Roku vicināšana nav nepieciešama
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Un tā, šķiet, arī ir beigusies: lielais vairums vēstuļu ir savaldīgas, to autori ņēmuši vērā visas domas, kas paustas publicētajos speciālistu viedokļos. Protams, to nemaz nav daudz, un mēs nevaram sirsnīgi pateikties metro būves projektētājiem un citām atbildīgajām personām par to, ka viņi būtu bijuši tik laipni un iepazīstinājuši Rīgas un republikas iedzīvotājus ar apsvērumiem par metro nepieciešamību. Tāpēc nav brīnums, ka lielākā tiesa rīdzinieku jūtas kā aplaimoti ar bezjēdzīgu dāvanu, ko gribas kaut kur tālāk un drīzāk nogrūzt…
Varbūt šis metro patiešām ir kaut kas fenomenāli vajadzīgs, ērts, neizbēgami nepieciešams, Rīgas centru dziedējošs un vispār — kaut kas tik labs, kaut kas, nu, tik ļoti labs?! Tādā, gadījumā — kur ir speciālistu pārliecinošie raksti par šo tematu? Kur ir ieinteresētie metro apoloģēti, kuriem vajadzētu caurām dienām zvanīt uz «PJ» redakciju un pieteikt savus rakstus?
Taču arī Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes deputāti sāk šaubīties par savu nemaldīgumu. Raugi, nesen notikušajā Rīgas pilsētas TDP sesijā atskanēja doma par vienprātību, kas bijusi ja ne vieglprātīga, tad nenopietna gan.
TDP celtniecības un arhitektūras pastāvīgās komisijas vadītājs deputāts V. Kadirkovs atzina, ka pie metro jautājuma vēl būs jāatgriežas kādā no tuvākajām komisijas sēdēm. Un jāatgriežas tāpēc, ka nevienam no deputātiem nevajag aizmirst: lēmums par metro celšanu tika izskatīts TDP sesijā un atbalstīts! Nesen sesijā atbalstīja izstrādāto pilsētas ģenerālplānu līdz 2005. gadam. Plāns ietvēra sevī arī komplekso pilsētas transporta shēmu un metropolitēnu. Un vai! — cik dziļa taisnība bija deputātam V. Kadirkovam, kad viņš bilda: katram deputātam jābūt atbildīgam savu vēlētāju priekšā par tiem lēmumiem, kurus deputāti pieņem un apstiprina.
Vai, pieņemot lēmumu par metro celtniecību, atkal neiedarbojās tā bīstamā vienprātība, kad visi «draudzīgi» balso tikai «par»?...
Bet te būs vēl daži fakti no V. Kadirkova runas: Latvijas PSR Valsts celtniecības lietu komiteja organizēs zinātniski tehnisku padomi, kuras darbā tiks pieaicināti recenzenti un eksperti no Minskas, Viļņas, Ļeņingradas un Maskavas. Tie būs speciālisti transporta, pilsētbūvniecības, vibrāciju, ekoloģijas un citās jomās.
Un ko šai sakarā teiks mūsu republikas speciālisti?
Deputātu padomes sesijā runāja arī Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks. Tā vien šķita, ka viņa runa elektrizēja dažu labu snaudošu tautas deputātu, kas vienmēr ir gatavs balsot par visu ko... Alfrēds Rubiks bilda, ka nedrīkst neņemt vērā, ignorēt daudzos tūkstošus vēstuļu, kas atsūtītas gan redakcijām, gan arī partijas un padomju orgāniem — ar protestiem pret metro celtniecību. Nē, nav jau runa par elementāru izskatīšanas kārtību — katram vēstules autoram ir jāatbild. Runa ir par iedzīvotāju noskaņojumu. Un šis noskaņojums pauž: esam pret metro.
Protams, metro diskusijai ir arī savi nenopietnie poli: protesta vēstules sāk rakstīt arī pionieru pulciņi. Taču, no otras puses, arī šis fakts pauž jauno censoņu cīņasgribu un vēlēšanos līdzdarboties.
Un tāpēc — lai apkopotu iedzīvotāju vēstules, kuras saņem partijas un padomju orgāni, kā arī laikrakstu redakcijas, nolemts izveidot 11 cilvēku komisiju. Šajā komisijā būs tādi republikā pazīstami cilvēki kā komjaunatnes Rīgas pilsētas komitejas pirmais sekretārs Ziedonis Čevers, profesori Ivars Knēts un Jānis Porietis un citi.
Un tomēr — kaislībām ap metro pagaidām ir ekstensīvs raksturs: pār mūsu galvām aumaļām brāžas pretrunīgas informācijas un viedokļu lavīna. Un dažam labam ir pamatota vēlēšanās no tā visa paslēpties. Cita lieta: pamatīgs analītiskums, konstruktīvisms, ko gaidām no speciālistiem. Un vēl. Būsim korekti cits pret citu! Atcerēsimies, ka tie cilvēki, kas gadiem ilgi strādājuši, radīdami metro projektu, ir ieinteresēti, lai tas — kaut arī ar korekcijām, kaut arī ar lieliem labojumiem — tiktu realizēts. Šis projekts ir viņu «bērns», tāpēc — izturēsimies pret to iecietīgi!
Taču skaidrs, ka bez emocijām neiztiksim. Savu pilsētu mēs mīlam ne jau tāpēc, ka tajā ir gluži konkrēts rūpnīcu, ielu vai pieminekļu skaits, bet gan tāpēc, ka Rīga mums ir vienīgā, skaistākā, tuvākā... Un nevaru nepateikt vēl, raug, ko. Ikviena vēstule, ko saņemam, atklāj tās rakstītāju, un cilvēki šajā metro maratonā parādās no kādas brīnišķīgas puses (un ne no egoistiskas pašmērķības puses — kā apgalvo daži lasītāji) — ikkatra vēstule līdz sāpīgumam atsedz cilvēku mīlestību uz savu pilsētu. Ik rindā virmo patiesa rūpe, ieskanas pat kaut kas traģisks. Tik garus gadus un dziļi taču ir slēpušās ilgas pēc «zudušās dzimtenes» — nebūtībā aizgājušajām Latvijas skaistākajām vietām, ka tagad grūti ir noticēt svētsvinīgajiem apgalvojumiem: šī grandiozā būve nav tikai tehnokrātu izgudrojums, lai saņemtu uzslavas, tā neiznīcinās vēl kādu Latvijas garīguma pieminekli...
ELITA VEIDEMANE
REDAKCIJAS STATISTIKA:
Šobrīd pret metro būvi vēršas 9890 mūsu lasītāji. Par metro balso 20 cilvēki. Joprojām gaidām jūsu vēstules, cienījamie lasītāji.
