Turēsim īkšķus!
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pērn Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa laikā mūsu it kā suverēnajā Latvijā dzīve, tā teikt, pamira. Visi sēdēja pie televizoriem. Pats pārliecinājos, ka Rīgas ielas bija tukšas, bet tie, kas kaut kur gāja, līdzi nesa tranzistorus. Radioficēti bijuši pat trolejbusi, tramvaji, autobusi un vilcieni. Milzīgas ļaužu masas saskrējušas tuvējos pārtikas veikalos vienīgi kongresa pusdienlaikos, lai paķertu maizes kukulīti un piena pudeli.
Pat priekšzīmīgu kolhozu priekšsēdētāji labsirdīgi atceras, ka parasti gan lopi neesot baroti tādā steigā un tas, protams, ir pavisam slikti — kāda slaukšanas reize novēlota.
Latvijas radio un televīzijas paudis strādāja pat vairāk nekā pašaizliedzīgi (ja ņem vērā viņu pieticīgo atalgojumu). Ne viens vien tajās divās trauksmainajās naktis varēja nosnausties labi ja pāris stundu, bet tūliņ pēc tam turpināja savu sasprindzināto un atbildīgo darbu. Vai Baltijā pārbūve dotos tik neatlaidīgā soli uz priekšu. ja nebūtu Tautas televīzijas, Tautas preses un Tautas radio? Ja nebūtu Tautas frontes? . . .
Pirms gada vēl — apdomājiet, tikai pirms gada! — šāda bezprecedenta tiešā televīzijas un radio translācija bija kolosāli unikāls notikums. Bet vai zināt, kā tas tika panākts? — Nezināt? — Ooo! Tā taču būs vesela leģenda, ko es jums izstāstīšu. Sākotnēji bija paredzēts, ka TV un radio kongresam pieslēgsies fragmentāri. Kad ievaddaļas translācija tuvojās beigām, pie Jāņa Lejas piesteidzās Ojārs Rubenis un Edvīns Inkēns un sevišķi traģiskā balsī — viņiem tu varen labi izdodas, vai ne? — paziņoja: — Ja jūs, biedri priekšsēdētāj, tūliņ pat neļausit turpināt translāciju, mās dosimies zālē pie Jāņa Vagra, nometīsimies ceļos un lūgsim šo atļauju viņam. Būs šausmīgs skandāls!
Varu droši apgalvot — Jānis Leja ir vismiermīlīgākais cilvēks visā Latvijā. Un arī pats progresīvākais, jo tieši viņš taču vada Tautas radio un Tautas televīziju. Slavinājumiem vārdus lieki ir tērēt, vienīgi nav redzēts, ka no tautas manifestācijām Jānis Leja, Jāzeps Barkāns un Imants Rākins prom ietu ar ziedu klēpjiem rokās. Bet šo netaisnību ir iespējams labot.
***
Kāpēc es visu šo te rakstu?
Tāpēc, ka no «Rīgas Viļņiem» uzzināju: sestdien, 7. oktobrī, un svētdien, 8. oktobrī, Politnama zālei TV pieslēgsies «tikai dažubrīd». Pagaidām paredzēts, ka LTF II kongresa translācijas tiks pārtrauktas, lai, teiksim, svētdien redzētu programmu jauniešiem «Skabarga», TV žurnālu pedagogiem «Pēc zvana», reportāžu no bērnu svētkiem Ziemeļblāzmas parkā, raidījumu par manis ārkārtīgi cienītā akadēmiķa ģimenes dinastiju, VEF un Viļņas «Statyba» spēli PSRS «lielvalstu» turnīrā. Manuprāt, visi šie raidījumi ir ļoti interesanti, bet es neesmu pārliecināts, ka to varoņi būs sevišķi laimīgi, ja tie «ies gaisā» tieši LTF II kongresa laikā …
Man bija ārkārtīgi žēl, ka netiku ielūgts uz Latvijas Strādnieku savienības dibināšanas kongresu, lai gan tam gribēju izsekot no paša sākuma līdz beigām. Kļuvu pavisam nervozs, jo nevarēju saprast, kad raida radio, kad televīzija. Kaut gan kopumā šā kongresa norise radīja gandarījumu.
Tā vien šķiet, ka mums steidzami vajadzīga vēl viena televīzijas programma — oficiālo pārraižu translēšanai. Bet to mēs varēsim tad, kad neatkarīgās Latvijas ietvaros paši varēsim sadalīt naudas līdzekļus atbilstoši tautas vēlmēm un atļauju nevajadzēs prasīt Maskavas labajiem onkuļiem…
Uzskatu, ka LTF II kongress visā pilnībā rādāms arī televīzijā. Tiesa, vairāki nupat man gan iebilda: vai tas maz vajadzīgs? Interfrontieši visu kaut ko tur saskatīsies un atkal gānīsies…
Oponēju: nuja, bet tad jau pašiem arī vajadzēs uzvesties tā, lai interfrontiešiem nebūtu par ko bļaurot… LTF II kongress ir pārāk nozīmīgs notikums Latvijas tautas — uzsveru: Latvijas tautas un ne tikai latviešu tautas — dzīvē, lai mēs būtu vieglprātīgi un bezatbildīgi. LTF II kongresa norise daudzus ļoti satrauc, jo radikāļi ir tik radikāli, ne viens vien no viņiem meklē ienaidnieka tēlu. Pēc tam, kad Edgars Savisārs kļuvis par Igaunijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku un Valsts plāna komitejas priekšsēdētāju, kļuva zināms, ka arī igauņos dažs labs Savisarā bija sācis meklēt kaut ko sliktu, lai gan tagad pasaules presē sniegtajā paziņojumā E. Savisārs kopā ar J. Afanasjevu nodemonstrēja visaugstāko mūsdienu problēmu izpratnes paraugu.
Bail par tiem lielajiem taisnības meklētājiem Latvijā, kas tagad naidnieka tēlu sākuši meklēt Dainī Ivānā — pašā gaišākajā cilvēkā. Bail par to Latvijas Tautas fronti, kas nākamo gadu būtu bez Daiņa. Bail, ka rastos tādas spēcīgas līdzsvara maiņas, kas mūs atgrūstu atpakaļ emocionālo kaislību jūrā, kāda mūs apņēma pirms LTF nodibināšanas. Kaut mēs visi saprastu, ka normālai politikai jālīdzinās normāla cilvēka normālai dzīvei.
Mani oponenti var teikt: CK plēnumu un AP sesijas translē tikai radio, bet TV reportāžas sniedz vakarā. Pirmkārt, šo translāciju iesāka LTF. Tātad CK un AP šo līmeni vēl nav sasniegušas. Otrkārt, no glasnostj vistiešākajā nozīmē baidās tikai PSKP CK un mūsu traģikomiskā interfronte …
Treškārt, vai tad no LTF II kongresa nav atkarīgs mūsu tautas liktenis nākotnē … Ceturtkārt, man nav skaidrs, kāda ir LOK nostāja un doma, ja tieši LTF II kongresa laikā Rīgā abas dienas notiek tādas sporta sacensības, kas daudzus diemžēl aizvirzīs prom no LTF problēmām? Un sacensību netranslācijas gadījumā radīs konfliktsituāciju.
Laikam jau vajadzētu, lai itin visu LTF II kongresu radio un televīzija translētu pilnībā, ignorējot iepriekš sastādīto programmu. Šī translācija būtu nepieciešama pat tajā gadījumā, ja — kā Interfrontes kongresā — delegāti nobalsotu pret to… Taču šādu iespēju pat nepieļauju.
***
LTF ir tik ļoti nozīmīga visai tautai, ka šā kongresa norisei vajadzētu sekot ikvienam, kam rūp Latvijas nākotne, šī pastiprinātā atbildības izjūta liks pierauties tiem, kas LTF II kongresu gribētu izmantot personisko rēķinu kārtošanai, matu skaldīšanai, personiskas popularitātes veicināšanai. Man ļoti gribas, lai pati tauta visu redz, visu novērtē, jo tikai tad visu mācēs salikt pa plauktiņiem. Pilnīgas atklātības apstākļos kaut kādas negodīgas aizkulišu spēles kļūs neiespējamas un tiks izslēgtas tik negodīgas insinuācijas, kādas bija pret profesoru Edgaru Melķisi iepriekšējā kongresā, lai gan viņam vēl neesam pienācīgi atvainojušies.
Esmu pārliecināts, ka kongresā dzirdēsim šo informāciju, kas nav pieejama LTF ierindas biedriem: detalizētu ziņojumu par LTF aparāta darbību, kā arī revīzijas komisijas plašu izklāstu par naudas līdzekļu izlietojumu. Šiem jautājumiem, šķiet, vajadzētu veltīt ļoti lielu uzmanību. jo no to iespējami racionāla atrisinājuma lielā mērā ir atkarīga LTF darbība turpmāk. Un vēl kas — kongresā vajadzētu gan noskaidrot, kuri ir bijuši tie bezkaunīgie diedelnieki, kas ārzemēs diskreditējuši LTF vārdu, lai sev personiski izkauktu materiālus labumus. Svešatnes presē par to jau rakstīts pietiekami, taču šo ubagotāju vārdus vajadzētu uzzināt arī mums. It īpaši tāpēc, ka šim uzņēmīgajām personām parasti nav nekādas kopsakarības ne ar LTF Domi, ne ar tās valdi, oficiālās vizītes patiesi devušas lielu labumu, guvušas atzinību un būs arī ļoti nozīmīgas LTF tālākajā darbā. Taču naudas kāsēji vairākkārt darbojušies LTF vārdā. Droši vien tas bijis iespējams tāpēc, ka nav pietiekami plašas informācijas par LTF starptautisko darbību.
Varbūt kongresam vajadzētu pieņemt lēmumu, ka ārzemēs LTF vārdā oficiāli drīkst darboties tikai tās personas, kas var uzrādīt īpašas pilnvaras?
***
Svētdienas «Labvakar!» laikā mūsmājās bija tā: kad Edvīns aicināja turēt īkšķus, tad mēs visi tā arī darījām, līdz beidza skanēt Imanta Kalniņa «Veltījums LTF».
Es saprotu, ka fiziski tas ir loti grūti un fizioloģiski pat neiespējami, bet aicinu Latviju, tautu turēt īkšķus visā LTF II kongresa laikā…
Lai Dievs patiešām svētī Latviju!
***
Un vēl man ļoti gribētos, lai kongresā dziedātu. It īpaši tajos brīžos, kad melni mākoņi milztu. Dziesmu vairogs tad atsitīs bultas… Un lietišķības garam nāks tikai par labu.
ANDREJS CĪRULIS
***
Kā atgādināja LPSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks J. Barkāns, televīzija pēdējā laikā LTF devusi iespēju izteikties ļoti plaši. Svētdien un pirmdien LTF problēmām veltīta ievērojama raidlaika daļa. Rēķinot pēc laika, kurā stāstīts par LTF un kurā runājuši tās biedri, tas šogad pārsniedz laiku, kāds pērn šim tematam veltīts pirms LTF dibināšanas kongresa. Sestdien un svētdien ieplānotas vairākas pieslēgšanās LTF foruma zālei, bez tam visu kongresa gaitu pārraidīs radio — tātad notikuma apgaismojums būs vērienīgs. Ja kongresa gaitā izvērsīsies produktīva saruna par aktuālām republikas nākotnes problēmām, televīzijas vadība būs gatava mainīt programmu.
