Ziņas no Lietuvas un par to
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kā paskaidroja «Sajūdis» informācijas dienests, tiek uzskatīts, ka ir piekauti un aizvesti nezināma virzienā visi 38 jaunieši, kas Sarkanā Krusta aizsardzībā patvērās psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Slimnīca acīmredzot bija ielenkta, tāpēc arī no tās telpām izbēgušie puiši vēlāk varēja tikt notverti. Par viņu turpmāko likteni ziņas netiek sniegtas. Speciāla komisija ir tikusies ar armijas virspavēlniecību, kas par sagūstītajiem jauniešiem vienīgi pateikusi, ka viņi nogādāti iepriekšējās dienesta vietās.
Pēc karavīru iebrukuma slimnīcas telpas pārvērtušās par postažu. Noplēsts un samīdīts zemē mētājās Sarkanā Krusta karogs, simbolizēdams PSRS impēriski vardarbīgo patvaļu.
Lietuvā ir noslēgti visi tiešie telefaksa sakari ar ārzemēm.
Izdots Maskavas rīkojums izraidīt no Lietuvas visus ārzemju pavalstniekus — gan žurnālistus, gan diplomātus — , tiklīdz viņiem būs beidzies vīzas termiņš.
Gaidot iespējamo agresiju pret masu informācijas līdzekļu mītnēm, kārtības sargu vienības dienu un nakti dežurē pie Preses nama un Televīzijas centra.
Pēc «Sajūdis» ziņām, pretēji Centrālās televīzijas krietnajam pārspīlējumam, «nakts partijas» aizvakardienas mītiņā piedalījušies tikai kādi 5000 cilvēki.
Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētājs V. Landsberģis padomju karaspēka rīcību nosaucis par klaju agresiju. Viņš izteica nožēlu, ka rietumvalstis Lietuvu esot atstājušas likteņa varā tās kompromisa meklējumos ar Maskavu.
ASV valsts sekretārs Dž. Beikers sakarā ar notikumiem Lietuvā nosūtījis personisku vēstījumu PSRS ārlietu ministram E. Ševardnadzem.
ASV brīdinājusi PSRS, ka iespējamā militārā intervence Lietuvā kaitēšot Maskavas un Vašingtonas attiecībām. Savukārt Landsberģis intervijā, ko sniedzis amerikāņu radio pārstāvim, Baltajā namā izteikto viedokli nosaucis par nepietiekamu.
Zviedrijas ārlietu ministrs S. Andersons izteica savas valsts atbalstu Baltijas valstu tautu centieniem atgūt neatkarību.
Dānijas ministru prezidents Šlīters aicināja starptautisko sabiedrību nosodīt PSRS cenšanos izolēt Lietuvu.
A. Saharova atraitne J. Bonnere, kas viesojas Savienotajās Valstīs, aicinājusi prezidentu Bušu nodibināt diplomātiskās attiecības ar Lietuvu.
ASV senators Edvarts Kenedijs, kas Maskavā pusotru stundu ilga sarunā tikās ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu, izteica gatavību uzņemties starpnieka lomu Maskavas un Lietuvas attiecību regulēšanā.
ASV aizsardzības ministrs R. Čeinijs atzinīgi novērtēja PSRS nostāju attiecībā pret Austrumeiropas zemēm, kam tagad ir ļauts brīvi attīstīties un veidot savu nākotni. Būtu žēl, sacīja ministrs, ja tagad šo priekšzīmi samaitātu padomju attieksme pret Baltijas valstīm. ASV gaida, ka arī tām tiks dota tāda pati pašnoteikšanās iespēja kā, piemēram, Austrumvācijai.
Faktus apkopojis J. LAKSOVS
* * *
Sakarā ar incidentu slimnīcā Lietuvas Ārstu biedrība un citas sabiedriskās organizācijas nosūtījušas protestu Starptautiskajam Sarkanajam Krustam.
Savu piekrišanu būt par starpnieku Maskavas un Lietuvas sarunās apliecinājis Polijas premjers Mazoveckis.
Ojārs Kalniņš no Amerikas Latviešu apvienības biroja Vašingtonā ziņo, ka pašlaik pastāv ļoti cieša sadarbība starp igauņu, latviešu un lietuviešu trimdas organizācijām akcijās, kas vērstas uz ASV valdības uzmanību un prasa atbalstu Lietuvai.
Arī amerikāņu tautas spiediens uz Buša administrāciju kļūst aizvien jūtamāks.
ALA griezās pie ASV valdības ar lūgumu, lai tā aptur visas tirdzniecības sarunas ar PSRS un lai nepiešķir Padomju Savienībai maksimālās labvēlības statusu ekonomiskajā sadarbībā, līdz kamēr netiks atrisināts Baltijas jautājums. Tāpat tika lūgts, lai ASV Baltijas jautājumu izvirza Apvienoto Nāciju Organizācijā.
LTF informācijas centrs
