāvību visu republikas partijas organizāciju darba jautājumu izlemšanā uz savas Programmas un Statūtu bāzes.

 

Partijas sociālekonomiskā politika

 

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka visā sociālekonomiskajā politikā svarīgākais ir jautājums par dzīves kvalitāti, un cenšas panākt reālu cilvēka ekonomisko, sociālo un tiesisko aizsargātību, sociālo procesu demokratizāciju, republikas iedzīvotāju vitālo interešu un pamatvajadzību apmierināšanu, maznodrošināto iedzīvotāju grupu dzīves apstākļu drīzāku uzlabošanu uz nacionālā ienākuma tālāka pieauguma pamata.

SOCIĀLĀ POLITIKA. Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka pirmām kārtām nepieciešams atrisināt šādus sociālos uzdevumus:

— ar plašu sabiedrības piedalīšanos izstrādāt un realizēt ekonomiskos un citus pasākumus un īstenot agrāk pieņemtās programmas, kuru mērķis ir uzlabot republikas iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, tautas patēriņa precēm, pakalpojumiem un dzīvokļiem;

— ieviest daudzveidīgas progresīvas darba organizācijas un samaksas formas, pilnīgot materiālās stimulēšanas fondu sadali;

— realizēt pāreju uz 40 stundu darba nedēļu;

— ieviest jaunu obligātās apdrošināšanas sistēmu slimības un invaliditātes gadījumiem un vecumdienām;

— pilnīgot strādājošo profesionālās sagatavošanas sistēmu;

— noteikt un oficiāli apstiprināt reālu iztikas minimumu republikā un regulāri informēt par to iedzīvotājus;

— radīt mehānismu iedzīvotāju, īpaši maznodrošināto ģimeņu un sociālo grupu, ienākumu (darba algu, pensiju, stipendiju, pabalstu) paaugstināšanai, ņemot vērā inflācijas tempus un cenu pieaugumu. izstrādāt un realizēt pretinflācijas pasākumus;

— uzlabot visu veidu sociālos pakalpojumus pensionāriem un invalidiem. īpaši vientuļajiem, kuru ienākumi ir zemāki par iztikas minimumu. Saglabāt pilnas pensijas visiem strādājošajiem pensionāriem neatkarīgi no viņu darbavietas, amata un darba algas;

— pagarināt gadskārtējo minimālo apmaksāto atvaļinājumu visām darbaļaužu kategorijām līdz 24 darba dienām;

— izstrādāt un veikt pasākumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai republikā. Nodrošināt mātēm apmaksātu atvaļinājumu bērna kopšanai, saglabājot nepārtrauktu darba stāžu, līdz bērns sasniedzis trīs gadu vecumu. Saglabāt nepārtrauktu darba stāžu daudzbērnu mātēm, kurām ir personiskā piemājas saimniecība laukos, kamēr jaunākais bērns sasniedzis skolas vecumu;

— konsekventi realizēt sociālā taisnīguma principus sociālo un materiālo labumu saņemšanā, nepieļaujot nivelēšanu;

— uzlabot medicīniskās apkalpošanas kvalitāti, paaugstināt tautas izglītības un kultūras līmeni, balstoties uz šo nozaru pārvaldes decentralizāciju, progresīvu struktūru un darba metožu ieviešanu. Palielināt veselības aizsardzībai, izglītībai un kultūrai atvēlētā nacionālā ienākuma daļu;

— atjaunot un attīstīt lauku vispārizglītojošo skolu un lauku medicīnas iestāžu tīklu;

— radīt efektīvu civilās, administratīvās, kriminālās, darba un ģimenes likumdošanas sistēmu un veikt citus republikas iedzīvotāju likumīgo tiesību, brīvību un interešu aizsardzības, kā arī noziedzības un citu tiesībpārkāpumu apkarošanas pasākumus.

EKOLOĢISKĀ POLITIKA. Ņemot vērā ekoloģiskās problēmas politisko un sociālo nozīmīgumu, Latvijas Komunistiskā partija uzskata par ikviena republikas iedzīvotāja nacionālo un patriotisko pienākumu ekoloģiskās krīzes novēršanu, tautas dzīvesvides un veselības saglabāšanu.

Tāpēc Latvijas Komunistiskā partija iestājas par to, lai:

— republikas ekonomiskais, tehniskais, intelektuālais un sabiedriskais potenciāls tiktu orientēts uz lietpratīgu dabas resursu izmantošanu, dabai un apkārtējai videi nodarītā kaitējuma likvidēšanu, dabas un vides kardinālu atveseļošanu;

— nekavējoties tiktu izstrādāts ekoloģisko likumu kodekss, kas garantētu dabas, apkārtējās vides, cilvēku veselības, vēstures un kultūras pieminekļu efektīvu tiesisko aizsardzību;

— tiktu radīta datu banka par dabas resursu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, kā arī par faktoriem, kas to negatīvi ietekmē;

— tiktu organizēta apkārtējās vides stāvokļa tiesiskās uzraudzības un kontroles sistēma, nodrošināts ekoloģiskās informācijas pilnīgs atklātums;

— tiktu noteikta maksa par visiem dabas resursu izmantošanas veidiem kā dabas aizsardzības politikas ekonomiskais pamats, paredzot arī stingru sodu un sankciju sistēmu, lai novērstu postošu ietekmi uz dabu un cilvēku;

— tiktu kooperēti ministriju, resoru un uzņēmumu, lauku saimniecību un kooperatīvu līdzekļi, lai realizētu kopīgus dabas aizsardzības pasākumus un zinātniski tehniskā progresa ekoloģizācijas darbus;

— tiktu izslēgta jebkura jauna saimnieciskā darbība bez iepriekšējas neatkarīgas ekoloģiskās ekspertīzes un publiskas ierosināto projektu aizstāvēšanas;

— tiktu veikti enerģiski pasākumi ekoloģiski bīstamās situācijas likvidēšanai Ventspilī, Olainē, Rīgā m Rīgas jūras līcī, transporta sistēmā, pilnā apjomā atjaunotas Jūrmalas kūrorta dziednieciskās īpašības;

— tiktu veikti aizsargpasākumi vai ekoloģiski bīstamo ražotņu pārprofilēšana, lietpratīgi, kontrolējami lietotas ķimikālijas lauksaimniecībā, ražoti ekoloģiski tīri pārtikas produkti, vispirms bērniem;

— Baltijas kara apgabala, Baltijas flotes un Baltijas robežapsardzības apgabala uzņēmumi, organizācijas un karaspēka daļas Latvijas PSR teritorijā un Baltijas jūrā nelokāmi ievērotu dabas aizsardzības pasākumus, kas izslēgtu kaitējuma nodarīšanu dabai un apkārtējai videi;

— tiktu organizēta ekoloģijas speciālistu sagatavošanas un republikas iedzīvotāju ekoloģiskās audzināšanas sistēma.

EKONOMISKĀ POLITIKA. Latvijas Komunistiskās partijas ekonomiskās politikas galvenais uzdevums ir sasniegt pasludinātos sociālos un ekoloģiskos mērķus.

Savas ekonomiskās prakses pamatā Latvijas Komunistiskā partija liek:

— konstitucionāli pasludināto republikas ekonomisko patstāvību, principiāli citādas savstarpējas attiecības ar PSRS, citām savienotajām republikām jaunu federatīvo attiecību apstākļos, kā arī ar ārvalstīm;

— kvalitatīvu, tehnoloģiski pilnīgu. racionāli organizētu, augstražīgu un disciplinētu darbu, nepieciešamību likvidēt strādātāju atsvešinātību no ražošanas līdzekļiem un darba rezultātiem.

Latvijas Komunistiskā partija ir par:

— praksē īstenotām republikas īpašuma tiesībām uz zemi, tās dzīlēm, iekšējiem ūdeņiem, jūras šelfu, mežiem, gaisa telpu un citiem resursiem;

— īpašuma formu daudzveidību un demokratizāciju, par to līdztiesīgu pastāvēšanu un konkurenci un ražošanas attiecību būtisku pārkārtošanu uz šī pamata;

— vienādu ekonomisko saimniekošanas apstākļu nodrošināšanu visiem preču ražotājiem (valsts, nomas, akciju un citiem uzņēmumiem, kooperatīviem un individuālajiem ražotājiem);

— elastīgas cenu, tarifu, nodokļu un citu ekonomisko sviru sistēmas radīšanu, kas orientētu tautas saimniecību uz ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un zinātniski tehniskā progresa sasniegumu drīzāku ieviešanu, un veicinātu strādājošo lielāku ieinteresētību sava darba rezultātos;

— pāreju uz tirgus attiecībām, kuras regulē valsts, galvenokārt ar ekonomiskām metodēm, un kuru subjekti ir patstāvīgie ražotāji.

Tāpēc Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka:

— republikas valdībai, ikvienam valsts un saimnieciskās pārvaldes orgānam, visiem uzņēmumiem un organizācijām jāizstrādā un jārealizē pārejas posma programma darbam jaunajos ekonomiskajos apstākļos, kura nepieļautu tautas saimniecības darba pasliktināšanos un cilvēku reālā dzīveslīmeņa lejupslīdi;

— īstenojot elastīgu tirgus politiku visu republikas iedzīvotāju interesēs, republikas ekonomiskās attiecības ar tās partneriem jābalsta uz savstarpēji izdevīgiem līgumiem un uz šī pamata jānostiprina strādnieku un zemnieku savienība;

— jāoptimizē ražotājspēku attīstības koncepcija, paredzot strukturālus pārkārtojumus tautas saimniecībā par labu zinātņietilpīgām, resursus taupošām, mazmateriālietilpīgām, bezatlikuma, konkurētspējīgām un ekoloģiski tīrām ražotnēm un tehnoloģijām, kas republikai nodrošinātu maksimālu tautsaimniecisko efektu un darbaspēka resursu racionālu izmantošanu bez to mehāniska pieauguma;

— jārada daudzveidīga, efektīva patstāvīga republikas banku sistēma un, ja nepieciešams, jāievieš savi maksāšanas līdzekļi kā viena no republikas iekšējā aizsardzības formām;

— jārealizē pāreja uz ciemu, rajonu, pilsētu un republikas budžetu patstāvīgas veidošanas sistēmu, jāsamazina nepamatotā finanšu resursu pārdalīšana un neattaisnojamie dotāciju apjomi;

— ierobežotas izejvielu bāzes apstākļos kardināli jāuzlabo resursu taupīšana un otrreizējo resursu izmantošana;

— uz valsts un saimniecisko funkciju stingras norobežošanas un pārvaldes demokratizācijas pamata jālikvidē liekie pārvaldes aparāta posmi;

— jāpanāk, lai prioritāri attīstītos nozares lauksaimniecībai (būvmateriālu ražošana, enerģētika un citas), kas ir visa republikas un mūsu valsts tautas saimniecības kompleksa attīstības pamatā;

— jāpaplašina republikas ārējie ekonomiskie sakari un līdzdalība starptautiskajā darba dalīšanā, tai skaitā jāsekmē brīvu ekonomisko zonu izveidošana; jāpanāk, lai republika saņemtu valūtas ekvivalentu par savas ražošanas infrastruktūras un ģeogrāfiskā stāvokļa ekspluatāciju (ostas, tranzīts, tūrisms, rekreācija utt.);

— jāpilnveido fundamentālās un lietišķās zinātnes materiāltehniskā bāze, lai nodrošinātu augstražīgu un ekoloģiski tīru tehnoloģiju, aparātu un iekārtu, kā arī informātikas sistēmu un līdzekļu izstrādāšanu.

Latvijas Komunistiskā partija centīsies panākt, lai:

— paaugstinātos ekonomiskās zinātnes un izglītības līmenis, attīstītos starptautiskā sadarbība šajā jomā un izveidotos jauna ekonomisko kadru paaudze, kas spētu rezultatīvi strādāt mūsdienu apstākļos.

AGRĀRĀ POLITIKA. Konsekventi aizstāvot lauksaimniecības prioritāti, Latvijas Komunistiskā partija iestājas par:

— saimniekošanās sistēmas demokratizāciju, dziļu ražošanas attiecību pārkārtošanu, līdztiesīgu iespēju radīšanu dažādu īpašuma veidu un saimniekošanas formu attīstībai laukos; atbalsta zemnieku saimniecību veidošanās procesu, to finansiālo un materiālo stimulēšanu un tehnisko apgādi, nodrošinot ražotājiem iespējas brīvi rīkoties ar sava darba rezultātiem;

— kvalitatīvi jauna zinātniskā nodrošinājuma izstrādi lauku attīstībai atbilstoši mūsdienu procesiem lauksaimniecībā un pasaules pieredzei;

— nacionālā ienākuma un materiālo resursu taisnīgu sadali starp republikas nozarēm un reģioniem, ievērojot lauksaimniecības prioritāti un agrorūpnieciskā kompleksa ieguldījumu sabiedriskajā kopproduktā un tautas patēriņa preču kopapjoma;

— tāda elastīga cenu mehānisma izveidošanu, kas nodrošinātu ekvivalentu preču apmaiņu starp nozarēm, ekonomiskos apstākļus un ieinteresētību paplašinātai atražošanai katrā lauksaimniecības uzņēmumā;

— visa republikas zivsaimniecības kompleksa darbības uzlabošanu;

— lauksaimniecībai nepieciešamas kvalitatīvas materiāltehniskās bāzes (sevišķi pārstrādes rūpniecības bāzes) radīšanu atbilstoši zinātniski tehniskā progresa līmenim, atbalstot šai sakarā iniciatīvu izmantot republikas rūpniecības tehnisko potenciālu;

— attiecīgo rūpniecības nozaru un uzņēmumu pārorientēšanu, lai apmierinātu republikas lauksaimniecības materiāltehniskās vajadzības;

— agrorūpnieciskā kompleksa pārvaldes demokratizāciju, tās aparāta būtisku samazināšanu un pārveidi atbilstoši pašpārvaldes principiem un ražotāju interesēm;

— vispusīgu sadarbību ar Latvijas Lauksaimnieku savienību, lai paātrinātu nozares attīstību.

 

Par atjaunotnes ideoloģiju, par dzīves patiesību

 

Latvijas Komunistiskās partijas ideoloģiskais darbs balstās uz marksisma ļeņinisma teorētisko mantojumu un vispārcilvēcisko vērtību prioritāti. Tā mērķis ir materiālistiska pasaules uzskata veidošana un progresīvo sociālisma atjaunināšanas ideju nostiprināšana sabiedriskajā apziņā, turklāt kategoriski noraidot administrējošu un komandējošu pieeju, dogmatismu, birku piekarināšanu, nosodot nepamatotas apsūdzības nacionālismā un Šovinismā.

LATVIJAS VĒSTURES OBJEKTĪVA ATSPOGUĻOSANA. Vēsturiskās patiesības pilnīgu atjaunošanu uzskatīdama par agrāk pieļauto kļūdu un trūkumu izskaušanas nepieciešamu priekšnoteikumu, Latvijas Komunistiskā partija iestājas par ikviena cilvēka reālām tiesībām brīvi meklēt patiesību, par enerģisku politiskās konjunktūras pārvarēšanu sabiedriskajās zinātnēs.

Šai sakarā republikas sabiedrisko zinātņu speciālistu pienākums ir sagatavot konceptuāli jaunus pētījumus un mācību grāmatas, kas pilnā mērā atspoguļotu sarežģīto un pretrunīgo Latvijas vēsturisko ceļu, īpaši XX gadsimtā. Ņemot vērā sabiedrības intereses, nopietni ir jāpēta tādas problēmas kā:

— padomju sociālistiskā valstiskuma izveidošanās Latvijā;

— Latvijas Republikas nodibināšanās, tās politiskā un sociālekonomiskā attīstība;

— strādnieku kustības vēsture, Latvijas Komunistiskas partijas savstarpējās attiecības ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju un citām politiskajām partijām;

— 1939. gada PSRS un Vācijas nolīgumu sekas Latvijā, to politiskais un tiesiskais izvērtējums;

— 1940. gada notikumi Latvijā un to vēsturiskā būtība:

— Latvija vācu fašistiskās okupācijas gados;

— Lielā Tēvijas kara politiskās, ekonomiskās un demogrāfiskās sekas Latvijā;

— staļiniskās represijas pret Latvijas iedzīvotājiem; ļeņiniskās nacionālās un agrārās politikas izkropļojumi Latvijas PSR. to sociālās, ekonomiskās un demogrāfiskās sekas;

— stagnanto parādību cēloņi, īpatnības un rezultāti Latvijā.

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka nepieciešams izstrādāt likumu par arhīviem Latvijas PSR, kas nodrošinātu plašu pieeju arhīviem un citiem informācijas avotiem, kā arī kompleksu republikas sabiedrisko zinātņu pētījumu programmu.

GARĪGI BRĪVAS UN INTELEKTUĀLI ATTĪSTĪTAS PERSONĪBAS VEIDOŠANA. Par garīgi brīvas un intelektuāli attīstītas personības veidošanās obligātu priekšnoteikumu Latvijas Komunistiskā partija uzskata augstu izglītības un profesionālisma līmeni, cilvēku audzinātības, vispārīgās un fiziskās kultūras izkopšanu, kas ietver vispārcilvēcisko vērtību un ētikas normu apguvi, augstu starpnacionālās saskarsmes kultūru un darba tikumu.

Latvijas Komunistiskā partija iestājas par garantētām tiesībām uz apmācību republikas pirmsskolas iestādēs un mācību iestādēs latviešu un krievu valodā, par to, lai tiktu apmierinātas visu tautību skolēnu un viņu vecāku nacionālās un kultūras vajadzības.

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka, balstoties uz republikas suverenitātes principu, ir jāpieņem jauns likums par tautas izglītību.

Latvijas Komunistiskā partija visnotaļ atbalstīs novatorisku apmācības un audzināšanas metožu un jaunu izglītības organizācijas un pārvaldes formu izstrādi un ieviešanu, veicinās plašākas iespējas iegūt izglītību citās republikās, kā arī ārzemēs gan ar valsts un sabiedrības gādību, gan privātā kārtā.

Latvijas Komunistiskā partija iestājas par to, lai tiktu saglabāta, attīstīta un bagātināta latviešu tautas kultūra, nodrošināta saudzīga attieksme pret tās labākajām tradīcijām un kultūras mantojumu, radīti apstākļi un garantijas visu Latvijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu pārstāvju pilnvērtīgai kultūras dzīvei, nostiprināti nacionālo kultūras biedrību un savienību darbības materiālie un tiesiskie pamati. Partija visnotaļ atbalstīs Latvijas Kultūras fonda darbību, tehniskās jaunrades attīstību, republikas kultūras institūta un Rīgas humanitārā institūta izveidošanu, XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku un X deju svētku organizēšanu un sarīkošanu 1990. gadā, ar Valsts bibliotēkas, Nacionālās operas, Valmieras un Daugavpils teātru, Mākslas akadēmijas, Rīgas izstāžu zāles un jaunas Dziesmu svētku estrādes celtniecību un rekonstrukciju saistīto jautājumu atrisināšanu un Latvijas kultūras centra izveidošanu Maskavā, šos uzdevumus atzīstot par prioritāriem.

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka attiecības ar radošo inteliģenci jāveido, pamatojoties uz saudzīgu attieksmi pret talantu kā nacionālo bagātību un noteiktu atteikšanos iejaukties mākslinieciskajā jaunradē, no kultūras dzīves vulgāras ideoloģizācijas un politizācijas.

STARPNACIONĀLO ATTIECĪBU HARMONIZĀCIJA. Latvijas Komunistiskā partija iestājas par nacionālās politikas principiālu atjaunināšanu, izvirza uzdevumu atbilstoši mūsdienu realitātēm atjaunot ļeņinisko pieeju nacionālā jautājuma risināšanai.

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka PSKP XIX Vissavienības konferences rezolūcijas, PSRS Tautas deputātu kongresa lēmums «Par galvenajiem PSRS iekšpolitikas un ārpolitikas virzieniem», PSKP platforma «Partijas nacionālā politika mūsdienu apstākļos», Deklarācija par Latvijas valsts suverenitāti un Latvijas Tautu foruma rezolūcija veido nepieciešamo politisko pamatu starpnacionālo problēmu sekmīgai atrisināšanai Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā.

Latvijas Komunistiskā partija balstās uz konstitucionālo atziņu, ka Latvijas PSR ir suverēna sociālistiska valsts, kas izveidota, lai īstenotu latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības un aizsargātu visu republikas pilsoņu intereses.

Latvijas Komunistiskā partija iestājas par padomju federācijas kvalitatīvu atjaunināšanu un pārveidošanu, balstoties uz ļeņinisko ideju par līdztiesīgu republiku savienību. Savā nacionālajā politikā Latvijas Komunistiskā partija vadās no tā, ka Latvija ir vienīgā teritorija pasaulē, kur ir jābūt nodrošinātai brīvai latviešu nācijas, tās kultūras un valodas attīstībai. Vienlaikus republikā jārada garantijas visu šeit dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu valodas un kultūras attīstībai.

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka ir nepieciešams:

— izstrādāt un pieņemt Latvijas PSR likumu, kas garantētu visu republikā dzīvojošo nacionalitāšu pārstāvju tiesības1

— likumdošanas ceļā nokārtot jautājumu par valsts, tautas un nacionālajiem svētkiem un atceres dienām, precīzi nosakot to statusu;

— izveidot Latvijas PSR Augstākajā Padomē tautību lietu komiteju un vietējās padomēs. Ja tas ir nepieciešams, starpnacionālo attiecību komisijas:

— attīstīt un nostiprināt sakarus ar latviešiem, kas dzīvo citās PSRS republikās;

— konsekventi realizēt Latvijas PSR Valodu likuma nodrošināšanas programmu un paātrināt materiāltehnisko, kadru un citu jautājumu atrisināšanu, īpašu uzmanību veltījot Rīgai, kā arī Latgales pilsētām un rajoniem;

— nodrošināt, lai tiktu kvalitatīvi veikti un optimāli koordinēti teorētiskie pētījumi un praktiskie ieteikumi svarīgākajos nacionālās politikas un nacionālo attiecību jautājumos.

Latvijas komunisti pievienojas sabiedrības centieniem glābt lībiešu etnisko identitāti un nodrošināt lībiešu nacionālās tiesības, apņemas piedalīties šī humānā mērķa sasniegšanā.

Komunistiskā partija kategoriski vēršas pret naida kurināšanu starp tautām. Nacionālajām un internacionālajām vērtībām un interesēm ir organiski jāsabalsojas. Nacionālais ir vispārcilvēciskā neatņemama sastāvdaļa un nacionālais nihilisms nav identificējams ar internacionālismu. Komunistu pienākums ir aktīvi vērsties pret nacionālisma un šovinisma izpausmēm vispirms savas nācijas vidū un katrā ziņā novērst dažādu nāciju savstarpēju kritiku sabiedrībā un masu informācijas līdzekļos.

 

PAR APZIŅAS BRĪVĪBU, PAR DIALOGU AR TICĪGAJIEM.

 

Latvijas Komunistiskā partija aizstāv ļeņiniskās nostādnes par baznīcas atdalīšanu no valsts un skolas šķiršanu no baznīcas, pilsoņu konstitucionālās tiesības pievērsties jebkurai reliģijai vai arī nepievērsties nekādai un nosoda nelikumības, kas staļinisma un stagnācijas gados tika pieļautas pret baznīcu un ticīgajiem.

Jaunajos baznīcas un valsts savstarpējo attiecību apstākļos Latvijas Komunistiskā partija iestājas par vaļsirdīgu un konstruktīvu dialogu ar reliģiskajām organizācijām, par ticīgo un neticīgo rīcības vienotību miera nostiprināšanā, apkārtējās vides aizsardzībā un kultūras vērtību saglabāšanā, labdarības un žēlsirdības kustībā, vispārcilvēcisko morāles normu iedzīvināšanā.

Komunistiskā partija uzskata, ka ir taisnīgi atdot reliģiskajām organizācijām agrāk atsavinātās ēkas un mantu, atzīst to tiesības izdot reliģisko literatūru un uzturēt kontaktus ar ticīgajiem, izmantojot masu informācijas līdzekļus.

 

 PAR AKTĪVU ĀRPOLITIKU UN STABILIEM SAKARIEM AR PASAULES TAUTĀM, AR TAUTIEŠIEM ĀRZEMĒS.

 

Balstoties uz jaunu politisko domāšanu. Latvijas Komunistiskā partija iestājas par to, ka:

— jāizveido no kodolieročiem brīva zona Baltijas reģionā, jāpaplašina dialogs ar ārzemju sabiedrību jautājumos, kas attiecas uz atbruņošanās problēmu risināšanu, tautas diplomātijas attīstīšanu un ekoloģiju, jāvairo lietišķi sakari ekonomikas, zinātnes, tehnikas un humanitārajā jomā;

— jādibina, jāattīsta un jāpadziļina kontakti ar ārvalstu un īpaši Baltijas jūras piekrastes valstu komunistiskajām, sociāldemokrātiskajām un strādnieku partijām un kustībām;

— jāpaplašina politiskie, ekonomiskie, zinātniskie, kultūras un sporta kontakti ar emigrāciju (tiklab latviešu, kā arī citu tautību izceļotājiem no Latvijas), apmaiņa oficiālā līmenī, tūrisma ietvaros un personīgā kārtā, jāatbalsta sabiedrības iniciatīva 1990. gada jūlijā sarīkot Latviešu nācijas forumu;

— Padomju Savienības vēstniecībās Amerikas Savieno tajās Valstis, Kanādā, Zviedrijā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Austrālijā un citās valstīs jāatver Latvijas PSR pārstāvniecības;

— jāizmanto visas iespējas, lai uz savstarpības principu pamata atvērtu Latvijas kultūras centrus minētajās un citās ārvalstis, īpaši Baltijas reģiona valstis.

 

PAR MASU INFORMĀCIJAS LĪDZEKĻU PATSTĀVĪBU UN ATBILDĪBU.

 

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka masu informācijas līdzekļu patstāvība un atbildība jānosaka Latvijas PSR likumiem.

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka visas dzīves parādības jāatspoguļo pilnā apjomā, vispusīgi un objektīvi, nepieļaujot primitīvu sabiedrības dzīves ideoloģizāciju un masu informācijas līdzekļu izmantošanu nacionālistisku un šovinistisku ambīciju, personīgu vai grupu interešu sludināšanai.

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka ir nepieciešams:

— stingri noteikt partijas, valsts, sabiedriski politisko un sabiedrisko organizāciju izdevumu statusu, likumdošanas ceļā fiksēt izdevēja tiesības un atbildību;

— redakcijām piešķirt juridiskas personas statusu ar tiesībām atvērt tekošos kontus bankā;

— izveidot Latvijas PSR Augstākās Padomes un Ministru Padomes periodisku preses izdevumu latviešu un krievu valodā;

— kardināli pārkārtot republikāniskās un vietējās preses struktūru, lai tā maksimāli atbilstu sabiedrībā notiekošajām politiskajām un ekonomiskajām reformām;

— izveidot LATINFORM pastāvīgo korespondentu punktu PSRS Augstākajā Padomē, rast iespēju dibināt pastāvīgus preses, radio un televīzijas korespondentu punktus to savienoto republiku un ārvalstu galvaspilsētās, ar kurām Latvijas PSR uztur ciešus kontaktus;

Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejā nodibināt LKP politikas propagandas redakciju un Tautas deputātu padomju darba redakciju;

— ar 1991. gadu izveidot republikas televīzijas otro programmu un jaunu radioprogrammu. kas apmierinātu republikā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu vajadzības (līdz pat raidījumu valodai), nacionālo kultūras biedrību, sabiedriski politisko organizāciju, kā arī ticīgo intereses;

— izveidot Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas kolēģijas sabiedrisko konsultatīvo padomi, lai, izstrādājot programmu veidošanas politiku, maksimāli pilnīgi ievērotu dažādu sabiedrības slāņu intereses;

— nostiprināt izdevēju, radio un televīzijas materiāltehnisko bāzi, īpašu uzmanību veltījot radio un televīzijas kompleksa otrās kārtas celtniecībai. Atbalstīt ideju par citu republiku un ārvalstu televīzijas programmu uztveršanu ar kosmiskās sakaru sistēmas palīdzību:

— piešķirt attiecīgiem republikas valsts orgāniem tiesības patstāvīgi izlemt jautājumus par jaunu izdevumu vai redakciju organizēšanu, to slēgšanu, noteikt finansēšanas kārtību un honorāru politiku. Likvidēt nepamatoto dažādu izdevumu honorāru likmju diferenciāciju.

 

PAR EFEKTĪVU JAUNATNES POLITIKU.

 

Apzinoties, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izstrādāt efektīvu valsts politiku, kas atspoguļotu un aizstāvētu dažādu republikas jaunatnes slāņu un grupu intereses, Latvijas Komunistiskā partija:

— uzskata radošu un talantīgu jaunatnes darbu visās ekonomiskās un garīgās dzīves jomās par jo svarīgu republikas augšupejas priekšnoteikumu un iestājas par to, lai visiem republikas jauniešiem un jaunietēm tiktu garantētas vienādas tiesības un iespējas izglītības iegūšanā un profesionālajā izaugsmē, sociālekonomisko interešu, garīgo un kultūras vajadzību apmierināšanā;

— atzīst jaunatnes tiesības uz patstāvīgu un neatkarīgu darbību visās sabiedriski politiskās dzīves sfērās;

— iestājas par to, ka republikas komjaunatnei jāattīstās kā jaunatnes sabiedriski politiskai organizācijai, kas savā darbā balstās uz Latvijas Komunistiskās partijas ideoloģisko platformu, uz patstāvības, iniciatīvas un pašdarbības principiem, uztur partnerattiecības ar citām organizācijām un sadarbojas ar tām;

— uzskata, ka sabiedrības demokratizācijas apstākļos neviena jaunatnes organizācija nespēj aptvert visu jaunatnes interešu daudzveidību, un iestājas par pašdarbīgo principu attīstību jaunatnes kustībā, par jaunatnes sabiedrisko veidojumu patstāvīgu rīcību Latvijas PSR Konstitūcijas ietvaros;

— atbalsta plašāku Latvijas jaunatnes sadarbību un apmaiņu ar citu savienoto republiku jaunatni un ar ārvalstu demokrātiskajām jaunatnes organizācijām un kustībām,  kā arī Latvijas jaunatnes organizāciju pārstāvību starptautiskajās organizācijās un asociācijās;

— iestājas par to. lai visiem jauniešiem tiktu radītas vienādas iespējas nodarboties ar fizisko kultūru, sportu un tūrismu, plaši piedalīties starptautiskajās sacensībās un reprezentēties sporta organizācijās, par iniciatīvas fondu, jaunatnes kultūras un sporta centru izveidošanu. Latvijas Komunistiskā partija atbalsta Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas ideju;

— uzskata, ka ir nepieciešams atveseļot morāli psiholoģisko klimatu PSRS Bruņoto Spēku daļās, aktīvi ietekmēt jauniešu sagatavošanu karadienestam, ceļot PSRS Bruņoto Spēku autoritāti, iestājas par to, lai tiktu maksimāli izmantotas Baltijas kara apgabala un robežapsardzības apgabala, kā arī Baltijas flotes iespējas republikas jauniešu obligātajam karadienestam.

 

PAR PĀRBŪVES SABIEDRISKI POLITISKĀ PROCESA ATTĪSTĪŠANU, PAR SADARBĪBU AR SABIEDRISKAJĀM UN SABIEDRISKI POLITISKAJĀM ORGANIZĀCIJĀM. Latvijas Komunistiskā partija iestājas par vispusīgu sadarbību ar tām sabiedriskajām un sabiedriski politiskajām organizācijām, kas savā darbībā vadās no visu republikā dzīvojošo nacionalitāšu cilvēku interesēm un atzīst sociālistiskās attīstības ceļu. Partija izvērš sadarbību uz atklāta dialoga un savstarpējas iecietības pamata, atzīstot katra tiesības izteikt principiālu kritiku un dažādus viedokļus.

Konkrētu problēmu risināšanas procesā partija neizslēdz iespēju sadarboties ar. citām organizācijām arī tajos gadījumos, kad atsevišķos jautājumos pastāv principiālas domstarpības Latvijas Komunistiskā partija nosoda jebkuras tādas organizācijas darbību, kas veicina starpnacionālo nesaskaņu uzkurināšanu, aicina gāzt pastāvošo iekārtu, destabilizē sabiedrisko kārtību, pārkāpj likumus, un izvērsis pret to bezkompromisa politisku cīņu.

Latvijas Komunistiskā partija atzīst, ka tās praktiskais darbs notiek politiskā plurālisma apstākļos, kad tiek izdarīti mēģinājumi veidot vairākas partijas.

Latvijas Komunistiskā partija prasa, lai komunisti, kas iestājušies dažādās sabiedriski politiskajās organizācijās, tajās izskaidro un īsteno partijas politiku.

Latvijas Komunistiskā partija iestājas par to, lai radikāli tiktu pārkārtota arodbiedrību organizāciju darbība realizējot sabiedrības demokrātiskas atjaunināšanas un sociālā taisnīguma principus, aizstāvot visu republikas darbaļaužu intereses.

Latvijas Komunistiskā partija atbalsta tādu apvienību asociāciju un citu pašdarbīgo formējumu veidošanos un darbību kas ar savu rīcību veicina krīzes situācijas likvidēšanu republikā aizstāv visu Latvijā dzīvojošo nacionalitāšu daudzveidīgās intereses un ar atbildības apzinu risina akūtās problēmas.

Latvijas Komunistiskā partija uzskata, ka drīzāk jāizstrādā un jāpieņem Latvijas PSR likums par pilsoņu sabiedriskajām organizācijām un brīvprātīgajām apvienībām.

 

***

 

Šī rīcības Programma ir nepieciešams solis LKP kārtējā, XXV kongresa un PSKP XXVIII kongresa sagatavošanas ceļā.

Komunisti, domubiedri, labas gribas cilvēki, visi kam dārgi humānie sociālisma ideāli un suverēnās Padomju Latvijas nākotne!

Latvijas Komunistiskā partija aicina jūs saliedēties cīņā par sabiedrības atjaunotni, par godprātīgām un korektām attiecībām starp dažādu tautību cilvēkiem, par patiesi revolucionāru mūsu dzīves pārbūvi!