Līga Streipa mūžībā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pagājuša mēneša sākumā Līga Streipa devās uz Rīgu, lai tur darbotos Latvijas Tautas frontē un "Glābiet bērnus" organizācijā. Svētdien, 7. aprīli, viņas virs Laimonis Čikāgā saņēma sēru vēsti, ka viņa mirusi savā dzīves vietā Rīgā. Pārbaudot konstatēts, ka nāves cēlonis ir sirdstrieka.
Līga Streipa, dzimusi Korsts, 1936 gada 14. maijā, Liepājā. Emigrēja uz Vāciju, kopā ar ģimeni. No Vācijai ģimene 1952. g. izceļoja uz ASV. 1978. gadā viņa beidza Čikāgas mākslas institūtu ar MFA grādu. No 1959. līdz 1980. viņa vadīja un rediģēja bērnu žurnālu "Mazputniņš". Sarakstījusi un ilustrējusi vairākas bērnu grāmatas. Sākot ar 1986. gadu, Līga Streipa vadīja ALA Latviešu institūta videofilmu krātuvi, savācot tajā filmas par trimdas un okupētās Latvijas politiski-kultūrālajiem notikumiem un demonstrācijām. Rūpēs par trimdas latviešu jauniešiem viņa sagatavoja populāro latviešu valodas mācības kursu "Easy Way to Latvian", kas guvis lielu interesi te un arī Latvijas jauniešos. Šī kursa tulkojums tikko iznācis arī kā "Easy Way to Lithuanian". Viņa paspēja vēl sagatavot līdzīgu kursu. "Easy Way to English", un aizveda to sev līdz uz Latviju publicēšanai. No viņas kursa kāda Latvijas komisija pašlaik sastāda kursu krieviem, kas vēlas mācīties latviski. Izveidoja 20 dažādus latviešu burtu stilus, ko lieto Mekintoša dators. Šim izgudrojumam ir bijusi un būs liela nozīme latviešu sabiedrībā. Nelaiķes padarītais mūža darbs saistīts ar latviešu bērniem un jauniešiem trimdā — ne vien, lai tie mācītos latviski, bet savos rakstos "Mazputniņā" un citur viņa rūpējās arī par jaunatnes ieaudzināšanu mūsu tautas nacionālajā kultūrā.
Liga Streipa bija bijusi Latvijā vairākkārt, un viņu ļoti satrauca Latvijas bērnu sliktais veselības stāvoklis. Viņa palīdzēja Dr. med. Ingūnai Ebelei izkārtot videofilmas "Glābiet bērnus" izveidošanu. Tāpat viņa panāca to, ka filma nonāca Amerikā. Filma daudz izrādīta Latvijā, un to tagad sāk izrādīt arī trimdā. Trimdas filmu izrādēs viņa centās savākt ziedojumus, lai atvieglinātu bērnu neapskaužamo veselības stāvokli Latvijā (sk. "Ģimene Latvijā" 3. aprīļa numurā). Līga Streipa arī rūpējās par to, lai uz Latviju varētu nosūtīt tur trūkstošos dializātorus. Telegramma no LTF aicināja viņu atpakaļ, darbam LTF informācijas centrā ar viesiem — ārzemniekiem. Viņa arī mācīja Latvijas prezidentam Anatolijam Gorbunovam angliski.
Līgu apbedīja Slokas kapsētā, kur jau miera vietu raduši viņas vectēvs un vecmāte, Augusts un Anna Korsti. Izvadīšanā uz mūža dusu no ģimenes puses piedalījās viņas vecākā meita Žubīte un dēls Kārus. Nelaiķi no Sv. Jāņa baznīcas Rīgā, kur bija ne tikai laulāti viņas vecāki, bet viņa pati arī kristīta, izvadīja prāv. Liepiņš. Goda sardzē pie zārka stāvēja korporācijas Daugavietes locekles, jo aizgājēja bija šīs korporācijas filistre. Baznīcā dziedāja Rīgas zēnu koris un runāja arī LTF priekšniek Romualds Ražuks. Bēres izkārtoja Latvijas valsts. Slokas kapsētā no viņas ar dziesmām atvadījās folkloras ansamblis "Skandinieki".
Pēc nelaiķes sēro dzīvesdraugs Laimonis, meitas Žubīte, Katrīna un Andārte, dēls Kārlis, māsa Gundega ar ģimeni, radi, draugi un paziņas ASV, Kanādā un Latvijā.
H. RIEKSTIŅŠ
Foto:
Līga Streipa †
(Kurzemes mežā. pag. g. oktobrī) Līga Streipa mūžībā
