Vai taisnība Ščekočihinam?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
22. decembrī publicējām ziņu, ko mūsu korespondents pārraidīja no Maskavas: kļuvis zināms, ka Latvijā tiek gatavots apvērsums, dokuments tapis PSKP CK, Rīgā uzturējusies VDK komisija no Maskavas, kas noskaidrojusi situācijas destabilizēšanas iespējas. Tobrīd redakcija nevarēja izpaust šīs ziņas sniedzēja uzvārdu. Naktī no 14. uz 15. janvāri raidstacija «Brīvība» vairākkārt pārraidīja interviju ar pazīstamo laikraksta «Ļiteraturnaja gazeta» žurnālistu Juriju Ščekočihinu. Tajā viņš pastāstīja, ka no kāda cilvēka, kas strādā PSRS Valsts drošības komitejā, saņēmis informāciju par militāro apvērsumu Latvijā. Tam vajadzēja notikt jau decembrī, PSRS Tautas deputātu kongresa laikā. Šajā scenārijā ietilpa sprādzieni Rīgā, kā arī CT komentētāja Ļeščinska reportāžas no Latvijas programmai «Laiks».
J. Ščekočihins teica, ka saņemto informāciju viņš centies nodot Latvijas PSRS tautas deputātu delegācijai, taču tas nav izdevies. Tāpēc viņš informējis kādu latviešu žurnālistu (J. Laksovu), kas tobrīd atradies Maskavā, un ziņa jau nākamajā dienā parādījās presē. Tiesa, ar Latvijas VDK priekšsēdētāja E. Johansona komentāru, kas noliedza ziņu atbilstību patiesībai.
Notikumu attīstība liek apšaubīt faktu, ka Baltijā netika veikti priekšdarbi, lai saasinātu stāvokli republikās. Iekšpolitiskie apstākļi Baltijā nebija tik sarežģīti un pretrunīgi, lai jau janvārī izveidotos kritiskā masa. Spekulējot ar objektīvām grūtībām, acīm redzama ir situācijas mākslīga saasināšana. Tāpēc maz ticams, ka Edmunds Johansons savā komentārā bijis vaļsirdīgs. Atklāti sakot, neviens uz to arī necerēja.
E. Johansons izslēdza iespēju, ka Maskavas VDK komisija varēja uzturēties Latvijā, apejot republikas VDK.
Aivars Pastalnieks
