Nacionālisma paisums Baltijā Kanādas presē
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
MĒĢINĀJUMI AIZKAVĒT "PĀRMĒRĪGAS BRĪVĪBAS BACIĻA" IZPLATĪŠANOS
TORONTO (M.D.) – Pēc tam, kad tieši pirms Lietuvas Tautas frontes dibināšanas kongresa tika nomainīts komunistu partijas sekretārs Rimgauds Broņislavs Songaila, viņa vietā ieceļot Aļģirdu Brazausku, visās trijās Baltijas "republikās" bija paveikts kāds "perestroikas" epizods, raksturīgs Igaunijai, Latvijai un Lietuvai pašreizējā Tautas fronšu izveidošanas posmā. Uz šīm parādībām plašākā ievadrakstā reaģēja arī Kanādas mērogā nozīmīgais laikraksts "The Globe and Mail", kas nav parasta parādība.
Pamats tam bija avīzes Maskavas korespondenta Džefa Sellota ziņojums par notikumiem Viļņā. Tur pastāvēja bažas, ka Tautas frontes (Lietuvā tai gan ir cits nosaukums — "Sajudis", kas nozīmē "masu kustību") dibināšanas kongresā, kur darba kārtībā bija jābūt arī Lietuvas partijas vadītāja uzrunai, Songailu izsvilps; bija arī jau sagatavota prasība viņu atcelt, kopā ar dažiem citiem "vecās gvardes" vīriem. Partija nolēma no šādas konfrontācijas izbēgt un nomainīt veco partijnieku, kas sekretāra amatā gan sabija tikai 10 mēnešus, liekot viņam atlūgties.
Toronto laikraksts atzīst, ka trīs Baltijas "republiku" komunistu partiju vadītājus pēdējo četru mēnešu laikā "aizskalojis nacionālisma paisums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā." Ja šāda paisuma aizturēšanai Armēnijā un Azerbaidžānā Gorbačovs nosūtīja karaspēku, tad Baltijas "republiku" gadījumā vismaz pagaidām reakcija ir citāda: partijai nevis jāapstādina šis paisums, bet jānostājas un jānoturas tā priekšgalā.
Ievadnieks diezgan sīki izseko pēdējiem notikumiem, min baltiešu nacionālo kustību galvenās prasības, un arī aiziet atpakaļ līdz neatkarīgo valstu dibināšanai 1918. g. un to anektēšanai 1940. g. Tur arī ir sakne nacionālisma uzplūdiem un prasībām, kas baltiešiem puslīdz vienādas, ar dažām variācijām. Piemēram, lietuvieši norūpējušies īpaši par Ignalinas spēkstacijas kodolreaktoriem, bet igauņi vēlas republikai laika joslas maiņu.
Pieaugušo Kanādas preses interesi par notikumiem pie Baltijas jūras vēl spilgtāk raksturo Kanādas nedēļas informācijas žurnāla "Maclean's" 24. oktobra numura trīs lappušu raksts ar uzņēmumiem no Rīgas un Tallinas. To sniedzis līdzstrādnieks Antonijs Vilsons-Smiss no Rīgas. Viņš runājis ar vairākiem Rīgas studentiem, ar jauno partijas sekretāru Jāni Vagri, citē Jāni Peteru, Eduardu Berklavu u. c. (kaut dažos gadījumos jaukdams personu vārdu rakstību).
Nekad 8 gados, kopš viņa iestājusies komjaunatnē, 23 g. vecā Rīgas studente Inguna Beķere neesot jutusies politiski orientēta: "Iestāšanās partijā, — tas vienkārši ir kaut kas, kas jums jādara." Tagad kļuvusi brīvprātīga Tautas frontes darbiniece, un tas pārveidojis viņas dzīvi: "Pirmo reizi savā mūžā jūtu īstas cerības Latvijas nākotnei." Tad piebildusi: "Bet esmu ļoti norūpējusies par dzīvi šeit, ja mums neveicas."
Korespondents uzsver, ka baltiešu jauno nacionālo kustību prasības režīms pieļauj tādēļ, ka tās liekoties atbilstam arī Gorbačova atklātuma un pārbūves "dvīņu politikai", bet visas trīs Tautas frontes arī brīdinātas, — strādāt ar, nevis pret komunistu partiju. "Lai tā būtu iedarbīga, Tautas frontei jābūt un jāpaliek kustībai. Nav ne iemesla, ne vajadzības pēc politiskas opozīcijas partijas," paskaidrojis Jānis Vagris.
Kaut skolas grāmatās valstiskas neatkarības laiks starp 1920. un 1940. g. nicīgi apzīmēts par buržujisko laiku, baltieši uz to atskatās ar skaidri izpaustām ilgām, raksta "Maclean's" korespondents. Rietumvalstu vēstnieki Maskavā vairoties "republikas" apmeklēt, jo šīs valstis formāli neatzīst to inkorporēšanu. Ja tās apciemo krieviski runājoši rietumnieki, latvieši ar viņiem drīzāk sarunājas angliski, ja vajadzīgs — ar tulkiem, nekā runā krieviski, kaut gandrīz visi to prot.
Galvenās bažas ir trīs Baltijas tautu identitātes apdraudējums. Latvijā latviešu vēl esot tikko pāri pusei no 2,6 milj. iedzīvotāju, un pērngad iebraukusi 18 000 "padomju ļaužu", galvenokārt krievi. Igaunijā 900.000 igauņu no 1,5 milj. bet Lietuvā vēl 80 proc. lietuviešu. Tāpēc stāvoklis Latvijā visasākais. Jānis Peters korespondentam izteicies: "Mums lietas jāņem mūsu pašu rokās, kamēr mūsu šeit vēl pietiek, lai to spētu." Bet Berklavs uzskata, ka "Latvijai jābūt vienīgi latviešiem".
Runājot par Baltijas valstīm kā par "logu uz Rietumiem", Vilsons-Smiss piemin igauņu iespēju ar īpašām antenām uztvert somu televīzijas raidījumus. Rīgā jaunieši, kas piegriež vērību modei, maksā caurmērā 150 – rubļu “melnajā tirgū" par modernām1 džīnām, bet vairāk, ja tām amerikāņu firmas zīme. Jaunieši, klausoties rokmūziku, piemētājot valodu ar amerikāņu "slenga" vārdiem. Par lietotām rietumu grāmatām brošētā iesējumā maksājot 20 rubļu un vairāk. Bet tiklab jaunos, kā vecos spiež pārtikas un dzīvokļu "deficīti". Ja arī cieši jo cieši kontrolētu migrāciju, atzīstot Rīgas amatvīri, visas vajadzības pēc dzīvokļiem nespētu apmierināt arī līdz 2000. gadam. Universitātes studentiem lielas rūpes par nākotni, jo viņiem maza teikšana par nākotni — kur strādās un kur dzīvos. 21 g. vecā Gunita Ozoliņa, kas mācās par skolotāju, teikusi: "Precētiem uz dzīvokļiem priekšroka. Ceru, ka mani kāds apprecēs, pirms beidzu studijas, tad man izredzes šeit palikt. Citādi — es nezinu, ko darīt."
Akūtas ir vides piesārņošanas problēmas. Nekontrolētu rūpnīcu atkritumvielu dēļ slēgtas daudzas jūdzes Rīgas jūrmalas pludmalē. Baltijas jūrā ik dienu ieplūst 132 milj. galonu neapstrādātu kanalizācijas atkritumu. "Maclean's" apskats skar arī reliģijas novadu. Studenti Rīgas universitātē mēģinot panākt ateisma mācības pārvēršanu no obligāta par brīvprātīgu priekšmetu. Mācītājs Juris Rubenis (patlaban jau uzturas Kanādā) teicis: "Mums mūsu dzīvē jāatgūst Dievs. Daudziem mums šeit pārāk ilgi viņa trūcis." Televīzijas komentātors Mavriks Vulfsons izteicies, ka "laikam pirmo reizi mūžā gribot ticēt Maskavai".
Antonija Vilsona-Smisa apskats atzīst, ka arī radikālākajām Tautas fronšu prasībām liekot apstāties pie postulāta par neatkarīgu valstu atjaunošanu. Bet arī viss pārējais, baltiešiem nu atļautais, jau ir bīstams dinamīts pārējam Padomju Savienības tautām, kur arī šādas vaļības ne grib, ne drīkst atļaut. Tāpēc "Baltijas infekcija" būtu jāizolē. Uz to nepārprotami norāda jaunākie lēmumi par Igaunijas un Latvijas preses izdevumu "izolēšanu": it kā papīra trūkuma dēļ samazināti metieni, tāpēc tos vairs nevarot izsūtīt abonentiem ārpus šīm "republikām." Latvijas un Igaunijas komjaunatnes izdevumi "Sovetskaja Moloģož" un "Mologož Estoņiji" abonenti Maskavā saņēmuši abonementa atsaukumus ar uzrakstu: "Vairs nepublicē." Tātad — skaidrs mēģinājums aizkavēt "pārmērīgas brīvības baciļu" izplatīšanos.
