Atkal pie apvāršņa nomenklatūra
|
Aizvadītajā svētdienā televīzijas raidījumā "Panorāma" varējām skatīt sižetu par bijušās specpoliklīnikas un specslimnīcas turpmāko izmantošanu. Tā noskaņa — dažu Augstākās Padomes deputātu ambīciju dēļ šīs iestādes nevar sākt "jaunu dzīvi".
Atcerēsimies — Ministru Padome 30. novembrī pieņēma lēmumu, kas paredz, ka slimnīca Linezera ielā 6 un poliklīnika Skolas ielā 5 jāizmanto kā daudzprofilu iestādes republikas iedzīvotāju ārstēšanai un apkalpošanai, to finansēšanas pamatā — veselības brīvprātīga apdrošināšana.
Ar šo lēmumu nav mierā vairāk nekā trīsdesmit Augstākās Padomes deputātu — nepamatoto privilēģiju un priekšrocību likvidēšanas un veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas pastāvīgo komisiju locekļi. Decembra beigās viņi pieprasīja jautājumu par bijušajām 4. pārvaldes veselības aizsardzības iestādēm izskatīt plenārsēdē. Toreiz parlaments, trūkstot kvorumam, lēmumu nepieņēma.
Kā zināms, republikāniskai medicīnas iestādei jāapkalpo ikviens iedzīvotājs — vai viņš ir rīdzinieks, vai laucinieks, un deputāts ārsts Jānis Gulbis saka: ir pamats uzskatīt, ka šis statuss tiks izmantots kā jumts, zem kura patverties bijušajai un topošajai nomenklatūras kliķei, kas galvenokārt dzīvo Rīgā. Tāpēc abas deputātu komisijas ierosinājušas, lai valdība maina savu lēmumu un Skolas ielas poliklīniku un Linezera slimnīcu nodod Rīgas rajonam. Valdības administrācijas galvenais speciālists Mārtiņš Šics sarunā ar "LJ" minēja faktu, ka Rīgas rajona iedzīvotāju nodrošinājums ar gultām slimnīcās ir divas reizes mazāks nekā caurmērā citur laukos. Savas slimnīcas rajonam nav — cilvēki tiek hospitalizēti Rīgas pilsētas izpildkomitejas veselības aizsardzības nodaļas slimnīcās vai republikāniskajā P. Stradiņa klīnikā. Tātad viņi aizņem gan rīdziniekiem, gan lauku rajonu iedzīvotājiem domātās vietas. Rīgas rajona vadība turklāt garantē līdzekļus, kas nepieciešami, lai Linezera slimnīcu saglabātu līdzšinējā līmenī.
Vairākums abu minēto deputātu komisiju locekļu ir pārliecināti — kamēr nav pieņemts valsts likums par apdrošināšanas medicīnu, nav prātīgi organizēt divu iestāžu darbošanos pēc šāda principa. Dzīvē brīvprātīgā veselības apdrošināšana šķiet ļoti vienkārša. Vietu trūkuma dēļ tikai maza daļiņa no divarpus miljoniem republikas iedzīvotāju var noslēgt līgumu ar šo poliklīniku vai slimnīcu. Un to izdarīt jau ir pasteigušās ministrijas, asociācijas, firmas, arī masu informācijas līdzekļi. Gadās — pārējiem kolektīva locekļiem neminēdama ne vārda, vadība sev paredzējusi ārstēšanos finansēt no kopējā maciņa.
Valdībai mainīt lēmumu lūdz arī Latvijas Tautas fronte un Ārstu biedrība. Savukārt dokumenta aizstāvju pusē ir Veselības aizsardzības ministrijas vadība un, kā liecināja deputāta Jāņa Gulbja ziņojums parlamentā, visa valdība, izņemot Ivaru Godmani, Kārli Līci, Aivaru Prūsi un Arni Kalniņu. Tas gan tūlīt nenozīmē, ka visi ministri privilēģijas medicīniskajā apkalpošanā prasa tieši sev.
Lai arī Augstākajā Padomē ir deputāti, kas uzskata, ka viņiem jāārstējas bijušajās speciestādēs, domāju — kad parlaments šo jautājumu izskatīs atkārtoti, vairākums deputātu tomēr iestāsies par Ministru Padomes lēmuma mainīšanu.