Vai mums vajadzīgs metro?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aizvakar Rīgā Vides aizsardzības klubs sarīkoja mītiņu, kurā tika pausta attieksme pret metro celtniecības iespējām Rīgā. Gan pirms šī pasākuma, gan arī pēc tā redakcijā neapklusa telefona zvani. Lasītāji lūdza informēt par mītiņa norisi, uztraucās, vai viss noticis, ievērojot sociālistisko likumību, jo pieredze šādu akciju organizēšanā ir gaužām maza.
Gan jauni, gan arī ne tik jauni cilvēki pāri Oktobra tiltam devās uz mītiņa vietu — Arkādijas parku. Ievērojot luksoforu gaismas maiņu, mudinot nenobradāt apstādījumus, rūpējoties, lai pilsēta netiktu piedrazota ar papīra strēmelēm. Manuprāt, šis ceļojums arī bija pasākuma iespaidojošākā daļa, kas pierādīja, ka Rīgas attālumi ir visai relatīvi. Pašu mītiņu par mītiņu (vietu, kur tiek apspriesti aktuāli jautājumi) bija grūti nosaukt. Galvenokārt sliktās dzirdamības dēļ. Jā, diskusijas neraisījās, tādēļ uzsāka dziesmas par Rīgu. Jāpiebilst, ka pieklājība prasa, lai, sakot uzrunu, orators apkārtstāvošos iepazīstinātu ar sevi.
Pēc vairāk kā stundas ilgas kopābūšanas, cilvēki organizēti devās mājup, bet Vides aizsardzības kluba biedri — uz kārtējo kluba sanāksmi Dzelzceļnieku kultūras pilī.
Vakar redakcija uzklausīja arī Vides aizsardzības kluba biedru Daini Lorencu:
— Klubs šo pasākumu bija ieplānojis laikus un arī Rīgas pilsētas izpildkomitejā to apstiprināja. Vienīgi tika mainīta norises vieta un laiks. Kluba biedri rūpējās, lai visi ievērotu satiksmes noteikumus, lai netiktu traucēti citi pilsoņi. Bija arī gadījums, ka nācās kādam aizrādīt. Taču kopumā viss norisa normāli.
V. VIZULE
