Par pasākumiem, kas veicami, lai radikāli uzlabotu latviešu valodas mācīšanu republikas iedzīvotājiem Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja deputāta Viļņa BREŠA referāts
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Cienījamie deputāti! 1988. gada 6. oktobrī Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā mēs latviešu valodai jau piešķīrām valsts valodas statusu republikā.
Dziļākajā būtībā valsts valodas statuss republikā tiešām ir ne tikai valodu lietošanas, bet principiāla latviešu un nelatviešu attieksmju problēma, tiesiskas, suverēnas valsts problēma, kuras risinājums skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no viņa tautības.
Apzinoties reālo valodas situāciju republikā (proti, ka apmēram trīs ceturtdaļas Latvijā dzīvojošo citu tautību iedzīvotāju nepārvalda latviešu valodu), valdība saprot, ka šodien paredzētā Valodu likuma pieņemšana līdzās psiholoģiska rakstura problēmām izraisīs vēl veselu virkni materiāli tehniska un cita rakstura jautājumu. Tāpēc gribu jūs iepazīstināt ar mūsu iecerēto programmu, kas nodrošinās pakāpenisku Valodu likuma realizēšanu republikā. Daļa šo pasākumu ir saistītas un jau tiek realizētas sakarā ar pieņemto un presē publicēto Latvijas PSR Ministru Padomes 1988. gada 29. decembra lēmumu.
Vispirms — par Valodu likumā noteikto reālo divvalodību, kurā latviešu valoda būs valsts valoda, bet krievu valoda — starpnacionālās saziņas valoda.
Obligāti abas valodas būs jāzina darbiniekiem, kuri strādā valsts varas un pārvaldes iestādēs, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, veselības aizsardzības, sadzīves pakalpojumu, komunālās saimniecības, izglītības, sociālās nodrošināšanas, kultūras, tieslietu, kārtības sargāšanas sfērās. Tātad — amatpersonām un speciālistiem, kuriem abu valodu prašana ir saistīta ar dienesta pienākumu izpildi. Mūsu pienākums ir nodrošināt latviešu valodas apgūšanas iespējas visiem tiem. kas šobrīd to vēl pietiekami neprot.
Apspriežot Valodu likumprojektu, dažviet tika izteiktas šaubas, vai triju gadu laikā iespējams iemācīt latviešu valodu vajadzīgā līmenī tik daudziem cilvēkiem, kam tā nepieciešama savu dienesta uzdevumu veikšanai. Patiešām, cik tad pavisam ir darbinieku, kuriem būtu vajadzīgs apgūt latviešu valodu, un kāda veidosies latviešu valodas apgūšanas sistēma republikā?
Mēs pamēģinājām to noteikt kaut vai aptuveni. Veselības aizsardzības sistēmā, piemēram, 16 tūkstoši cilvēku, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā — 11 tūkstoši, komunālās saimniecības un sadzīves pakalpojumu sfērā — 20 tūkstoši. Apmēram 50 tūkstoši — valsts un saimnieciskās pārvaldes orgānu darbinieki, ražošanas uzņēmumu dažādu rangu vadītāji un speciālisti, kopā sanāk — ap 100 tūkstoš cilvēku. Protams, skaitlis liels.
Visa šī kontingenta apmācīšanai jau izveidots plašs kursu tikls ministrijās, valsts komitejās, resoros un vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejās, kā arī uzņēmumos, iestādēs un organizācijās. Republikas pārvaldes orgānu vadošajiem darbiniekiem kursus organizē Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvalde un Vadošo darbinieku un speciālistu starpnozaru kvalifikācijas celšanas institūts. Par vietējo padomju izpildkomiteju aparāta darbinieku apmācību rūpējas rajonu un pilsētu izpildkomitejas, bet apkalpojošās sfēras darbinieku apmācību nodrošina attiecīgās nozares ministrijas, valsts komitejas un resori. Latviešu valodas kursi tiek organizēti patstāvīgi uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kā arī izmantojot mācību iestāžu, Sadzīves pakalpojumu ministrijas un kooperatīvu palīdzību. Par pasniedzējiem kursos galvenokārt strādā latviešu valodas skolotāji un pasniedzēji, citu specialitāšu skolotāji, pensionētie skolotāji un studenti. Tādu cilvēku, kuri ir spējīgi mācīt latviešu valodu pieaugušajiem, mums ir pietiekami. Republikā ir 2,3 tūkst, latviešu valodas un literatūras skolotāju un vēl gandrīz 6 tūkstoši pamatskolas skolotāju, bet pēc mūsu aprēķina latviešu valodas kursiem ir nepieciešami apmēram 2000 pasniedzēju.
Tautas izglītības ministrijai uzdots līdz 1. jūlijam uzskaitīt skolotājus un pasniedzējus, kuri ir ar mieru mācīt latviešu valodu pieaugušajiem.
Izmantojot šodienas uzstāšanās iespēju, es gribu vēlreiz apelēt pie latviešu patriotiskajām jūtām un aicināt skolotājus, pasniedzējus, zinātniekus, radošo inteliģenci, pensionārus, studentus, visus, kam rūp mūsu valodas liktenis, iesaistīties šajā lielajā un svarīgajā darbā.
Ņemot vērā, ka patlaban latviešu valodu speciālos kursos jau apgūst vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, domāju, ka iespēju mācīties var nodrošināt arī pārējiem. Pirmām kārtām ir vajadzīga laba griba.
Plašu darbu valodu apgūšanā izvērsušas Tirdzniecības, Sadzīves pakalpojumu, Komunālās saimniecības un Veselības aizsardzības ministrijas, Valsts kurināmā un enerģētikas komiteja un citas organizācijas. Protams, ne visur kursu organizēšana un to darbība norit ar vajadzīgo ieinteresētību un sekmēm, tomēr sākums ir daudzsološs.
Kā palīgu tiem, kuri organizē latviešu valodas kursus, Tautas izglītības ministrija izstrādājusi mācību programmu un metodiku.
Patlaban vairāki autorkolektīvi strādā pie programmu un mācību līdzekļu izveides kursantu vajadzībām. Jaunajā mācību gadā rajoni un pilsētas tiks nodrošināti vismaz ar divu programmu un mācību līdzekļu variantiem.
Domāju, ir atbalstāma Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Pētera ideja par vienota metodiskā centra vai Valodu nama izveidošanu Rīgā ar visu tam nepieciešamo materiālo bāzi valodu reālai apguvei. Šai idejai ir domubiedri arī citās radošajās savienībās, Tautas izglītības ministrijā, Nacionālo kultūras biedrību asociācijā un mūsu universitātē.
Cienījamie deputāti! Tālāk — par vēl vienu valsts valodas nodrošinājuma aspektu. Valodas mācību līdzekļi. Līdz šim to bija maz. un tie nebija pietiekami kvalitatīvi. Tāpēc šā gada martā iznāca jaunās latviešu valodas pašmācības grāmatas «Изучаем латышский язык» pirmā daļa, sākotnēji 100 tūkstoši eksemplāru metienā. Atbilstoši pieprasījumam tūlīt klajā nāks vēl 200 tūkstoši grāmatu. Izdošanai nākamā gada sākumā jau sagatavota grāmatas otrā daļa. Patlaban autori strādā pie tās trešās daļas, kas iznāks 1991. gadā tikpat lielā metienā.
Šajā un nākamajā piecgadē izdevniecības ieplānojušas virkni jaunu oriģinālu izdevumu latviešu valodas apgūšanai, to skaitā, pašmācības grāmatas, sarunvārdnīcas, vārdnīcas un gramatikas.
Un tomēr valdība meklē papildus materiāltehniskos resursus, lai krasi palielinātu latviešu valodas mācību grāmatu, līdzekļu un vārdnīcu izlaidi.
Un tagad par to republikas iedzīvotāju grupu, kuriem Valodu likuma projekts neizvirza īpašas prasības valodu zināšanā.
Viņu profesionālo pienākumu veikšana nav saistīta ar divu valodu zināšanu, taču, lai ērtāk un omulīgāk justos gan darba kolektīvā, gan sabiedrībā, latviešu valodu viņiem vajadzētu apgūt ikdienas sarunvalodas līmenī valodas kursos vai pašmācības ceļā.
Gribu pievērsties tādām nozarēm kā rūpniecība, celtniecība un transports. Tieši tur strādā vislielākais cilvēku skaits, kas neprot latviešu valodu, un tas ir ap 200 tūkstoši strādājošo.
Es ceru, ka šiem cilvēkiem latviešu valodas apgūšanu pašmācības ceļā vispirms palīdzēs kolēģi, darba kolektīvi, partijas, arodbiedrību, komjaunatnes organizācijas un citi sabiedriskie formējumi. Šādai ierosmei jau atsaukušās vairākas ražošanas apvienības un uzņēmumi. Piemēram, VEF strādnieki un inženieri iesaistījusies savu darbabiedru latviešu valodas apmācībā. Pēc laikraksta «Sovetskaja Latvija» piemēra arī VEF laikraksts gatavojas publicēt izstrādnes tiem, kas mācās latviešu valodu. Apsveicama un atbalstāma katra iniciatīva, kas rada iespējas cilvēkiem apgūt valodu.
Palīgā tiem, kuri vēlas apgūt latviešu valodu, iesaistījusies arī Latvijas televīzijas populārzinātnisko raidījumu redakcija. Kopš 10. aprīļa uzsākts jauns raidījuma cikls «Mācāmies kopā» ar mūsdienīgu valodas intensīvu apmācību Tā metodikas izstrādāšanā piedalās Latvijas Valsts universitātes speciālisti.
Apvienība «Latvijas kino» kopīgi ar Latvijas televīziju ir sagatavojusi videokaseti ar pirmajām trim latviešu valodas stundām iesācējiem. Turpmāk videokasetēs tiks ierakstīts pilns mācību kurss. Šo videokasešu tiražēšana un pārdošana iedzīvotājiem valodas pašmācībai ir svarīgs uzdevums.
Cilvēkiem, kuri pietiekami nepārvalda valodas, iespējas aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē nodrošināsim ar sinhronas tulkošanas palīdzību. Radio un televīzijā jau notiek nozīmīgāko sabiedriski politisko raidījumu sinhronā tulkošana un translēšana radio otrajā programmā. Turpmāk tas tiks darīts arī ar svarīgākajiem informatīvajiem raidījumiem.
Jāatzīst, ka sanāksmju, konferenču un klubu zāļu apgāde ar runas sinhronās tulkošanas līdzekļiem vēl sokas gausi. Nereti dzird aizbildinājumus, ka liels ir nepieciešamās aparatūras deficīts. Tajā pašā laikā Sakaru ministrija kopīgi ar ražošanas apvienību VEF jau šodien var nodrošināt pieprasījumu pēc pārvietojamās aparatūras, bet līdz 1991. gadam arī ar stacionārajiem sinhronās tulkošanas līdzekļiem.
Pašlaik vēl mums nepietiek profesionāli augstvērtīgu tulku. Pēc aprēķiniem republikai vajadzīgi ap 200 sinhronās tulkošanas speciālistu. Ar jauno mācību gadu Latvijas Valsts universitāte pēc iestāžu un organizāciju pieprasījumiem gatavos tulkus no studentu vidus.
Biedri deputāti! Visiem zināms, ka visvieglāk apgūt valodu ir bērnībā. Izpildot pagājušā gada oktobra Augstākās Padomes lēmuma «Par latviešu valodas statusu» prasības valdība ar lēmumu ir apstiprinājusi pasākumus priekšnoteikumu radīšanai latviešu valodas mācīšanai un apgūšanai pirmsskolas bērnu iestādēs, vispārizglītojošās skolās, arodvidusskolās, vidējās speciālajās un augstākajās mācību iestādēs.
Nav nepieciešams atstāstīt šī lēmuma saturu, jo tas ir publicēts presē. Akcentēšu tikai būtiskāko.
Ir un turpmāk tiks pakāpeniski palielināts stundu skaits latviešu valodas mācīšanai republikas vispārizglītojošajās skolās un arodvidusskolās.
Tiek izlīdzināts latviešu un krievu valodas mācīšanas stundu skaits abu plūsmu skolās.
Taču jāapzinās, ka latviešu valodas mācīšanu skolās ar krievu mācību valodu nevar uzlabot tikai mācību procesa intensifikācijas ceļā. Valodas stundu skaita palielināšanu līdz vēlamajam neatjauj jau tā lielais kopējais stundu skaits nedēļā. Domāju, ka. lai nopietni apgūtu latviešu valodu, iepazītu republikas vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru, iespējams arī cits risinājums. Un tas ir — neatkarīgi no mācību valodas visām vispārizglītojošām vidusskolām republikā ir jānosaka vienāds apmācības ilgums.
Tautas izglītības ministrija sadarbībā ar citām ieinteresētām iestādēm pašreiz izstrādā jaunas koncepcijas latviešu valodas un literatūras mācīšanas satura un metožu radikālai uzlabošanai. Nākamā mācību gadā vispārizglītojošās skolas saņems variatīvas mācību programmas latviešu valodā un literatūrā, bet arodvidusskolas — pārejas programmas variantu.
Jauns autorkolektīvs izveidots Daugavpilī latviešu valodas mācību programmas un mācību grāmatu izveidei Latgales novadam, bet Valodas un literatūras institūta zinātnieki līdz jaunajam mācību gadam izstrādās programmu fakultatīvajam kursam Latgales dialekta apguvei.
Visnotaļ atbalstot nacionālo kultūras biedrību centienus, uzsākta arī mācību programmu un mācību līdzekļu izveide latviešu valodas mācīšanai Latvijā dzīvojošo mazākumtautību klasēs vai skolās.
Pēc jaunām un pilnīgotām programmām šajā gadā latviešu un krievu skolas saņems 10 mācību grāmatas latviešu valodai un literatūrai.
Šogad ir izdota rokasgrāmata «Latviešu valoda» skolām ar krievu valodu un iznāks vēl divas rokasgrāmatas latviešu valodā, kas palīdzēs skolēniem labāk sagatavoties izlaiduma eksāmeniem.
Lai stimulētu jaunu mācību grāmatu sarakstīšanu, republikas valdība ir atļāvusi autoriem piešķirt radošo atvaļinājumu, saglabājot viņiem vidējo darba algu pamatdarbā. Palielinātas autoratlīdzības likmes par mācību grāmatu un citu mācību līdzekļu izdošanu.
Lai nodrošinātu valsts valodas apguvi topošajiem speciālistiem, Latvijas Valsts universitātē šī gada februāri tika izveidota jauna — praktiskās latviešu valodas katedra. Tās uzdevumos ietilpst arī latviešu valodas mācīšanas metodisko jautājumu koordinēšana republikas augstskolās. Tiek izstrādāts leksiskais minimums praktiskās latviešu valodas kursa mācīšanai un mācību grāmatu sarakstīšanai.
Ar jauno mācību gadu latviešu valodu mācīsies visās augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs.
Lai radītu reālas iespējas latviešu valodas apgūšanai, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepieciešamo pedagogu kadru nodrošinājums.
Jau ar jauno 1989./90. mācību gadu mūsu pedagoģiskajās augstskolās studentu uzņemšana specialitātē «Latviešu valoda un literatūra» tiks palielināta par 75 cilvēkiem, bet pavisam minētajā specialitātē uzņems 375 cilvēkus. Atjaunota latviešu valodas skolotāju sagatavošana Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Te es gribu uzsvērt, ka augstākajās mācību iestādēs nesamazināsies kopējais studentu uzņemšanas plāns arī krievu plūsmā.
Līdzās tam nākamajā mācību gadā tiks atvērtas četras pedagoģiskās klases Rīgā —2, Daugavpilī — 1, Ventspilī – 1).
Ar nākošo gadu republikas valdība atļāva iesaistīt darbā par latviešu valodas un literatūras skolotājiem pilsētu visu tipu vidējās mācību iestādēs pensionētus skolotājus un izmaksāt viņiem algu un pilnu pensiju, kopsummā nepārsniedzot 300 rubļus mēnesi.
Ir jau pirmie rezultāti — šobrīd tā strādā ap 100 skolotāju.
Ar pagājušā gada l. septembri latviešu valodas skolotājiem, kuri strādā lauku un pilsētciematu vidējās mācību iestādēs ar krievu mācību valodu, darba alga paaugstināta par 15 procentiem, t. 1., tādā pašā apmērā, kāds jau agrāk bija noteikts krievu valodas skolotājiem skolās ar latviešu mācību valodu.
Tiem skolotājiem un pasniedzējiem, kuri latviešu valodu mācīs darba kolektīvos. Tautas izglītības ministrija vēl šajā gadā organizēs kvalifikācijas celšanas kursus. Latvijas Valsts universitātes Pedagoģijas fakultāte ar jauno mācību gadu skolotājiem būs iespēja neklātienē pārkvalificēties specialitātē «Latviešu valoda skolās ar krievu mācību valodu».
Visu minēto un citu pasākumu īstenošana. mūsuprāt, sekmēs valodu skolotāju un pasniedzēju kadru nodrošinājumu.
Biedri deputāti!
Apspriežot Valodu likumu projektu, lielu satraukumu daudzos darba kolektīvos, bet jo īpaši rūpniecības uzņēmumos, izraisīja jautājums par pāreju uz lietvedību valsts valoda. Patiešām, tas ir liels un tik ietilpīgs darbs, ka prasīs daudz pūļu un arī lielu materiālo nodrošinājumu.
Bet vispirms par to, ko mēs saprotam ar vārdu lietvedība. Tā savā pamatfunkcijā ir pārvaldes aparāta darbības atspoguļojums dokumentos. Tātad pirmais uzdevums šai jomā ir nodrošināt latviešu valodas lietošanu valsts un sabiedriskās darbība sfērās, gatavojot organizatorisko. rīkojumu un uzskaites dokumentāciju. Ministru Padomes un tās prezidija sēdes tagad notiek latviešu valodā ar sinhronu tulkošanu. Latviešu valodā tiek tulkoti visi normatīva rakstura lēmumi. Aizvien vairāk lēmumu, rīkojumu un citu dokumentu tiek gatavoti un pieņemti latviešu valodā.
Pāreju uz lietvedību valsts valodā jau sākušas daudzas lauku rajonu izpildkomitejas, Valsts statistikas komiteja, Komunālās saimniecības ministrija u. c.
Taču pārejai uz lietvedību valsts valodā galvenais darbs vēl priekšā.
Lai pārkārtotu lietvedību valsts valodā, valdība pēc Valodu likuma pieņemšanas nodibinās speciālu komisiju.
Komisija noteikts valsts valodas lietošanas kārtību pārvaldes darbības dokumentēšanā, kā arī valodu lietošanu nozaru, starpnozaru, tehniskajā un projektu dokumentācijā.
Galvenā arhīvu pārvalde jau sākusi metodisko un instruktīvo norādījumu izstrādi par to, kā lietvedībā jālieto valsts valoda.
Ministrijas, valsts komitejas un resori, pieaicinot augstskolu un Zinātņu akadēmijas zinātniekus, strādā pie nozarē lietojamās terminoloģijas precizēšanas un izstrādāšanas latviešu valodā.
Vienlaicīgi jārūpējas par lietvežu un mašīnrakstītāju sagatavošanu kadru kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās sistēmas mācību iestādēs un arodvidusskolās, noslēdzot ar tām attiecīgos līgumus.
Nopietns ir arī jautājums par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju apgādi ar rakstāmmašīnām.
Ņemot vērā republikas Tirdzniecības ministrijas iniciatīvu, noslēdzot līgumu ar kooperatīvu «Liter» Maskavā, kurš uzņēmies līgumsaistības līdz šī gada jūlijam piegādāt 1000 rakstāmmašīnas ar latiņu burtiem. 3,5 tūkst. ar latviešu burtiem, šogad varēs iegadāties vairāk nekā 4,51 rakstāmmašīnas ar latviešu un latiņu šriftu.
Latvijas skaitļošanas tehnikas un informātikas ražošanas apvienībai operatīvi jānodrošina uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pasūtījumi rakstāmmašīnu šrifta nomaiņai.
Plānošanas zinātniskās pētniecības institūtam jānodrošina to darbu koordinācija, kas jāveic, pielāgojot latviešu valodas lietošanai elektronu skaitļojamās mašīnas.
Nav šaubu, ka Valodu likuma realizācijai būs nepieciešami ievērojami papildu asignējumi. Budžeta iestādēm tādi paredzami valsts budžetā. Saimnieciskā aprēķina uzņēmumi un organizācijas attiecīgos izdevumus segs paši. Mūsu aptuvenie aprēķini rāda ka republikas valdības programmā paredzēto pasākumu finansēšanai papildus būs nepieciešami ap 50 milj. rubļu, no tiem 23 milj. rubļu no budžeta. Republikas un vietējos budžetos tādi līdzekli ir atrodami un tiks ņemti vērā, formējot attiecīgā gada budžetu.
Es gribētu izteikt vēl vienu, manuprāt, visai svarīgu apsvērumu.
Latviešu valodas patieso statusu mūsu republikā noteiks ne tikai likumā izteiktās prasības un pat ne apstākli, kas tiks radīti valodas nepratējiem. Nepieciešama katra pilsoņa apzināšanās, ka latviešu valodas tiesību atgūšana un nostiprināšana ir pārbūves laika izvirzīta nepieciešamība.
Valodu likums, kā paredzēts šodien apspriežamo dokumentu projektos, republikā realizēsies pakāpeniski un secīgi, pārejas periods ilgs trīs gadus. Tas ir laiks, kad daudz ko var iespēt padarīt, apgūt un pārvērtēt. Ir Jārēķinās ar reālajām iespējām, neko nevajag forsēt un pārspīlēt.
Pārbūve jārealizē vienotībā un savstarpējā saskaņā. Rezolūciju un protestu pieņemšana, ultimatīvu paziņojumu sniegšana šeit nebūt nav tas labākais veids. Nav pieņemamas arī ekstrēmistiskas prasības tiem iedzīvotājiem, kuri vēl šodien nezina latviešu valodu.
Latvijas PSR Valodu likuma pieņemšana ir tikai zināma pakāpe valodu situācijas noregulēšanā. Būs vajadzīgs liels darbs un visu republikā dzīvojošo tautu labā griba, lai šo likumu ieviestu. Vienlaikus es gribu aicināt visus iedzīvotājus būt savstarpēji korektiem ceļā uz reālo divvalodību. Šis ceļš ejams, balstoties uz augsti kulturālas sabiedrības ētiskajiem principiem. Tikai tā mēs varam cerēt uz starpnacionālo attiecību normālu attīstību mūsu republikā, tikai tā nodrošināt latviešu valodai valsts valodas statusu, bet republikas iedzīvotājiem tiesības uz dzimtās valodas apgūšanu un lietošanu.
Republikas valdība nelokāmi turpinās darbu, lai pilnveidotu mūsu rīcības programmu ar konkrētiem pasākumiem, kurus šodien ieteiks deputāti, lai sekmīgi realizētu dzīvē mūsu republikas Valodu likumu.
LATINFORM
