Deputāta kandidāta Jāņa Petera protests
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tiek baumots, ka es nenopietni izturoties pret saviem deputāta kandidāta pienākumiem Valmieras 299. nacionāli teritoriālajā vēlēšanu apgabalā un, proti, es esot aizsūtījis uz Valku kādu savas runas ierakstu magnetofona lentē, lai vēlētāji paklausoties, ko es reiz jau esot teicis kādā Rakstnieku savienības sapulcē.
Ar šo paziņoju, ka tie ir meli. Līdz šim esmu savā vēlēšanu apgabalā septiņas reizes ticies ar vēlētājiem – Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā, Smiltenes kultūras namā, Strenču kultūras namā, Valmieras slimnīcā, Rūjienas kultūras namā un Bērzaines kolhoza klubā. Tuvākajās dienās man paredzētas tikšanās Dikļos un Mazsalacā.
Tikšos ar vēlētājiem arī Valkā bez kādiem «balss ierakstiem», pat vēl vairāk – kopā ar Raimondu Paulu valcēniešiem sniegsim literāri muzikālu sarīkojumu un neatkarīgi no tā tikšos arī kā deputāta kandidāts.
Vai baumas par «balss ierakstiem» ir kādam īpaši izdevīgas? Vai tās laistu centralizētās lauksaimniecības birokrātijas pārstāvji tāpēc, ka manā deputāta kandidāta programmā ir paredzēts piedalīties diskusijā par Agrorūpnieciskās komitejas likvidēšanu un zemes reformu Latvijā? Varbūt tāpēc, ka programmā paredzu latviešu zemnieku sakarus ar Dānijas lauksaimnieku savienību? Varbūt kādam nepatīk mana pozitīvā attieksme pret jaundibināmo Latvijas lauksaimnieku savienību kā zemnieku aizstāvi un cīnītāju par agrāro prioritāti? Varbūt vēl kādi citi iemesli? Varbūt vecais motīvs par «radošo inteliģenci, kura sagrābusi varu republikā kopš 1988. gada 1. un 2. jūnija»? Atbildes negaidu. Lūdzu tikai vienu – lai neviens normāls cilvēks neticētu, ka es sūtītu pa pastu noklausīties savas runas magnetofona lentē. Līdz šim visas septiņas reizes vēlētāju priekšā esmu runājis pats savā balsī, brīžiem trīs stundas pēc kārtas, turklāt pašam klātesot materializētā veidā.
Cieņā
JĀNIS PETERS,
PSRS tautas deputāta kandidāts Valmieras 299. nacionāli teritoriālajā apgabalā
28.02.89.
