Imants Kalniņš. Runa LTF 1. kongresā
| ||||||||||||||||||||||||
|
Par starpnacionālajām attiecībām. Te nav runa par starpnacionālām attiecībām, te ir runa par draudīgu asimilācijas procesu, kura ātrums ir kļuvis nekontrolējams. Runāt par to, cik nepieklājīgi viens otru ir apsaukuši latvietis un krievs, ir tas pats, kas spriest, vai pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā bija vai nebija revolucionāra situācija. (Aplausi.)
Es neredzu dialoga iespēju starp cittautiešiem un latviešiem. Cittautiešiem problēma atrodas cilvēcisko attiecību līmenī, bet latviešiem — «būt vai nebūt» līmenī. Tātad runa ir par objektīviem draudiem latviešu nācijas eksistencei, nevis par to, cik iecietīgi mēs viens pret otru izturēsimies. Tātad runa ir par to, ka uz latviešu tautu iedarbojas aktīvi destabilizējoši faktori, kas draud ar tautas bojāeju.
Ko darīt?
Pirmkārt, nekavējoties un pilnīgi izbeigt migrāciju.
Otrkārt, ar likumu noteikt pieļaujamo citu tautību pārstāvju kopējo īpatsvaru Latvijas republikā. (Aplausi.) Nav pieļaujams tāds stāvoklis, kāds ir, piemēram, Rīgā, kur latvieši sastāda ne vairāk par 30% iedzīvotāju skaita. Tas rada tautai stresa stāvokli, kurā nav iespējama normāla harmoniska eksistence. Tas pats attiecas uz citām lielākajām Latvijas pilsētām.
Treškārt, valdībai ir jāizskaidro tiem cilvēkiem, kuri šeit atvilināti, ka tās politika ir bijusi aplama, jāatvainojas viņiem un jānodrošina visi apstākļi, lai viņi varētu atgriezties savās dzimtajās vietās. (Aplausi.) Ja netiek neitralizēti visi latviešu tautu diskriminējošie un destabilizējošie faktori, Latvijas Tautas frontei jāizvirza jautājums par Latvijas izstāšanos no Padomju federācijas. (Aplausi.) Tauta nekad nesamierināsies ar pašreizējo stāvokli, arī šis process ir neatgriezenisks.
Par internacionālismu. Nevaru iedomāties internacionālismu citādi kā konkrētu palīdzību tautai, kurai šī palīdzība ir vajadzīga. (Aplausi.) Tie ir latviešu strēlnieki Krievijas revolūcijā, tie ir latvieši un igauņi cīņā par savu valstiskumu Pirmajā pasaules karā, tās ir internacionālās brigādes Spānijā, tās ir pasaules tautas cīņā pret fašismu. (Aplausi.) Tikai konkrētā palīdzībā tautai, kurai šī palīdzība ir nepieciešama, var izpausties internacionālisms. Cita internacionālisma nav. (Aplausi.)
Jebkura tauta ir ieinteresēta sevi saglabāt, tādēļ neviens cits kā pati tauta vislabāk zina, kas tai nepieciešams, lai tās nākotne būtu nodrošināta. To jautājumu izlemšanā, kuri attiecas uz tautas nākotnes nodrošināšanu, nevar tikt ņemtas vērā citu tautu pretenzijas. (Aplausi.)
Latvija nav kaut kāda abstrakta neitrāla teritorija, kuru var dalīt un pārdalīt atkarībā no iedzīvotāju nacionālā sastāva skaitliskajām attiecībām. Jāņem vērā, ka šīs attiecības lielvalstiskā ļaunprātībā ar iztapīgu ierēdņu palīdzību ir tikušas radītas mākslīgi par postu visai latviešu tautai. (Aplausi.)
Latvija ir zeme, kas pieder latviešu tautai, un tādēļ tikai pati tauta ir tiesīga noteikt parametrus, kas attiecas uz iedzīvotāju sastāva skaitliskajām attiecībām, īpaši tagad, kad tas ir tautas dzīvības un nāves jautājums. (Aplausi.) Tikai pati tauta ir tiesīga noteikt, kādā valodā tā savā zemē runās, kāda būs tās ekonomika un kādus cilvēkus tā izvēlēsies par saviem līderiem. (Aplausi.)
Jebkurš kompromiss šajos jautājumos ir nevis internacionālisma izpausme, bet agresija pret tautas pašnoteikšanās tiesībām. (Aplausi.)
Jā, nav taisnīgi vainot cilvēkus, kas uz Latviju braukuši, karjeristiskas ievirzes ierēdņu vilināti vai gluži vienkārši biezāku maizes kumosu un labākus dzīves apstākļus meklēdami. Bet ir taisnīgi prasīt, lai šie cilvēki necenstos apmierināt savas vajadzības uz tās zemes iedzīvotāju rēķina, uz kuru viņi ir atbraukuši.
Jā, nav taisnīgi, ka iebraucēji no citurienes tiek nicīgi dēvēti par migrantiem. Bet ir taisnīgi prasīt, lai tie jebkuras tautības pārstāvji, kuri Latviju izvēlējušies par savām mājām, plecu pie pleca cīnītos par tās tautas ideāliem, kuras vidū viņi savas mājas ir atraduši. Cita internacionālisma nav. (Aplausi.)