Paraksti — reizē atbilde Mihailam Sergejevičam
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vakar četros pēcpusdienā ļoti ikdienišķā gaisotnē Jēkaba ielas 11. namā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks Augstākās Padomes Prezidija rīcībā nodeva jo daudzās mapēs iesietas lapas ar mūsu parakstiem. 911 086! Tik parakstu apkopots līdz 13. decembra pusdienlaikam, taču daļa vēl noteikti ir ceļā uz Rīgu.
Jā, Augstākās Padomes namā aizkustinājuma asaras nebira un uzdzirkstīja tikai rets smaids. Bet, manuprāt, ikvienam, arī mūsu deputātiem, sirdī kaut kas aizlūza tajā brīdī, kad sapratām — tie 500 000 noteikti būs…, kad bijām apjautuši — vēlmi būt brīviem nedrīkst paturēt pie sevis vien.
Nu re, Mihail Sergejevič, kaut arī tas nebija referendums, jūs taču gribējāt, lai «tautai tiktu pajautāts», ko tā domā par savienības līgumu.
Pēc Ražuka kunga runas Augstākās Padomes Prezidijs pieņēma lēmumu, kurā «Latvijas Republikas iedzīvotāju brīvi pausto gribu un nostāju pret savienības līgumu paziņot Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Tautas deputātu kongresam un PSRS prezidentam.»
Par lēmumu balsoja visi Prezidija locekļi, arī Mavriks Vulfsons, kurš pirms tam bija izteicis piezīmi, ka viņam ir nepatīkami, ka parakstu vākšanas akcijas beigu brīdis sakritis ar Latvijas Tautas frontes valdes Paziņojuma visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem parādīšanos presē. Šis dokuments ir ass, un par to būs jāatbild, teica cienījamais politiķis.
Bet Romualds Ražuks, pateicies par darbu, ko akcijas labā veikusi «Latvijas Jaunatne», mums sacīja:
— Paziņojums iepriekš tika rūpīgi pārdomāts. Mēs jutām: tas ir nepieciešams — lai cilvēki saprastu, kas ir politiska nepakļaušanās, lai mums būtu precīza rīcības programma, kā rīkoties, ja tiktu mēģināts ieviest prezidenta pārvaldi. Mēs Tautas frontes biedru vārdā esam darījuši zināmu, ka vajadzības gadījumā būsim organizēti.
A. Jauce
